Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Francis I (1515.-1547.g.)

Francois I.
Valuā dinastijas Francijas karalis no 1515. līdz 1547.gadam.

Radniecība. No pirmās laulības dēls - Orleānas princis Henrijs.

Dzīvesgājums. Pēdējais slavenais no Valuā karaļnama.
Dzimis 1494.gada 12.septembrī.
Kāpis tronī 1515.gada.
Iekšpolitika. Franča I politika bija vērsta uz turpmāku centralizāciju un Francijas pārvēršanu par absolūto monarhiju. Par galveno valsts vadības orgānu padarīja karaļa padomi, ieviesa provincēs ģenerālvietvalžus un kontrolēja gubernatoru darbību, padarīja likumīgu tiesnešu amatu pirkšanu. Neatzina parlamenta remonstrācijas tiesības. Galīgi sapludināja karaļa domēna ienākumus ar valsts nodokļiem, kas tika nozīmīgi palielināti.
1539.gadā izdeva Villera-Kotres ediktu, ar kmo aizliedza streikus un apakšmeistaru savienības.
Ārpolitika. Viņa rokās krita acteku dārgumi, kurus franču jūrnieki 1522.gadā sagrāba no spāņiem.
Naidojās ar Spānijas karali un Svētās Romas impērijas imperatoru Kārli V. Abu naidīgums sakās tais laikos, kad abi sacentās par Vācijas kroni. Kopš tā laika viņu armijas visai aktīvi karoja gan Francijā, gan Itālijā, gan Spānijā. Pāvests Klements VII no Mediči gimenes visādi lavierēja starp abiem tā laika politikas smagsvariem, mēgināja tos samierināt, taču beigās nostājās Franča I pusē. Tomēr kaujā pie Pāvijas 1525.gadā Francis I tika sakauts un krita Kārļa V gūstā, aizvests uz Madridi un tika ieslodzīts drūmajā Alkazāras cietoksnī Spānijā.
Tādēļ 1526.gadā bija spiests parakstīt Francijai pazemojošo Madrides līgumu.
Tad Francis I tika atbrīvots un tai pašā 1526.gadā atgriezās Francijā. Tad Klements VII sāka ar abiem tirgoties, mēginot izdevīgi izdot pie vīra visai jauno un smuko Katrīnu Mediči. Francis I ar Klementu VII, Venēciju un Milānas hercogu noslēdza savienību - Konjakas līgu, un 1527.gadā atjaunoja karadarbību, kas turpinājās līdz 1529.gadam.
1532.gadā pievienoja Bretaņu.
1536.gadā (varbūt tomēr 1535.gadā) kara laikā pret spāņu karali Kārli V franču karalis Francis I noslēdza Francijai izdevīgu līgumu ("kapitulāciju") ar Suleimanu I. Kad franču armija ieņēma Turīnu, osmāņu flote izsēdās krastā Itālijā.
1537.gadā ar franču un Hairadīna korsāru osmaņi sāka karu pret Venēciju un aplenca Korfu salu Grieķijā.
 Kad 1544.gadā Barbarosa ar 210 kuģiem atgriezās no Francijas, kur, saskaņā ar franču-turku līgumu viņš palīdzēja karaļa Franciska I karā pret Spāniju.
Itāļu karos (1449.-1559.g.). Šais karos uzvarēja kaujā pie Mariņjānas 1515.gadā un ieņēma Milānu.

Reliģija. 1516.gadā ar pāvestu Leonu X noslēdza Boloņas konkordātu.
30.gados sāka represijas pret kalvinistiem, 1535. un 1540.gados izdeva ediktus  par viņu kā ķeceru vajāšanu.
1545.gadā organizēja valdeņu masveida iznīcināšanu.

Karaļa finanses. Dzīvoja diezgan izšķērdīgi, daudz karoja - tas viss prasīja lielu naudu. Franča I ienaidnieks Kārlis V sacīja: "Valuā lilijas aptraipīja saikne ar tirgoņiem!"
Tādējadi viņs vēlējās ieprecēt dzimtā Katrīnu no Mediči dzimtas, lai tādējādi saradotos ar bagāto Florences baņķieru Mediči dzimtu. Tādēļ Francis I piedāvāja, lai Katrīna Mediči apprecas ar viņa dēlu no pirmās laulības - Orleānas princi Henriju. Klements VII vienojās ar Franci I un Katrīna Mediči ar lielu pūru tika izprecināta Orleānas princim Henrijam.

Māksla un kultūra. Devās izjādēs uz karalisko Fontenblo mežu ar 10 000 zirgu.  
Francis I bija mākslu aizbildnis, ieaicināja Francijā no Itālijas arhitektus, māksliniekus.
1530.gadā Francis I atvēra humanitāro universitāti - "Karalisko lektoru kolēģiju" (no XVIII gs. beigām - Koledž de France).
Tai pat laikā vajāja radikālus domātājus - 1546.gadā uz sārta tika sadedzināts humānists Etjēns Dolē.

Saites.
Francijas karaļi (843.-1824.g.).