Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Feniķieši Amerikā

Ņemot vērā seno feniķiešu jūrasbraucēju lielos sasniegumus - apkārtapbraukšanu Āfrikai, pastāvīgus braucienus uz Britu salām, Āfrikas ZR piekrastes kolonizāciju un Kanāriju salu atklāšanu ir tikai dabiski, ka pieļauta iespēja, ka feniķieši varētu būt sasniegusi arī Ameriku. To visu vēl vairāk pastiprina lielā varbūtība par feniķiešu Azoru salu atklāšanu, kurās atrastas feniķiešu monētas.

Daži grieķu avoti vēsta, ka V gs.pmē. feniķiešu jūrnieki ar saviem izturīgajiem ciedru koka kuģiem visai tālu braukuši Atlantijas okeānā. Kartāgietis Himilkons aizbraucis līdz Īrijai un tad devies iekšā Atlantijas okeānā. Viņš šķērsojis zālēm aizaugušu jūru (Saragasu jūru?) un devies tālāk. Pētnieki pieļauj iespēju, ka viņš sasniedza Centrālameriku.

1996.gadā amerikāņu paleontoloģijas un ģeoloģijas profesors Marks Makmenamins (Mark McMenamin) izteica pieņēmumu, ka 350.g. pmē. feniķiešu jūrnieki varēja nonākt Amerikā. Kā pierādījumu viņš minēja 350.g.pmē. kaltās kartāgiešu zelta monētas, kuru reversa zīmējumā attēlota Vidusjūras karte ar Ameriku rietumos. Tomēr vēlāk, turpinot pētījumus, viņš pierādīja, ka daudzas Amerikā uzietas feniķiešu monētas ir viltotas.

Lapasas bļoda.

Lučio Russo (Lucio Russo), veicot Ptolemaja “Ģeogrāfijas” filoloģisko analīzi, pauda hipotētiskas pārdomas par feniķiešu braucieniem uz Ameriku. Ptolemajs savā fundamentālajā darbā sniedz “Laimīgo salu” koordinātes, taču tajā pašā laikā samazina pasaules izmērus, salīdzinājumā ar Erastotēna izmērīto zemeslodes apkārtmēru. Taču Ruso ievēroja, ka attiecinot Svētlaimīgo salu koordinātes uz Antiļu salām, pasaule atgūst savu īsto izmēru, padarot Ptolemaja sniegto Zemes ģeogrāfisko aprakstu daudz labāku un izzūd dažas dīvainības kartē. Russo apgalvo, ka Ptolemajs informāciju par Antiļu salu koordinātēm ieguva no Hiparha, kurš dzīvoja Rodas salā. Pats Hiparhs, iespējams, šīs ziņas ieguva no feniķiešu jūrniekiem.

Glens Marko (Glenn Markoe) uzskata, ka, visticamāk, nekad nebūs skaidrības par to, vai senie feniķieši nonāca Amerikā vai ne. Viņš piebilst: “Liecības par feniķiešu uzrakstiem Jaunajā pasaulē, piemērām, Paraības uzraksts, joprojām ir apšaubāmas. Pēdējais, kas it kā stāsta par Sidonas jūrnieku nokļūšanu Amerikā, jau sen ir atzīts par gudru viltojumu. Ja šāda liktenīga feniķiešu ekspedīcija ir notikusi, tad pierādījumi tam, iespējams, ir nedaudzas feniķiešu keramikas lauskas.”

Ronalds Frice (Ronald H.Fritze), kurš rūpīgi izpētījis šīs diskusijas vēsturi, sākot ar XVII līdz XX gadsimtam, secina, ka, lai gan tehniski senie feniķieši varēja nonākt Amerikā, nav nekādu arheoloģisku liecību, kas apstiprinātu Ērvina, Gordona, Beilija, Fella un citu autoru apgalvojumus. Ņemot vērā, ka pat īslaicīga vikingu uzturēšanās Vinlandē atstāja arheoloģiskās liecībās Lansomedouzā (L’Anse aux Meadows), Ņūfaundlendā, kā arī Bafina salā Kanādā, tad ir tikai loģiski sagaidīt, ka daudz biežāki feniķiešu/kartāgiešu braucieni pāri Atlantijas okeānam būtu atstājuši līdzīgas pēdās. Pagaidām šādu liecību trūkums ir spēcīgs pierādījums tam, ka feniķieši nav bijuši Amerikā.

Saites.
Amerikas atklāšana.