Aliens

Iškūrs

Saskaņā ar Švēmeru, šumeru vārda Iškūrs etimoloģija ir neskaidra. Iespējams, tas ir novecojis šumeru vārds, vai arī aizgūts no valodas, kas nav ne šumeru, ne arī kāda semītu valoda. Savukārt akādiešu variants Adads ir atvasināts no semītu sāknes "hdd"- pērkons. Akādiešu vārdu "Addu" var tulkot kā "Pērkona negaiss."
Z.Sitčins sniedz šādu skaidrojumu: IŠ.KUR – „milzīgais,” „tālā kalnainā zeme.”
Sens šumeru vēju un zibens dievs. 

Sinonīmi un analogi. Hetiem un luviešiem - Terhuns, hurrītiem – Tešubs, urartiem – Tešubu, asīriešiem - Veru, amorītiem – Ramanu, feniķiešiem – Radžimu, indoeiropiešiem – Buriašs, semītiem – Meirs, Adads – akādiešiem, vairāk pazīstams kā Adads („mīļotais”).
Dievu karu aprakstos minēts arī dievs Kūrs, domājams atvasināts no Iškūra vārda.

Radniecība. Nav skaidrības par vētras dieva Iškura ģenealoģiju, taču pakāpeniski par viņa tēvu tiek atzīts debesu dievs Anu (Segliņš, 2021., 77.lpp). Reizēm šumeru literatūrā viņš ir pieminēts kā Enlila dēls, kā tas ir arī NI 12501 tekstā.
Babiloniešu laika tekstos ir atrodama tikai viena norāde par Iškūra māti – tā ir dieve Uraša. Bieži minēts kā dieva Enlila un viņa sievas Ninlilas jaunākais dēls.
Brāļi Ninurta un Nanna.
Iškūra sieva ir Medimša.
Dievu sarakstā An=Anum ir minēti pieci Iškūra bērni – 2 dēli un 3 meitas.

Raksturojums. Vētru Dievs. Viņš tika uzskatīts par valdnieku zemēm, kuras bija tālu no Šumeras – kalnos Divupes rietumos un ziemeļos. Parasti attēlots ar sazarotu zibeni rokā. Plašākā nozīmē viņš ir Mezopotāmijas vētru dievs, kas saistīts ar gan ar dzīvību raisošām, gan lietus un plūdu iznīcinošam īpašībām (Segliņš, 2021, 76.lpp).
Vētras dieva destruktīvie aspekti ir vairāk izteikti Mezopotāmijas dienvidos, savukārt ziemeļos viņš biežāk tiek godāts kā auglīga lietus nesējs. Tas atspoguļo nokrišņu atšķirīgo nozīmi lauksaimniecībā attiecīgos reģionos (Bienkowski un Millard 2000.g.: 2; Švēmers 2007.g.).Tomēr abas Iškūra rakstura puses ir labi dokumentētas šumeru un akādiešu literatūrā (Švēmers, 2001 un 2007).
III gt.pmē. ikonogrāfijā Iškūru attēloja kā mītisku dzīvnieku ar lauvas un pūķa iezīmēm. Ūras III dinastijas laikā viņu attēloja kā bulli un šis attēlojums dominē arī turpmākajos gadsimtos. Bieži Iškūru attēlo ar zibeņiem rokās stāvot uz buļļa vai blakus tam.
Neskatoties uz to, ka Iškūrs nekad neatradās panteona galvgalī, viņš bija diezgan ietekmīgs senās Divupes dievs, kura īpašības pārņēma līdzīgi dievi kaimiņu tautās: Asīrijas dievs Veru, hurriešu Tešubu un hetu-luviešu Tarhuns.
Iškūru jau III gt.pmē. pielūdza Lagašā, Adabā un Karkarā, kur atradas viņa galvenā svētnīca “e-u-gal-gal(-la)” – Lielo vētru māja.
Līdz šim nebija zināms neviens mīts, kur Iškurs darbotos kā galvenais varonis. Šumeroloģe J.Matušekas 2025.gadā publicēja šumeru mīta "Pazemē iesprostotais vētru dievs un viltīgā lapsa" tulkojumu un pētījumu par to. Tas ir pašlaik vienīgais zināmais mīts, kurā vētru dievs darbojas kā galvenais varonis un šis mīts paplašina mūsu izpratni par Iškūra vietu šumeru panteonā.

Avoti. 
Pazemē iesprostotais vētru dievs un viltīgā lapsa. Šumeru mīts - vienīgais mitoloģiskais sižets, kurā vētras dievs ir galvenais varonis;

Saites.
Šumeru mitoloģija.