Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Gagarins, Jurijs (1934.-1968.g.)

Krieviski - Юрий Алексеевич Гагарин.
Krievu padomju laika kosmonauts un pirmais cilvēks, kas pacēlies orbītā ap Zemi.

Radniecība. Sieva - Natālija.
Meitas - Jeļena un Gaļina.

Dzīvesgājums. 1959.gadā sākās potenciālā kosmonauta meklēšana. Sākotnēji no apmēram 2200 kara pilotiem tika izraudzīti 19 kandidāti. Bija jābūt nevainojamai garīgajai un fiziskajai veselībai, ner vecākiem par 30 gadiem, PSKP biedriem, augumā ne garāki par 170 cm. Vēl pēc vairāku pārbaudījumu iziešanas palika tikai divi – Jurijs Gagarins (27) un Hermanis Titovs (nedaudz jaunāks). Līdz pat šim nav īstas skaidrības, kādēļ tika izvēlēts tieši Gagarins, bet iespējams savas strādnieciskās izcelsmes dēļ (dzimis strādnieku ģimenē), jo Titovs bija dzimis vidusšķiras ģimenē. Kā nākamajai komunistiskās propagandas ikonai tas bija ļoti svarīgi.

Gatavošanās lidojumam. Sākotnēji leģendārais lidojums bija paredzēts jau 1961.gada nogalē, tomēr tā sākuma datums tika noteikts agrāk, jo amerikāņi grasījās gaisā kā pirmo uzšaut savējo – astronautu Alanu Šepardu (pacēlās 1961.gada 5.maijā).
Tad arī krievi mēģināja lidojumu saorganizēt jau uz 1960.gada nogali, taču kosmisko programmu sāka vajāt visādas ķibeles.
1960.gada maijā kosmosā palaistais kuģis iegāja pārāk augstā orbītā un vajadzīgajā orbītā atgriezās tikai pēc pāris gadiem. Tikmēr1960.gada decembrī palaistais kuģis Sputņik-6 pārāk strauji atgriezās atmosfērā, un tādēļ gāja bojā suņi Pčolka, Muška un pāris duču grauzēju.
Pirms lidojuma Gagarins bija uzrakstījis atvadu vēstuli sievai Valentīnai, aicinot pārāk nesērot par viņu nāves gadījumā.

Lidojums. Kosmiskie sasniegumi. Misijas Vostok-1 gaitā 1961.gada 12.aprīlī Jurijs Gagarins kļuva par pirmo cilvēku, kuru paši cilvēki uzsūtījuši kosmosā.
Gagarina raķete startēja no Baikonūras kosmodroma (tolaik Kazahijas PSR) plkst. 9:07 pēc Maskavas laika 1961.gada 12.aprīli. Viņš iekāpa kapsulā, pāris stundas bija jāgaidsa un tad sāka lidojumu ar savu leģendāro frāzi: "Pojehaļi!"
Tā automātiskā režīmā 1 reizi apriņķoja Zemi. Gagarinam nekas nebija jādara, jo psihiatri uzskatīja, ka cilvēks kosmosā, paskatoties uz Zemi no malas, var zaudēt saprātu, un uzticēt viņam kuga vadību nevar. katram gadījumam gan gagarinam tika piešķirta aploksne ar šifru, pēc kura ievadīšanas viņš varētu uzņemties kuģa Vostok vadību, bet tas nebija nepieciešams.
Raķetes daļu atdalīšanās notika pēc paredzētā scenārija – atdalījās 1.pakāpe, 2.pakāpe (raķetes priekšgals) un 3.pakāpe.
Lidojuma ilgums - 108 minūtes.
Veiktā distance – 40 868 km.
Maksimālais ātrums – 28 260 km/st.
Maksimālais augstums – 327 km.
Lidojuma uzdevums bija pētīt cilvēka organisma izturēšanos kosmiskā lidojuma apstākļos: pulss, elektrokardiogramma, encefalogramma, elpošana u.c. Pēc novērojumiem bija jāizdara secinājumi par cilvēka vestibulāra aparāta darbību lidojuma laikā, janovēro cilvēka garīgā un fiziskā darba iespējas kosmosā.

Nosēšanās. Nosēšanās fāze sākās ar bremzēšanu, tad vajadzēja sekot nolaišanās moduļa atdalīšanās, taču radās tehniski sarežģījumi.
PSRS bonzas ilgu laiku apgalvoja, ka lidojums noticis bez starpgadījumiem, tomēr tā tas nebija vis. Kosmosa kuģa atgriešanās laikā nenostrādāja tērauda kabeļi, kam vajadzēja atvienot kapsulu ar Gagarinu no bremzējošās raķetes. Līdz ar to kapsulai tika uzkrauta neparedzēta nasta. Temperatūra kapsulā stipri pieauga un Gagarins gandrīz zaudēja samaņu. „Es atrados uguns mākonī, kas traucās pretī zemei,” – tā kosmonauta teikto citē BBC. Bija nepieciešamas 10 minūtes, lai kabeļi tomēr atdalītos no kapsulas un tā atgriezās Zemes atmosfērā.
Talāk Gagarins ar katapultēšanās krēslu atdalījās no nolaišanās moduļa, kas tālāk jau nosēdās patstāvīgi ar bremzēšanas un galveno izplētņiem. Gagarinam ar katapultas krēslu 7000 m augstuma atvērās pirmais izplētnis. Jau 1500 m augstumā atvērās paša kosmonauta izplētnis un atdalījās katapultēšanās krēsls.
Neilgi pirms tās piezemēšanās Gagarins no kapsulas katapultējās kādā tatāru kartupeļu tīrumā Smelovkas ciema apkaimē Saratovas apgabalā. Viņu pirmās uz Zemes sagaidīja tatāru vecmāmiņa ar mazmeitu, kas abas stādīja laukā kartupeļus. 6 gadus vecā meitenīte Rumija (tagad Rumija Nurskanova) pirmā pamanīja debesīs savādo objektu un iesaucās: „Vecmāmiņ, paskaties debesīs, tur lido divas sarkanas galvas!” Vecmāmiņa neko daudz uz to nebija reaģējusi un noburķšķēja kaut ko apmēram tādu: „Neskaties debesīs, labāk stādi kartupeļus!” Tomēr pēc brīža arī viņa pamanīja nolaižamies J.Gagarinu ar izplētni, tērptu oranžā kostīmā. Abas metušās bēgt, bet Gagarins saucis tām ko nomierinošu – ka esot savējais utt. Vecmāmiņa apstājusies un vaicājusi: „No kurienes tu uzradies, dēļiņ?”
„No kuģa!”
„No kāda kuģa? Mums te tuvuma nemaz ūdens nav!”
Tad nu Gagarins paskaidroja, ka viņš te uzradies no gaisa kuģa.
Tā ka padomju varas iestādes turēja lidošanas faktu slepenība, tad protams, ka abām tatārietēm ne jausmas nebija no kurienes debesīs cilvēks.
Padomju propaganda ilgi visiem stāstīja, ka Gagarins nolaidies ar visu kapsulu, lai gan tā nebija taisnība – viņš bija katapultējies.

Gagarins un NLO. Gagarins ne vienmēr ievērojos padomju ideologu instrukcijas ko runāt un ko ne. Tadēļ dažreiz viņš šo to interesantu pastāstījis – piemēram, ka tur augšā esot dzirdējis neizskaidrojamas balsis, pašsajūta bijusi visai dīvaina, kādas nekad nav bijis uz Zemes.
Pēc atgriešanās uz Zemes Gagarins no slavenā krievu dziednieka Porfīrija Ivanova saņēmis tādu vēstuli: „Tu, Juročka, Kosmosā lidodams mani tur ieraudzīji, bet ļaudīm par to nestāstīji. Vairāk Kosmosā nelido!”

Pēc lidojuma. Pēc atgriešanās no orbītas Gagarins kļuva par pasaules slavenību. Viņa sagaidīšana Maskavā izvērsās par milzīgiem svētkiem. Viņam par godu tika uzstādīti pieminekļi, nosauca ielas, dzimto Gžatskas pilsētu pārsauca par Gagarinu.
Laimīgā padomju vara apdāvināja kosmisko varoni - viņš saņēma medāli, mašīnu, dzīvokli un kaudzi sadzīves preču, tostarp 2 segas, 6 pārus zeķu, 12 kabatslakatiņus, kas PSRS deficīta apstākļos bija itin svarīgi.
Pēc lidojuma Gagarinam piešķīra Padomju Savienības varoņa nosaukumu, bet 12.aprīlis tapa par Kosmonautikas dienu. Paradokss, ka pirmo cilveku kosmosa bija nosūtījusi valsts, kuras lielakajam iedzīvotaju vairumam nebija pat tālruņa un radiouztvērēju.

Turpmākos 7 gadus padomju vara Gagarinu vairs kosmosā nelaida, jo tas kā simbols bija nepieciešams tepat uz Zemes. Viņam gan atļāva lidot, bet tas, kā zināms, beidzās ar bojāeju aviokatastrofā.
Gagarins bija visai sarūgtināts par šādu padomju valdības lēmumu: "Es negribu kļūt par muzeja eksponātu!" Viņa biogrāfi stasta, ka arvien biežāk nodevies uzdzīvei,vairākkārt iekļuvis autokatostrofās. krimā noticis kāds incidents, kad, pieķerts sanatorijas istabiņā kopā ar kādu medmāsu, viņš bēdzis pa otrā stāva logu un stipri sasitis galvu. "Pravda" gan to pasniedza savādāk - peldoties jūrā, gagarins izglābis slīkstošu puisēnu, bet sasitis galvu pret klinti.
60.gadu vidū gagarins atkal sāka gatavoties lidojumiem, un viņš pat tika izraudzīts par dublieri kosmonautam Vladimiram Komarovam. Komarovs gāja bojā slikti sagatavotā lidojumā ar Sojuz-1 1967.gada aprīlī. Gagarins to ļoti pārdzīvoja.

Nāve. Gagarins gāja bojā 34 gadu vecumā 1968.gada 27.martā - tikai septiņus gadus pēc sava vēsturiskā lidojuma kosmosā - treniņlidojumā ar iznīcinātāju MiG-15 Vladimiras apkaimē aptuveni 190 km uz austrumiem no Maskavas. Avārijas izmeklēšanas rezultāti nekad nav publiskoti.

Nāves versijas. Gadu gaitā par Gagarina bojāeju radītas neskaitāmas teorijas, sākot no pasūtījuma slepkavības Leonīda Brežņeva skaudības dēļ līdz citplanētiešu atriebībai kosmosa pirmatklājējam.
Taču īstā vaina varētu būt meklējama banālā tehniskā kļūmē un pārāk straujā augstuma zaudēšanā, lai veiktu avārijas nosēšanos, raksta Komsomoļskaja Pravda, citējot kādu speciālistu, kurš piedalījās 1968.gadā notikušās katastrofas izmeklēšanā.
Taču bijušais aviācijas inženieris Igors Kuzņecovs laikrakstam teica, ka reaktīvās lidmašīnas kabīne nav bijusi hermētiski noslēgta un Gagarins un otrais pilots Vladimirs Serjogins bijuši spiesti mēģināt veikt avārijas nolaišanos.
Gagarins un Serjogins izpildīja noteikumus, nolaižoties no aptuveni 4000 m augstuma līdz 2000 m, taču nolaišanās bijusi pārāk krasa un viņi, iespējams, zaudēja samaņu, kas arī izraisīja katastrofu, sacīja Kuzņecovs.
"Kaut kur starp 4100 un 2000 metru viņi vai nu zaudēja samaņu, vai arī atradās stāvoklī pirms samaņas zaudēšanas. Tā tas notiek hermētiski nenoslēgtā kabīnē," norādīja Kuzņecovs.
Viņu nāve acīmredzot arī turpmāk būs noslēpums, kamēr tas netiks oficiāli atklāts. Kremlis 2005.gadā noraidīja žurnālistu un inženieru prasību atvērt šīs avārijas arhīvu.

Gagarins un Latvija. 1963.gada 9. un 10.oktobrī, lidojot uz Kubu un Meksiku, Jurijs Gagarins uzturējās Rīgā. Avīze “Rīgas Balss” 10.oktobrī ziņoja: “Nolaižas gaisakuģis 11118, ar kuru, dodamies uz Meksiku, atlidojis pasaulē pirmais kosmonauts. Un drīz vien pa trapu lejā smaidīdams kāpj Jurijs Gagarins ar dzīvesbiedri un aviācijas ģenerālleitnants, Padomju Savienības Varonis Nikolajs Kamaņins. Lidotāji un lidostas darbinieki priecīgi sagaida dārgos viesus. Kosmonautam uzdod daudz jautājumu.
Viņam vaicā par lidojumu kosmosā, par zemēm, kur viņš viesojies. Vakar viesi apskatīja Rīgas ievērojamākās vietas, bet šorīt izlidoja no Rīgas. Pirms iekāpšanas lidmašīnā Jurijs Gagarins runāja ar pionieriem, kas bija ieradušies viņu pavadīt. Atstādams viesmīlīgo Latvijas zemi, pirmais kosmonauts sacīja, ka viņš ilgi atcerēsies šo īso tikšanos ar rīdziniekiem. Viņš lūdza žurnālistus nodot sirsnīgus sveicienus un vislabākos novēlējumus pilsētas darbaļaudīm, kas sagaida 19. gadadienu kopš Rīgas atbrīvošanas no fašistiskajiem okupantiem. Pulksten 10.30 sniegbaltais gaisakuģis izbrauca uz skrejceļa. Uz redzēšanos! – skandēja pavadītāji. Iluminatorā bija redzama Jurija Gagarina pazīstamā, smaidošā seja, viņš māja ar roku, un atbildei pacēlās desmitiem roku.
Pirmo kosmonautu gaida tāls ceļš. Viņu ar nepacietību gaida varonīgās Kubas tauta. Tur, Brīvības salā, Jurijs Gagarins tiksies ar Valentīnu Tereškovu. Pēc tam abi kosmonauti kopā ar Valentīnu Gagarinu un Nikolaju Kamaņinu izlidos uz Meksiku. Jurijs Gagarins un Valentīna Tereškova piedalīsies Starptautiskās Aviācijas federācijas 56. ģenerālkonferencē, ko atklās 12. oktobrī. No Meksikas kosmonauti izlidos uz Vācijas Demokrātiskās Republikas galvaspilsētu Berlīni, kur viņus uzaicinājusi VDR valdība. Lielā četrmotoru lidmašīna aplidoja tradicionālo atvadu apli virs aerodroma. Bet aerodromā cilvēki vēl ilgi neizklīda. Viņi dzīvi pārrunāja sirsnīgo un draudzīgo tikšanos ar pirmo kosmonautu.”
Ir ziņas, ka padomju okupantu vietvaldis Latvijā A.Pelše pat ierosinājis Rīgu pārsaukt par Gagaringradu.

Latvijā.
Gobelēns „Uz zvaigznēm.” To 1986.gadā noaudusi latviešu tekstilmāksliniece Edīte Pauls-Vīgnere, kā veltījumu Jurijam Gagarinam. Lielizmēra gobelēns darināts jauktā tehnikā, izmantojot vilnu, linu, metanīna diegus un kokvilnu.
Jurija Gagarina autogrāfs. 1963.gadā to ieguva DMDM („Dekortīvās mākslas un dizaina muzejs”) darbinieka Mārtiņa Blumberga vectēvs. Tas atrodas viņa privātajā kolekcijā.

Nospiedums cuvulizācijā.
12.aprīlis – Padomju kosmonautikas diena.
Gagarina kauss. Tagadējās Krievijas Hokeja līgas galvenā balva, kuras izcīņā iesaistījies arī Rīgas "Dinamo." 

Saites.
Krievu kosmonauti.