Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Horvātija

Valsts Balkānos, viena no bijušās Dienvidslāvijas daļām.

Galvaspilsēta - Zagreba.
Iedzīvotāji - 4,28 miljoni.
Robežojas ar: Slovēniju, Ungāriju, Serbiju, Bosniju un Hercegovinu, Adrijas jūru.
Ģērbonis. To veido vairogs, kas atgādina šaha galdiņu. Leģenda vēsta, ka savulaik Horvātijas karalis esot apspēlējis Venēcijas dodžu šahā un tā ieguvis tiesības pārvaldīt Dalmācijas pilsētas.
Nauda. Kuna ("cauna"). Tāds nosaukums horvātu naudai ir tādēļ, ka senāk valsts teritorijā caunu ādas izmantoja kā maksāšanas līdzekli.

Vēsture. 1532.gadā Suleimana I armija devās no Budas, taču to apturēja horvātu un korintiešu apvienotie spēki.
1939.gada augustā toreizējās Dienvidslāvijas karalistes premjers Dragisa Cvetkovičs un Horvātijas politiķis Vlatko Mačeks panāca vienošanos, ka Bosnija un Hercegovina karalistes ietvaros vairs nebūs politiska un administratīva vienība. Vienošanās paredzēja, ka aptuveni trešdaļa no Bosnijas teritorijas pāries Horvātijas kontrolē, kamēr pārējā teritorija nonāks Serbijas pārraudzībā. Vēlāk Mačeks šo vienošanos raksturoja sekojoši: "Mēs vienojāmies, ka, attiecībā uz Bosniju un musulmaņiem, uzskatīsim musulmaņus par neeksistējošiem. Tā mēs arī darījām."
Itāļu slepkavības. Itāļu slepkavības veica dienvidslāvu partizāni . Pēc dažādām aplēsēm 1943.–1945.gadu slepkavībās gājuši bojā 2000–20 000 itāļu. Pašiitāļi apgalvo, ka tās esot bijušas etniskas tīrīšanas, bet horvāti saka, ka atriebība par itāļu okupāciju. Viens no tādiem – Foibes slaktiņš.
Dienvidslāvijas sadalīšanās karš 1991.g. Serbi apslepkavoja horvātus Vukovaras pilsētā 1991.gadā, laikam 260 nogalinātie gūstekņi.
1991.gada 25.jūnijā tā pirmā kopā ar Slovēniju pasludināja neatkarību, tā sabrucinādama Dienvidslāviju.
Horvātijas neatkarības karš (1991.-1995.g.). Militārs konflikts 4 gadu garumā starp neatkarību pasludinājušo Horvātiju un separātisko Serbu Krajinas republiku.
1991.gadā serbu spēki gandrīz 3 mēnešus bija aplenkuši Vukovāras pilsētu Horvātijas austreņos. Serbi laikam nogalināja 260 gūstekņus. Tā rezultātā pilsēta tika gandrīz iznīcināta, tūkstošiem horvātu bija spiesti bēgt no tās.
1995.gada 14.decembrī Serbijas, Horvātijas un Bosnijas prezidenti ASV parakstīja Deitonas miera līgumu.
Horvāti Deitonas miera līgumu izmantoja atelpai un militāro spēku stiprināšanai. 1995.gada augustā horvātu spēki veica militāru operāciju, kuras rezultātā ap 200 000 serbu no valsts austrumiem (tātad no visas Horvātijas teritorijas) tika padzīti. 
Karā dzīvību zaudēja ap 20 000 cilvēku, bet pusmiljons devās bēgļu gaitās. Horvātija uzskata, ka serbu pasatrādātajās etniskajās tīrīšanās gājuši bojā ap 10 000 horvātu. Serbi liek pretī, ka kara laikā nogalināti 6000 serbu un vēl 230 000 bija jābēg.
Šodien. 2013.gada 1.jūlijā Horvātija kļuva par ES 28.dalībvalsti.

Aplūkojamie objekti.
Zagreba.

Ostrožacas pils. Celta XVI gs. un pārveidota Hābsburgu laikā.

Zadara. Pilsēta iekārtota uz 1 km garas un 400 m platas pussalas. Romiešiem pilsēta bija dikti iepatikusies. Viņi tai piešķīra otru augstāko pilsētas klasi – municipium. Kādu laiku bija venēciešu pakļautībā. Tad to regulāri apdraudēja turki. Otrā pasaules karā to nopostīja par 65%. Balkānu kara laikā tika bombardēta 1991.-95.gadam. Tagad pilsētā ir 75 000 iedzīvotāju, pārsvarā dzīvo pilsētas jaunajā daļā.
      Vecpilsēta. Ar marmoru izklātas ieliņas, baznīcas, romiešu celtņu drupas un unikālās "Jūras ērģeles."
      Romiešu forums. Skvērs futbola laukuma lielumā. Iekārtots I gs.pmē.
      Sv.Donāta dievnams. Celts IX gs.
      Sv.Marijas klosteris. Dibināts 1066.gadā. te atrodas vērtīga kolekcija.
      Cafe Lovre. Moderni iekārtota ar akmeni un stiklu. 11.gs. te bijusi baznīca, to var apskatīt kafejnīcas pagalmā.
      Dienvideiropas vecākā universitāte. Vairāk kā 600 gadu veca.
      Pareizticīgo baznīca. Uzbūvēta uz sena romiešu tempļa drupām.
      Sv.Anastasijas baznīca. Lielākā Dalmācijas reģionā. Celta XII gs.
      Vecpilsēta. Visas pussalas garumā iet iela, no tās atiet sānieliņas.
      Pilsētas jaunā daļa. No pussalas uz to ved gājēju tilts.
      Zadaras arheoloģijas muzejs. Nesen restaurēts. Te ir vairāk nekā 100 000 eksponātu sākot no paleolīta līdz pat viduslaikiem.
      Jūras ērģeles. Zem akmens pakāpieniem, kas ieved jūrā, paslēptas 35 stabules, kas spēlē mūziku atkarībā no jūras viļņošanās. 2006.gadā ieguva Eiropas balvu par labāko urbānislo sabiedrisko vietu. Arhitekts Nikolass Basičs.
      Sveiciens saulei. Saules sistēmas modelis, kas iebūvēts promenādē. Arhitekts Nikolass Basičs. 

Lokrumas sala. Klostera botāniskais dārzs.

Splita. Romiešu imperatora Diokletiāna dzimtā pilsēta. IV gs. nolēma šeit uzbūvēt villu vecumdienām.
      Imperatora villa. Īstenībā tā ir pils komplekss ar 220 ēkām. Savulaik te mājojuši 9000 cilvēku.
Trīs salas - Brac, Solta un Drevnik.

Trogira. Romantiska pilsētiņa uz salas. UNESCO.

Slavonijas novads. Vīni.

Rovinja. Pilsēta 5 gadsimtus bijusi venēciešu valdījumā.

Plitvices Nacionālais parks. UNESCO sarakstā. var braukt ar parka busiņu un kuģīti. Plitvices gleznaini ezeri un ūdenskritumi. Plitvices ezeri Horvātijā ir lielāku un mazāku ezeru grupa, kas savstarpēji savienoti ar 140 ūdenskritumiem. Pateicoties unikālajam minerālvielu un mikroorganismu sastāvam, ūdens krāsa dažādos ezeros ir atšķirīga. Vislabāk uz UNESCO pasaules dabas mantojumu sarakstā iekļautajiem Plitvices ezeriem ir doties laika posmā no maija līdz septembrim.

Krkas Nacionālais parks. Ūdenskritumu kaskādes, Krkas upes un Visovacas ezera kanjoni.
Laivu brauciens pa Cetinas upi.
Paklenicas Nacionālais parks.
Velebita kalni.
Kornatu salu arhipelāgs.
Klintis un sālsezers.

Etnoland. Horvātu brīvdabas muzejs.

Korčulas sala. Garena šaura saliņa, atrodas 3,5 h kuģojumā no Dubrovnikas. Slinka, laiska sala. Šeit 4 gs. valdījuši venēcieši, ir pat savs Sv.Marka laukums.   

Pula. Istras pussalas galvaspilsēta. Senākā pilsēta Adrijas jūras austreņu piekrastē. 
      Romiešu arēna. Sestā lielākā pasaulē. Būvēta I gadsimtā, tur notikušas gladiatoru komandas.
Roviņa. Istras pussalas romantiskākā pilsēta.

Opatija. Elegantākā kūrortpilsētiņa Kvarneras līcī no Hābsburgu laikiem.

Dubrovnika. Adrijas pērle, UNESCO sarakstā. Līdz 1991.gadam bija viena no skaistākajām Dalmācijas pilsētām., aizsargmūru ieskauta.
VII gs. pilsētu dibinājuši bēgļi no romiešu Epidauras (tagadējās Cavtatas). Vecpilsētas lielākā daļa pārbūvēta pēc 1667.gada zemestrīces.
Vārds "karantīna" esot radies Dubrovnikā, kad mēra epidēmijas laikā cilvēkiem 40 dienas bija jādzīvo uz kādas no tuvējām salām, līdz tiem ļāva izkāpt Dubrovnikas krastā.
1991.gada oktobrī serbi apšaudījuši ar artilēriju pilsētu no jūras(?).1992.gadā pilsoņu kara laikā serbu artilērija mērķtiecīgi postīja kultūras pieminekļus. Tagad ar UNESCO palīdzību notiek atjaunošana. Pēdējā kara laikā serbi apšaudīja pilsētu ar artilēriju tā, lai sāviņi kristu no augšas, jo biezajiem mūriem cauri izsisties tie nevarēja. Gāja bojā vairāk par 200 cilvēkiem.
      Stari Grada. Vecpilsēta. Ar marmoru bruģētas ielas.
      XV gs. sinagoga. Otra vecākā eiropas sinagoga (pirmā – Prāgā).  Adrijas pērle. Līdz 1991.gadam bija viena no skaistākajām Dalmācijas puilsētām. 

Pagas sala. Akmeņaini tukšaina.

Ainavisks ceļš no Ostras pussalas gar Dalmācijas krastu un Kvarneras līci.
Eifrasija bazilika. Porečā. UNESCO sarakstā. 
Motovuna. Cietokšņa pilsēta Istras pussalas pakalnos.
Makarskas kūrorts. Makarskas rivjēra.

Šibenika.
      Sv.Jēkaba katedrāle. Adrijas piekrastes akmeņkaļu meistardarbs.

Brijuni Nacionālais parks. 14 salu arhipelāgs. Miera osta, izsmalcināta atpūtas vieta, sākot no Senās Romas aristokrātiju un beidzot ar maršalu Tito.

Unas Nacionālais parks. Ūdenskritumi - Strbački Buk un Kulen Vakuf.
Imostki un mistiskie ezeri - Crveno Jezero (Sarkanais ezers - 530 m dziļš, 3.dziļākā karsta kritene pasaulē.), Modre Jezero (Zilais ezers).

Pasākumi.
Kastaņu festivāls. Katru gadu oktobrī.

Saites.
Horvāti.