Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Jānis Kristītājs

Esēņu sektas sludinātājs Palestīnā Jēzus atnākšanas laikā.

Dzīvesgājums. Jānis sāka sludināt ap 25.gadu jau mūsu ērā. Tas sakrita ar laiku, kad žīdi gaidīja atnākam savu Jauno mesiju. Tautas dievbijīgā daļa bija neapmierināta ar morāles pagrimumu, ar to, ka netika strikti ievēroti Mozus dotie likumi. Uzskatīja, ka romiešu klātbūtne ir sods par Izraēļa tautas grēkiem. Radās pat īpaša kustība – tādi kā esēņu sekta, kas norobežojās no pastāvošās dzīves tuksnesī, gaidot Jauno laiku iestāšanos. Pats Jānis bija saistīts ar esēņiem un, iespējams, pat piederēja to slepenai savienībai.
Jāņa sprediķu saturs bija visai tuvu esēņu uzskatiem: viņš sludināja askēzi, seno reliģisko vērtību atjaunošanu. Tas daudziem patika un viņš ātri iemantoja atzinību un popularitāti tautā.
No romiešiem viņš nebaidījās. Bet tie viņu arestēja.
Saskaņā ar Jāņa, Marka un Lūkas evaņģēlijiem Jāņa aresta iemesls bijusi tā Hēroda II Antipas kritika. Mateja evaņģēlijā skaidri teikts, ka Hērods vēlējās Jāni nogalināt, taču bijās tautas neapmierinātības. Jānis nosodīja asinsgrēka attiecības starp valdnieku un viņa pusbrāļa Hēroda Filipa laulāto draudzeni Hērodiādi jeb Herodiju pēc tā nāves (kur gan te ir asinsgrēks?). Lūka savā evaņģēlijā atzīmē, ka Jānis ķēniņu kritizējis par visu, ko tas darījis sliktu.
Tādēļ viņu licis apcietināt Hērods II Antipa un nogalinājis Maherontas cietoksnī (liekas, Jordānijā) publiski nocērtot tam galvu. Tas bijis par iemeslu, lai Jēzus sāktu publiski sprediķot.
Cits avots - Salome ar savu erotisko deju izprasīja no Hēroda Antipas Kristītāja galvu.
Tomēr pilnīgā pretrunā ar JD paustajām versijām ir Jāzepa Flāvija hronikā rakstītais, ka Jānis Kristītājs (un nevis Jēzus!) miris romiešu piesists pie krusta.

Jānis Kristītājs un Jēzus. Visi kanonisko evaņģēliju autori ir vienisprātis, ka līdz savas sludināšanas sākumam Jēzus bijis pietuvināts Jānim. Saskaņā ar tiem Jānis Kristītājs paredzējis Jēzus atnākšanu kā īsto Mesiju un pat kristījis to Jordānas ūdeņos. viņa piekritēji izvirzīja domu, ka tieši viņš arī ir tautas sengaidītais pestītājs - pirmais šādu domu esot izteicis esēņu sludinātājs Jānis Kristītājs, bet Jēzus dzīves laikā šāds uzskats neguva atsaucību.
Tāpat arī daži Jēzus sekotāji cēlušies no Jānim pietuvinātajiem. Jāņa skolnieki pārgāja pie Jēzus. Iesākumā Jēzus gāja esēņu un Kristītāja pēdās. Taču pēc atgriešanās no 40 tuksnesī pavadītajām dienām, viņš atgrūdās no Jāņa un esēņu askēzes mācības.

Templieši un Jānis Kristītājs. Templieši tieši Jāni Kristītāju uzskatīja par īsto pravieti un nevis Jēzu. Kādos apokrifos pat valdot situācija, ka Jēzu neviens negribēja atzīt par pravieti, jo bija jau Jānis. Tādējādi templieši laikam pielūdza Jāni Kristītāju un visai bieži principiāli ignorēja Jēzu.
Tieši tāda pat attieksme pret šo jautājumu piemīt purvu arābiem - mandejiem, kas mīt pašos Irākas dienvidos.

Aplūkojamie objekti.
Jāņa Kristītāja baznīca Damaskā. Arābu iekarotāji to pārveidoja, un šodien tā pazīstama ar Omeijādu mošejas nosaukumu. Tur glabājoties Jāņa Kristītāja galva.

Karabahas klosteris. Tas ir Gandzasaras klosteris armēņu Kalnu Karabahā kalna galā. Šai vietā XIII gs. svētceļnieki esot atnesuši Jāņa Kristītāja galvu. Tagad klosteris atjaunots par armēņu miljonāra līdzekļiem. Mazais Zaļais nezina, cik nopietni tas varētu būt!

Jardenīts. Vieta Jordānas upē (Izraēlā?), kur Jānis kristīja tautu, tai skaitā arī Jēzu.

Atradumi.
Pīšļi. Bulgārijā kādā senā klosterī uz Svētā Ivana salas atrastas mirstīgās atliekas, kas, pēc arheologu domām, piederot Jānim Kristītājam, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph. Žokļa, galvaskausa un rokas kaula fragmenti, kā arī zobs tika atrasti senā klostera drupās, kur kādreiz atradās viens no lielākajiem pareizticīgās baznīcas centriem. Uz marmora sarkofāga iegravēts datums - 24.jūnjs - kurā, kā tiek uzskatīts, dzimis Jānis Kristītājs. Pēc arheologu teiktā, atraduma autentiskumu apstiprinot apbedījuma laiks - V gadsimts - un tas, ka saskaņā ar kanoniem, ceļot baznīcu, pīšļi tika ielikti altāra pamatos.
Mirstīgās atliekas nogādātas tuvējā pilsētā Sozopolē.

Dzeroklis. Glabājas Vīnes Hofburgā.
Galvaskausa fragments. Glabājas Topkapi pils muzejā Stambulā.
Pīšļu fragments. Glabājs Ečmiadzina katedrālē Armēnijā.
Somersetas galva. Somersetas Templikombā (kas tas tāds?) tikusi uzieta kāda galvas kopija, kas esot kaut kādā veidā līdzīga Turīnas līķautā esošajai. Šo galvu viņi esot uzskatījuši par Jāņa Kristītāja galvu.

Jāņa Kristītāja galva. Tāda glabājoties Omeijādu mošejā (būvēta 705.gadā) Damaskā zem zaļiem sarkofāgu stikliem. 

Nospiedums civilizācijā.
Jāņamaizes koks. Saskaņā ar kristīgo mitoloģiju Jānis Kristītājs barojies ar jāņamaizes kokapākšveida augļiem, no kā arī koka nosaukums.

Vēstures liecības.
Jāzeps Flāvijs – „Bija jūdi, kas uzskatīja, ka Hēroda armijas sakāve nāca no Dieva kā ļoti pamatots sods par to, ko viņš izdarīja ar Jāni, kurš tika saukts par Kristītāju. Jo Hērods noslepkavoja viņu, kurš bija labs cilvēks un aicināja jūdus uz tikumīgu dzīvi, taisnīgumu savā starpā un bijību pret Dievu, pieņemot kristību.” Šī autora atspoguļojumā Jāņa Kristītāja kristības mērķis nebija grēku atlaišana, bet Bībele apgalvo pretējo.
Marka evaņģēlijs.
Jāņa evaņģēlijs.
Lūkas evaņģēlijs.

Tradīcijas.
Enkutatašs. Šie etiopu Jaunā gada svinēšanas svētki tiek atzīmēti 11.septembrī, vienlaicīgi ir arī Jāņa Kristītāja piemiņas svētku diena, lai gan esot iedibināti vēl sirmā senatnē no Sābas ķēniņienes puses. 

Saites.
Kristietība.