Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hairadīns Sarkanbārdis (~1483.-1546.g.)

Barbarossa.

Vidusjūras korsārs un vēlāk talantīgs Osmāņu turku flotes admirālis.

Radniecība. Tēvs bija islāmu pieņēmis grieķis, podnieks no Lesbas salas (Mitilēna sala).
Brālis - Arudža.

Dzīvesgājums. Dzimis ap 1483.gadu.

Alžīrijas vietvaldis. Izmantojot alžīriešu cīņu pret spāņu iekarotājiem, kopā ar savu brāli Arudžu sagrāba varu Alžīrijā. Pēc Arudža nāves 1518.gadā, cenšoties noturēt varu, Hairadīns vērsās pie otomaņu sultāna Selima I un atdeva Alžīru Otomaņu impērijas suzerenitātē. Apmaiņā pret to saņēma no sultāna pašā titulu un Alžīrijas beilerbeja ("beja virs bejiem") tirulu, no 1519.gada kļūdams par Alžīrijas vietvaldi.
No 1520.-1525.gadam veda sīvu cīņu par varu pār Alžīriju pret spāņiem, kabīlijas ciltīm un hafsīdiem.
Haidardīna Sarkanbārdas dienastā 1520.gadā iestājās jaunais Draguts. Pateicoties saviem talantiem un draudzībai ar Barbarosu, Draguts drīzi vien tika paaugstināts par galveno leitnantu, un viņa pakļautībā atradās 12 galiotu flote. Turpmākajos gados Draguta galioti veica daudzus sirojumus pret kristiešiem centrālajā un rieteņu Vidusjūrā.
1535.gadā Kārlis I sataisījās izbeigt musulmaņu pirātismu Vidusjūrā. Tamdēļ viņš nosūtīja pie Ziemeļāfrikas krastiem floti dženoviešu admirāļa Andrea Dorija vadībā. Tas sakāva Hairadīna berberu korsārus un pārņēma valdīšanā Tunisiju.

Otomaņu flotes admirālis. 1538.gadā otomaņu sultāns Suleimans I Likumdevējs iecēla Hairadīnu par turku flotes galveno admirāli.
Venēciešu-turku karā (1538.-1540.g.) 1538.gadā pie Prevezas līča notika izšķirošā cīņa starp "Svētās līgas" (Spānija, Pāvesta apgabals, Venēcijas un Dženovas republikas, Maltas Bruņinieku ordenis) floti dženoviešu admirāļa Andrea Dorija vadībā un Sarkanbārdas komandēto turku eskadru un eiropiešu flote tika pilnīgi sagrauta. Draguta vienība no 20 galērām un 10 galiotiem bija novietota otrās līnijas centrā. Kopā ar diviem saviem galiotiem viņš sagrāba pāvesta galēras, kuras komandēja bruņinieks Džambatista Dovīzi. Todien tikai nolaidusies nakts paglāba kristiešus no pilnīgas iznīcināšanas.
1539.gadā pēc kārtējā jūras karagājiena viņa nelielā flotile apstājās remontam Korsikā, kur to negaidīti pārsteidza itāļu apvienotie spēki. Pēc kaujas tikai viens pats kuģis spēja izlauzties, bet pārējos sagrāba kristieši, arī pašu Dragutu, kas nākamos 4 gadus kā vergs kalpoja uz dženoviešu admirāļa Andrea Dorija brāļa kuģa, kamēr nonāca Dženovas cietumā.
Sarkanbārdis ne reizi vien piedāvāja milzīgu izpirkumu par Dragutu, tomēr kristieši šos priekšlikumus noraidīja. Sarkanbārdis tomēr savu draugu neaizmirsa un kala tā atbrīvošanas plānus, un pēc 4 gadiem viņam tāda iespēja radās. Kad 1544.gadā Barbarosa ar 210 kuģiem atgriezās no Francijas, kur, saskaņā ar franču-turku līgumu viņš palīdzēja karaļa Franciska I karā pret Spāniju, viņš pieņēma drosmīgu lēmumu piestāt Dženovā - t.i. aplenkt Dženovas republikas galvaspilsētu dēļ viena vienīga cilvēka atbrivošanas. Rezultātā tika sāktas sarunas par Draguta atbrīvošanu. Sarkanbārdis personīgi tika ielūgts uz Andrea Dorija apartamentiem, kur abi admirāļi vienojās par izpirkšanas maksu - 3500 zelta dukātiem.
Tiklīdz kā Draguts tika atbrīvots, Sarkanbārdis iedalīja viņam flagmani un vairākus kuģus. Tai pat gadā Draguts sagrāba Bonifačas cietoksni Korsikā, tā kaitējot dženoviešu interesēm. Turpmāk Draguts rīkoja daudzskaitlīgus jūras uzbrukumus pret itāļiem un spāņiem. 
Pēc Sarkanbārža nāves, 1546.gada jūlijā Draguts ieņēma viņa vietu kā osmāņu kara flotes virspavēlnieks Vidusjūrā.

1541.gadā pie Alžīras sakāva Kārļa I (Kārļa V) armiju. 

Miris 1546.gada 4.jūlijā.

Saites.
Otomaņu impērija.
Alžīrija.