Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kārlis I Spānijas (1516.-1556.g.), Spānijas karalis

Carlos I.
Pirmais Habsburgu dinastijas Spānijas karalis un tās dibinātājs Spānijā Kārlis I no 1516. līdz 1556.gadam, arī Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis V no 1519. līdz 1555.gadam.

Radniecība. Vectēvs - Maksimiliāns I, Svētās Romas impērijas ķeizars.
Tēvs - ?
Māte - Joanna Neprātīgā, tai neesot bijis prāta (?).
Dēls - Filips II, nākamais Spānijas karalis.

Dzīvesgājums. Spānijas karalis un vienlaicīgi arī Svētās Romas impērijas ķeizars Kārlis V, jo XVI gs. Svētās Romas impērijas ķeizari bija Spānijas karaļi - valdīja arī Vācijā un Itālijā.
Dzimis 1500.gadā, laikam Ģentē.

Nākšana pie varas Spānijā. Hābsburgs Maksimiliāns I, kļuvis par Svētās Romas impērijas ķeizaru 1493.gadā, izdevīgi izprecināja dažādus savus radiniekus un cita starpā (Ungārija, Nīderlande, Čehija) tā mazdēls ieguva Spānijas troni.

Nākšana pie varas Sv.Romas impērijā. Pēc Maksimiliāna I nāves kūrfirsti 1519.gadā ievēlēja Saksijas kūrfirstu Frīdrihu III Gudro par Vācijas jeb Sv.Romas impērijas ķeizaru, bet viņš atteicās un atbalstīja Kārļa V ievēlēšanu. Tā līdz ar XVI gs. Svētās Romas impērijas karaļi bija Spānijas karaļi.

Valdīšana. Stādījis sev uzdevumu vispasaules kristiešu monarhijas nodibināšanai.
Veltīja savus spēkus hegemonijai Rietumeiropā. Naidojās ar Francijas karali Franci I. Abu naidīgums sākās tais laikos, kad abi sacentās par Vācijas kroni. Kopš tā laika viņu armijas visai aktīvi karoja gan Francijā, gan Itālijā, gan Spānijā. Pāvests Klements VII no Mediči gimenes visādi lavierēja starp abiem tā laika politikas smagsvariem, mēgināja tos samierināt, taču beigās nostājās Franča I pusē. Tomēr kaujā pie Pāvijas 1525.gadā Francis I krita Kārļa I gūstā, un tika ieslodzīts drūmajā Alkazāras cietoksnī Spānijā. Vēlāk Francis I tika atbrīvots. Tad Klements VII sāka ar abiem tirgoties, mēginot izdevīgi izdot pie vīra visai jauno un smuko Katrīnu Mediči.
1535.gadā Kārlis I sataisījās izbeigt musulmaņu pirātismu Vidusjūrā. Tamdēļ viņš nosūtīja pie Ziemeļāfrikas krastiem floti dženoviešu admirāļa Andrea Dorija vadībā. Tas sakāva Hairadīna berberu korsārus un pārņēma valdīšanā Tunisiju.
1536.gadā kara laikā pret spāņu karali Kārli I franču karalis Francis I noslēdza savienību ar Suleimanu I. Kad franču armija ieņēma Turīnu, osmāņu flote izsēdās krastā Itālijā.
1541.gadā Hairadīns Sarkanbārda sakāva Spānijas karaļa Kārļa I karaspēku pie Alžīras.
1546.gadā pats Svētās Romas imperators Kārlis V sarīkoja ekspedīciju Draguta notveršanai ar Doria Andrea vadībā. Tomēr Dragutam izdevās patverties feanču ostā Tulonā, kur viņš bija drošībā saskaņā ar franču-turku līguma nosacījumiem.
Cīnījies arī ar franču karali Henriju II.

Kārlis I un Jaunās pasaules iekarošana. Pēc Kortesa līguma ar karali, Kārlim I pienācās 1/5 no Jaunajā pasaulē iegūtā laupījuma.
1519.gada 9.decembrī Seviļā ieradās pirmais Kortesa sūtītais kuģis ar acteku dārgumiem, kas izsauca milzīgu sensāciju. Ar to ieradās arī 4 krāšņi ģērbti totonaki. Bija grāmatas, "kādas lieto iezemieši" un milzīgs acteku zelta kalendāra ripulis. Karalis jutās ietekmēts no šiem dārgumiem un paņēma tos līdzi uz savu dzimteni - Ģenti. Tomēr visi acteku dārgmetāla izstrādājumi (arī kalendāra ripulis?) tika pārkausēti un izkaltas spāņu monētas, lai segtu Kārļa I lielos parādus.
Nesaņēma Kortesa sūtītos acteku dārgumus 1522.gadā 130 000 kasteljano vērtībā, jo tos sagrāba franči.
Francisko de Monteho - nākamais maiju iekarotājs, apsolīja Kārlim I daudz vairāk dārgumu nekā no actekiem.
Tiek uzskatīts, ka Kārlis I arī personīgi parakstījis atļauju F.Pizarro veikt Inku valsts iekarošanu.
1934.gada 9.janvārī galeons Santa Maria del Campo izmeta enkuru Seviļas ostā. Tajā atradās salaupītais inku zelts. Toreizējie ierēdņi domājās redzējuši visu, bet nu viņi alojās. Tābija lielākā dārgmetālu krava, kas jel kad bija pienākusi kādā Eiropas ostā: 34 zelta krūkas, zelta kukurūzas vālīte, 2 zelta šķīvji, cilvēkveidīgs elku tēls dabiskā lielumā, vairāk kā 100 sudraba priekšmetu, no kuriem lielākais svēra 75 kg u.d.c. Tas bija kaut kas vienreizējs. Vēl tagad Itālijā, kad runā par kaut ko fantastiski dārgu, lieto apzīmējumu "peruāņu."
Kārlis I tobrīd gatavojās Tunisijas iekarošanai un bezceremoniāli (pat tos neaplūkojis!?) pavēlēja tos pārkausēt lietņos. Tā gāja bojā inku dārgumi.

Esot spiests piekāpties protestantu prinčiem, Kārlis I 1555.gadā atteicās no troņa un devās klosterī. Savas zemes viņš sadalīja: Spānijā par karali kļuva viņa dēls Filips II.

Aplūkojamie objekti.
Lečes pils Apūlijā, Itālijā. Nosaukta šī karaļa vārdā.

Saites.
Spānijas karaļi (?-patlaban).
Habsburgu dinastija.