Aliens

Faluņguņ sekta

Falunguņ jeb Falun daf.

Raksturojums. Garīgā kustība Ķīnā. Tā ir uzlabota sevis pilnveidošanas sistēma, ko senā pagātnē budistu mūki nodeva mācekļiem. Faluņguņ ātri izplatījās un kļuva par vienu no iecienītākajām reliģiskajām kustībām Ķīnā. 1996.gadā Ļi ar to iepazīstināja sekotājus citās Āzijas valstīs un arī Rietumu pasaulē. Tagad mācību praktizē vairāk nekā 100 miljonu cilvēku vismaz 60 valstīs, galvenie darbi pārtulkoti vairāk nekā 30 valodās, arī latviešu.
Kustībai ir svētā grāmata Džuaņ Faluņ.
Saskaņā ar kustības versiju Ļi uzstāšana par bezmaksas mācīšanu izraisījusi konfliktu ar Ķīnas Ciguna pētījumu biedrību, kuras pakļautībā sākumā kustība atradās. Šī iemesla dēļ Ļi esot aizvedis savu kustību no lielās organizācijas. Ciguna pētniecības biedrība gan uzskata, ka Ļī kustība slēgta ar 1996.gada 6.novembrī izdotu rīkojumu par nopietniem organizācijas noteikumu pārkāpumiem. Kustībai tika liegts reģistrēties arī jebkurā citā sfērā.
Dažos pirmajos gados pēc atdalīšanās kustība baudīja Ķīnas varas iestāžu labvēlību, Ļī saņēma vairākus apbalvojumus. Līdz 1994.gadam viņš lasīja lekcijas lielās auditorijās visā Ķīnā, kustība strauji auga. Tas ilga līdz 1998.gada maija beigām, kad Ķīnas zinātņu akadēmijas fiziķis He Džosju intervijā Pekinas TV nodēvēja kustību kā „feodālisma laikmeta māņticību.” Sektanti rakstīja protesta vēstules uz TV un rīkoja nevardarbīgas protesta akcijas. Gadu vēlāk tas pats zinātnieks publicēja rakstu, kurā pauda atklātu nepatiku pret kustību. Sekotāji atkal sapulcējās un protestēja pie žurnāla redakcijas. Daži tikuši policijas arestēti, daži iekaustīti. Sašutuši par to, dažas dienas vēlāk ap 10 tūkstošiem kustības dalībnieku nostājās 2 km garā rindā pie komunistu valdības ēkas. Viņiem nebija plakātu un tie neizkliedza saukļus. Premjers Džu Žundzi tikās ar protestantiem un apsolīja 3 dienu laikā atrisināt problēmu, taču šie masu nemieri izsauca lielas bažas komunistu valdībā.
1999.gada jūlijā kustību pasludināja ārpus likuma, jo valdība bija satraukusies, ka kustībai pievienojušies policisti, ierēdņi un militāristi. Tādēļ Ķīnas KP izplatīja ziņas, ka pēc Ļi grāmatas izlasīšanas daži sekotāji veikuši pašnāvības vai savainojuši sevi, un 1404 cilvēki gājuši bojā, jo slimības mēģinājuši ārstēt ar kustības ieteiktām metodēm, nevis ar medicīnu. Valdība sāka iznīcināt falunguņ grāmatas un bloķēt attiecīgās tīmekļa lapas.
Kustības sekotāji apgalvo, ka arestētajiem un darba nometnēs ievietotajiem kustības dalībniekiem vēl dzīviem tiekot izņemti iekšējie orgāni. Tam gan nav gūts neatkarīgs apstiprinājums.
Attieksmi pret falunguņ sektu rietumos uzskata par vienu no spilgtākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā.

Dibinātājs. Pamatlicējs Ļi Hundži, par dibināšanas dienu uzskata 1992.gada 13.maiju. Ļi māca sekotājus 3 gadus, tad tie paši kļūst par sekotājiem
Džuaņ Faluņ agrīnās versijas nodaļā ar nosaukumu „Ļi Hundži īsā biogrāfija” Ļi apgalvo, ka kopš 4 gadu vecuma mācījies pie daudziem budisma un daoisma skolotājiem, un astoņu gadu vecumā iemantojis pārdabiskas spējas: levitāciju, kļūt neredzamam ar domu spēku vien, prasmi ar domām kontrolēt citu cilvēku kustības un sevis teleportāciju. Viņš esot īstenības, labestības un pacietības iemiesojums, kā arī esot atklājis Visuma patiesību, cilvēka izcelšanās noslēpumu un paredzējis cilvēces nākotni.

Praktizēšana. Falun dafa sistēmā iekļauta mācība un pieci vingrojumu kompleksi, kuri tad arī pazīstami kā falunguņ. Ļi esot noteicis, ka mācības popularizēšana nedrīkst noteikt naudas vai slavas dēļ, tādēl tās sludinātāji nevar pieņemt ne samaksu, ne dāvanas, ne ziedojumus. Sekotāju apmācīšanai jānotiek tikai un vienīgi pēc abpusējas brīvprātības principiem.