Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Igaunijas prezidenti (1918.g.-patlaban)

Igaunijas prezidentu rezidence - Kadriorgas pils Tallinā.

Igaunijas konstitūcija paredz, ka sākotnēji pretendentus uz valsts prezidenta amatu nominē parlamenta deputāti, turklāt nepieciešams vismaz 21 deputāta atbalsts. Šajā gadījumā pretendentu vārdi jānosauc laikā no 25.-29.augustam.

Prezidenta ievēlēšana. Pēc būtības igauņu tautai prezidenta vēlēšanās nav lielas teikšanas. Tāpat kā Latvijā prezidentu izvēl parlaments - rīgikogs. Tomēr, atšķirībā no Latvijas, igauņu parlamenta – Rīgikogu darbībai ir ierobežojumi.
Saskaņā ar konstitūciju igauņu rīgikogam ir dotas 3 vēlēšanu kārtas. Prezidents ir ievēlēts, ja vinu atbalsta vismaz 2/3 rīgikoga, t.i. 68 no 101 balss. Ja pirmajā balsojumā prezidentu ievēlēt neizdodas, tad  jau nākamajā dienā tiek nominēti vai nu jauni, vai atkārtoti tie paši kandidāti un nominēšanai atkal ir nepieciešams vismaz 21 parlamentārieša atbalsts. Notiek atkārtots balsojums. Ja arī tajā prezidentu ievēlēt neizdodas, tad tajā pašā dienā seko 3.kārta, kurā tiek balsots par diviem abās pirmajās kārtās lielāko balsu skaitu ieguvušajiem kandidātiem. Ja arī 3.kārtā neviens no kandidātiem negūst nepieciešamās 68 balsis, tad nākamās 2 kārtas ir "Tautas sapulces" kompetencē.
 “Tautas sapulce” ir īpaša, īslaicīga politiska apvienība, kurā piedalās 101 parlamenta loceklis un pārstāvis no katras pašvaldības. Pašvaldību pārstāvji nedrīkst būt parlamentārieši – tos īpaši šai sapulcei ievēl vietējās padomes no sava vidus.
Mēneša laikā tiek sasaukta elektoru kolēģija, kuras sastāvā bez 101 parlamenta deputāta ir arī pašvaldību pārstāvji - šai gadījumā skaitliski tas ir 107.  Elektoru olēģija jau ar 21 kolēģijas locekļu atbalstu izvirza jaunus (vai arī iepriekšējos) prezidenta amata kandidātus. Vēlēšanas notiek vairākās kārtās, atsijājot mazāko atbalstu saņēmušos pretendentus tagad, lai prezidents tiktu ievēlēts, vairs nav nepieciešamas 2/3, bet gan 50% + 1 kolēģijas dalībnieka balss.
ja arī elektoru padomei neizdodas divās kārtās ievēlēt nakamo valsts vadītāju, tad viss cikls sākas no jauna un izvēle atgriežas parlamenta (rīgikoga) rokās.
Igaunijas prezidenti gandrīz vienmēr tiek ievēlēti ar “Tautas sapulces” palīdzību. Vēlēšanas notiek parlamentārā cikla vidū un tieši pirms pašvaldību vēlēšanām. Vietējo pašvaldību pārstāvju pārliecības un noskaņojums parāda jaunāko politisko spēku samēru, kas principā ir grūti prognozējams. Piemēram, 2016.gada pieredze parādīja “Tautas sapulces” un vēlēšanu iznākuma neparedzamību. Tad pēc neveiksmīgām “Tautas sapulces” sesijām parlaments par jauno Igaunijas prezidenti izvēlēja Eiropas Revīzijas palātas pārstāvi Ķērstu Kaljulaidu.

“Tautas sapulcē” izvirzītie prezidenta kandidāti var arī nebūt tie, starp kuriem parlaments iepriekš nespēja izdarīt vienotu izvēli. Ir iespējams noteiktā kārtībā piedāvāt un reizēm arī piedāvā pavisam citus. Ja divās sekojošās sesijās prezidentu neievēl “Tautas sapulce”, tad process atgriežas parlamentā un sākas no gala.[1] Ja arī tad parlaments nespēj vienoties par prezidenta kandidatūru, tam pienākas demisionēt kā rīcībnespējīgam.

      Konstantīns Petss ().
          Lenards Meri (1991.-1996.g.).
          Arnolds Rītels.
          Tomass Hendriks Ilvess.
      5. Ķērsta Kaljulaida (?-2021.g.).
      6. Alars Kariss (2021.g.-patlaban).      

Saites.
Igaunija.