Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Fēru salas

"Aitu salas."
Dānijai piederošu 18 lielu un vēl dažu mazāku salu grupa Ziemeļatlantijā, tieši Golfa straumes ceļā starp Norvēģiju, Skotiju un Īslandi, 300 km no tuvākās cietzemes. Trīs lielākās salas - Veigara, Streimoja un Aisturoja.

Iedzīvotāji - fērieši, 50 000. Valoda - vistuvāk mo visām valodām vecnorvēģu valodai.
Salas atrodas Golfa straumes vidū: vasarā 15-12 grādi, ziemā ap 2, visi plusos.
Ir sava nauda, savs parlaments, par spīti piederībai Dānijai, atrodas ārpus ES.

Tūristiem. Pēc National Geographic 2007.gada aptaujas atzītas par vienu no 5 autentiskākajām un neskartākajām salu grupām pasaulē no 111 salām un arhipelāgiem: "Autentiskas, nesamaitātas un izskatās, ka tādas tās arī paliks."
Mainīgo laika apstākļu dēļ tūrisma sezona ir ļoti īsa: no maija līdz jūlijam. Golfa straumes ietekmē ziemas ir siltas, bet vasaras - vēsas. 2/3 gada te līst un bieži ir necaurredzama migla. Tādēļ ceļotājiem neiesaka pastaigāties vieniem - migla var uznākt pēkšņi un piekrastes klintis ir stāvas...  Tomēr, lai kā jūs ietu, nekad nebūsiet tālāk par 5 km no okeāna ūdeņiem. 
Tūristu te ir maz.
2015.gadā arhipelāgs izvēlēts kā vislabākais galamērķis "National Geographic Traveler" kategorijā.

Transports. Regulāri kursē 1 prāmis un dienā vairākas lidmašīnas.

Vēsture. Pirmie ap 400.gadu salas sākuši apdzīvot ķeltu mūki, kas šurpu atpeldējuši ar ādām apvilktos kajakos.
VIII gs. beigās sākās vikingu siru laiks, un Fēru salas kļuva par starpposmu vikingu ceļojumiem uz Īslandi, Grenlandi un Ziemeļameriku. Salās vikingi cēla pirmās mājas, apgāžot laivas un apsedzot tās ar velēnām.
XIV gs. salās tika pieņemts likums, kas ir spēkā vēl šodien: lai aitas nenoēstu salas plikas, te drīkst būt tikai 70 000 aitu.
1731.gadā salās tika izpildīts pēdējais nāvessods - par aitas nozagšanu.
Līdz XIV gs. Fēru salas bija Norvēģijas sastāvā.
1814.gadā salas sāka pārvaldīt Dānijas karaliste, kurai līdz 1856.gadam ta bija tirdzniecības monopols.
II Pasaules kara laikā no 1940.gada aprīļa līdz 1945.gadam salas bija okupējuši briti, te uzturējās 8000 viņu karavīri. Kara laikā gāja bojā vairāki simti fēriešu, jo tie kā zvejnieki ķēra zivis britu karaspēka vajadzībām, un vācu lidmašīnas viņus apšaudīja.
Piešķīruši vēlēšanu tiesības sievietēm, fērieši uzreiz esot dabūjuši "sauso likumu."
Politiski Dānijas sastāvā, taču autonoma republika ar savu parlamentu, bet neietilpst ES.

Objekti.
Torshavna.
Fēru salu galvaspilsēta.Torshavna ar vecpilsētu, kura atrodas blakus ostai, bet saplūst ar jauno pilsētu, tādēļ grūti pamanāma. To veido tikai kādas 20–30 koka mājiņas tradicionālā skandināvu stilā. Pilsētā dzīvo ap 25 000 cilvēku. Izstaigājama stundas laikā.

Aisturojas sala. Dodoties uz šo salu ir iespēja pārbraukt pāri vienīgajam tiltam pasaulē, kas uzcelts pāri Atlantijas okeāna ūdeņiem un savieno Streimojas salu ar Aisturojas salu. Jābrauc gar salas kreiso malu uz Z pilsētu Eidi, tad Gjogvi, kur jāapmeklē dabas izveidotā nelielā piestātne zvejas kuterīšiem un jāpastaigājas gar piekrasti.

Mikines sala. Viena no Atlantijas lielākajām jūras putnu kolonijām. 

Streimojas sala. Ziemeļretumos atrodas pilsēta Vestmana. Te ar kuterīti var pabraukt gar stāvām klintīm. Kuģītis neliels – domāts 20 cilvēkiem. Brauciens ilgst 2 h, maksā 400 farēru kronas jeb 38 Ls. Vēss un mitrs.
Jāaizbrauc līdz Nordradaluras pilsētai. Auto atstāj augšā kalnā, bet lejā pārgājiens – liela aiza starp divām klintīm – esot baigi labā! 

No Streimojas salas uz Veigara salas DR ved tunelis ( 14 Ls ).

Vogaras sala. Ainaviska rieteņu piekraste. Te izvietota salu lidosta. Ir arī Gasadaluras ciems noslēgtā ielejā ar ūdenskritumu, kas krīt tieši jūrā. Vienīgais sauszemes ceļš uz šejieni ved cauri nesen izcirstam tunelim. Vietējā tūristu centrā var paņemt kādu pavadoni, lai kājām aizstaigātu pēri kalniem no Boura ciemata līdz mazai pilsētiņai Gasadalurai.

Tinholmuras saliņa. Vogaras salas rieteņu piekrastē, izskatās kā milzīga haizivs spura.

Tradīcijas.
Vaļu zveja. Tās salās drīkst notikt tikai piemērotos lēzenos līčos. Grindabod - vaļu medības. Medī arī grindas - zobenvaļus (Globicephala melanea). Ziemeļatlantijā dzīvo ap 778 000 grindu, fērieši gadā nomedī 850. Senāk vaļu beidīšanai izmantoja  akmeņus ar izdobtu vidu, lai radītu burbuļsienas, no kurām vaļi baidījās. Grindu medības tiek stingri uzskaitītas jau 500 gadu. Šo vaļu medību dēļ fēriešus dēvē par "pēdējiem Eiropas barbariem."

Pūdēta jēra galva. Tradicionālais fēriešu ēdiens.
Velēnu jumti. Kopš pirmajām vikingu celtajām mājām. Vētru laikā tie ir klusāki un arī siltāki.

Kirkebū ciemā esot vecākā koka māja pasaulē, kurā 17.paaudzē vēl joprojām dzīvo cilvēki.

Vissenākā līnijdeju tradīcija Eiropā.

Saites.
Dānija.
Norvēģi.