Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Hījumas sala

Hiijumaa - igauņu val.

Monzunda arhipelāga otrā lielākā sala (pēc Sāmsalas). Slavena ar savu neskarto dabu, gleznainajām krastmalām un mierīgo dzīvesveidu. Lielākā salas daļa klāta ar pirmatnēju mežu.

Kasaras dabas parks ir pelēku oļu un akmeņu strēle, kas, kļūstot arvien šaurāka un šaurāka, ietiecas zilganzaļajā jūrā. Akmeņos aug tikai spuraini kadiķi (kadiķu džungļi - t.s. alvāri) un mežrozītes; tuvāk ūdenim, kur, šķiet, zemes nav vispār, lapo un baltiem ziediem zied milzu kāpostiem līdzīgās krambes. Vasarās zālē un kadiķos visapkārt sakliedzas simtiem putnu. 

Kerdla. Apriņķa centrs ar maziem namiņiem un skaistiem dārziem, kā arī pludmali.
Kukkakivi dižakmens..

Kepu ugunstornis jeb bāka. Hījumas simbols. Celts 1531.g. un pašlaik ir pasaulē trešā vecākā strādājošā bāka un, protams, vecākā Baltijā. Tornis uzcelts 103 m augstumā vjl. uz salas augstākās virsotnes Tornimagi. Paša torņa augstums – 37 m. Senā bāka stipri atškiras no citām - tas ir masīvs Livonijas laika akmens tornis. Kādreiz stūrainais tornis bijis monolīts akmens klucis, cilvēki tikuši augšā pa mazām koka kāpnītēm. Vēlāk tā iekšienē izcirstas šauras kāpnītes ar zemiem griestiem, no kuriem dvesmo vēsums un sajūta ir kā pagrabā. Torņa smailē stiprs vējš.

Derības akmeņi. (Kontrakta akmeņi?). Saukti par Hījumā "mazo Stounhendžu."

Sūremizas muiža. (Suuremoisa) XVII gs. muižas komplekss. Galvenā salas muiža, par kuru stāsta spoku stāstus un teikas. Kad salu pārvaldījis Ungerns-Sternbergs, kuģi tikuši vilināti uz akmeņiem un sēkļie, to kravas tikušas izlaupītas. Barons nodarbojies ar reketu, bērnu nolaupīšanu un citām briesmīgām lietām. Salaupītos dārgumus slēpis muižas dubultajos griestos.

Kuka (Kukkakivi) dižakmens. Devītais lielākais Igaunijā un lielākais Hījumā: 41,5 m apkārtmērā un 3,9 m augstumā. 

Tahkunas rags jeb pussala. Atrodas salas ziemeļos. Te ir lepna Tahkunas bāka (1875.g., 42,5 m augsta) ar skaistu skatu uz apkārtni un pieminēklis Estonia katastrofā bojāgājušajiem. Arī akmeņu labirints. Runā, ka bāku projektējis pats G.Eifelis ar jūgendstilam raksturīgām kāpnēm.

Kalastes klints. Tā sasniedz 10 m augstumu un ganrīz puskilometra garumu.
Puhalepas baznīca. Vecākā baznīca uz salas.
Halmersena akmeņu lauks. Vieta, kur nelielā teritorija skatāmi teju simt lieli laukakmeņi,ko atnesis ledājs no Somijas.
Hiiuvill. Autentiska vilnas apstrādes fabrika. Apstrādi veic simtgadīgas mašīnas, tās arī r galvenais apskates objekts.
Ristnas bāka. Mūsu Mērsraga bākas dvīņumāsa Ristnas pludmalē - vissarkanākā bāka Baltijas jūrā. Ristnas pludmale ir viena noskaistākajām Hījumas pludmalēm.
Ristnas pussala. Vējaina ar savdabīgu dabu un akmeņainu krastmalu. Šeit ir arī populārs sērfošanas centrs.

Krustu kalns. Ristimagi. Leģendas stāsta, ka tas uzradies 1781.gada augustā, kad ap 1000 salas zviedru iestājušies par savām tiesībām un Katrīna II esot viņus likusi deportēt uz Ukrainu. Zviedri te esot dzīvojuši 4-5 gadsimtus pirms izraidīšanas.

Orjaku zemesstrēle. Jūras uzskalota, zīmīga pastaiga pa alvāriem (kadiķu džungļiem), skaisti skati uz akmeņainajiem līčiem.

Teikas un leģendas. Milzis Leigers reiz nesis klinti ar visiem ļaudīm un nesis pāri jūrai. Tā radusies Hījumas sala.  

Saites.
Monzunda arhipelāgs.
Igaunija.