Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Haruns al Rašīds (786.-809.g.)

Abasīdu dinastijas arābu kalifs no 786. līdz 809.gadam.

Radniecība. Tēvs – Al Mahdi.
Vecākais brālis – Al Hadi (iepriekšējais kalifs).
Vecākais dēls – Al Amins (nākamais kalifs), jaunākais dēls – Al Mamuns.

Dzīvesgājums. Dzimis 763./766.gadā.
Kāpa tronī 786.gadā. Viņu bieži vien sauc par dižāko no Abasīdu kalifiem, arābu „1001 pasaku” un leģendu varonis.

Iekšpolitika. Ap 800.gadu bija sasniedzis savas varas apogeju, kalifāts patiesi kļuvis par impēriju.
Esot uzturējis persiešu stila harēmu – neapmierinājies tikai ar noliktajām 4 sievām.
Valdīja ar persiešu Barmakīdu dzimtas vezīru palīdzību. Par persiešu ietekmi kalifa galmā liecināja persieša Jahjas iecelšana par vezīru, kas Rašīda valdīšanas laika lielākajā daļā noņēmās ar parasto administratīvo darbu. Ar tā gādību tika paplašināts – kalifāta centrālais birokrātiskais aparāts (dīvāns), paplašināts tika arī vezīra kārtojamo jautājumu loks. Barmakīdu vezīrus vēlāk atstādināja, un no 803.gada šis kalifs valdīja viens pats.
Iezīmējās arī destruktīvas tendences kalifātā - sacelšanās Deilemā, Sīrijā u.c.

Ārpolitika. Turpināja cīņu ar Bizantiju, ko bija uzsākuši viņa priekšgājēji.
Pirmo reizi 786.gadā nodibināja pastāvīgus politiskos sakarus ar Tanu dinastijas Ķīnu.
786.gadā apmainījās dāvanām ar Kārļa Lielā galmu.
Tāpat kā iepriekšējie kalifi, paļāvās uz persiešu cilmes karotājiem savā armijā. Tomēr papildus ņēma dienestā arī mamelukus (tjurku cilmes vergus), kam vēlāk bija liela loma abasīdu varas novājināšanā.
800.gadā atjaunoja abasīdu kontroli pār Ifrīķijas provinci. Par tās pārvaldnieku tika nozīmēts persiešu karavadonis Ibn al Ahlabs (dibināja Tunisijā Ahlabīdu dinastiju).

Reliģija. Vēsturē palikušas liecības, ka pats vadījis piektdienu lūgšanas Bagdādes centrālajā mošejā.

Kultūra. Reabilitēja 762.gadā publiski nopērto arābu zinātnieku un šariata skaidrotāju Maliku ibn Anasu (Al Mansura laikā 762.gadā tika paziņojis, ka zvērests Abasīdu klanam neattiecas uz visiem musulmaņiem).
Savā 23 gadu ilgajā valdīšanas laikā sekmēja zinātņu - medicīnas, astronomijas, matemātika, un arī mākslas attīstību.

Gāja bojā cīņās pret harītu dumpiniekiem Horasanā 809.gada 24.martā, kad devās apspiest Rafi ibn Leisa vadīto sacelšanos. 

Saites.
Arābu kalifi (~570.-1924.g.).