Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gallija

Vēsturisks apgabals starp Po upi un Alpiem (Cizalpu Gallija) un starp Alpiem, Vidusjūru, Pirenejiem un Atlantijas okeānu (Transalpu Gallija).

Vēsture. Kopš VI gs.pmē. apdzīvojuši galli (ķeltu atzars), sajaukti ar ibēriem un ligūriem.
Romas Impērijas pakļautībā. II gs.pmē. 20.gados romieši sāka karu ar dienvidu Gallijas iedzīvotājiem. Rezultātā izveidojās Romas province ar centru Narbonā.
58.-51.g.pmē. Cēzars pakļāva atlikušo Gallijas daļu. 16.g.pmē. Augusts Oktaviāns sadalīja Galliju 4 provincēs - Narbonas Gallijā, Lugdunas Gallijā, Akvitānijā un Beldžikā. Par triju pēdējo provinču centru kļuva Lugdunuma (Liona), kas tika dibināts 43.g.pmē.
13.g.pmē. par romiešu armijas virspavēlnieku Gallijā tika nozīmēts Nērons Klaudijs Drūzs, kurš no šejienes sāka iekarošanas karagājienus pret ģermāņu ciltīm.
Romiešu nodokļu smagums un augļotāju nežēlība vairākkārt izraisīja vietējo cilšu sacelšanos - 52.-51.gg.pmē., 38.g.pmē., 12.g.pmē. un 21.g. Nozīmīgākā no tām bija Civiļa sacelšanās.
Neatkarīga Gallijas valsts (258.-273.g.). 258.gadā, izmantojot Romas impērijas smago iekšpolitisko un ārpolitisko stāvokli, Gallija kopā ar Britāniju un Spāniju atkrita no impērijas un nodibināja savu impēriju ar ķēniņu Postumu (258.-268.g.) priekšgalā. Šī valsts eksistēja 15 gadu un tās pēdējais ķēniņš Tetriks (270.-273.g.), nespēdams tikt galā ar kareivju dumpjiem un bagaudu sacelšanos, padevās imperatoram Aurēlijam - tā Gallija atkal apvienojās ar impēriju.
Otreizējā Romas impērijas sastāvā (273.-?). IV gs. Gallija tika sadalīta 17 provincēs, kas veidoja Gallijas un Vjennas diacēzes.
Galliju iekaro franki. Galliju iekaroja Meovingu dinastijas saliču franku karalis Hlodvigs I (481./482.-511.g.). Noslēdzis savienību ar citu cilšu vadoņiem, Hlodvigs savus karotājus veda uz Galliju, kuru tolaik vadīja no Romas atšķēlies un par neatkarīgu pasludinājies vietvaldis Siagrijs. Sākumā Hlodviga franki sagrāba Sēnas apgabalu - 486.gadā franki sakāva romiešu vietvalža Siagrija armiju un kļuva noteicēji pār lielāko daļu Gallijas–Sēnas apgabalu.
Gallijas franku kolonizācija. Iekarotajā zemē franki apmetās kaimiņu kopienās. Viņi sadalīja savā starpā daļu Romas vergturu zemju. Lai nosargātu savas bagātības un zemes, jaunajiem franku bagātniekiem bija nepieciešama stipra un centralizēta valsts. Tamdēļ viņi izvirzīja Hlodvigu kā karali un nostiprināja tā varu. 496.(497. vai 498.?)g. viņu Reimsā kronēja Sv.Remigijs un viņš pieņēma kristīgo ticību. Hlodvigs pieņēma Salicas likumu (franku tautas tiesību likums), tā pārstāvēdams visu saliču franku tautu.
Hlodvigs tiecās viens pats valdīt karalistē. Ar viltību viņš iznīcināja citus karavadoņus, savāca viņu karadraudzes un sāka viens pats pārvaldīt iekaroto Galliju. Viņam bija pietiekami spēka, lai noturētu pakļautībā gallus, kolonus un vergus. Pēc Gallijas iekarošanas Hlodvigs vairs nesasauca tautas sapulci. Visus svarīgos lēmumus viņš pieņēma pats šaurā dižciltīgo ļaužu lokā. Vienkāršajiem frankiem tikai paziņoja karaļa gribu karaspēka skatēs, kas notika katru gadu pavasarī. Katrā valsts apgabalā Hlodvigs iecēla sev uzticamu pārvaldnieku – grāfu. Tie ievāca no iedzīvotājiem nodokļus un komandēja karavīru vienību.Pēcāk Gallijas teritoriju pārņēma franki.
Šodien pamatā šai teritorijā atrodas Francija.

Saites.
Galli.