Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kuska

Cusco.
Indiāņu senpilsēta mūsdienu Peru teritorijā, atrodas mūsdienu Kuskas pamatos.

Nosaukums. Pēc vienas teorijas Kusko nozīmē „naba,” jo ir galvaspilsēta (Kosko - "Zemes naba" no kečvu valodas).
Pēc cita uzskata tas ir „akmeņu krāvums,” kas arī labi raksturo pilsētu ar viņas fenomenālajiem megalītiem.
Terminu "naba" padara konkrētāku kāda inku leģenda. Tā vēsta, ka no Kusko centra iziet 40 (jebšu 42) stari - sekes, kas stiepjas virs kalniem un līdzenumiem desmitiem kilometru. Uz zemes tie izskatījās pēc taciņām un tie atzīmēja vismaz 328 vietas ar nosaukumu jaka (termina nozīme nav skaidra, taču kontekstā varētu nozīmēt kā "svēta vieta"). Runā, ka galvenie stari bijuši orientēti uz tiem horizonta punktiem, kur saulgriežu un ekvinokcijas dienās lec un riet saule. Domājams pārējās tikušas orientētas uz dažādu zvaigznāju lēkšanas punktiem. Par katru staru atbildēja savs priesteris savā Impērijas daļā un tas rūpējās par visām svētvietām uz attiecīgās jaka.
Termina "naba" gadījumā Kusko nosaukums interesanti saskan ar Lieldienas salu, kuru tās iedzīvotāji arī dēvēja par "Pasaules nabu" (Te Pito o te Henua).
Pastāv arī versija, ka Kuskas pilsētai ir pumas aprises. Saksavamānas trijstūris uzskatāms par galvu, gigantisko akmeņu robi simbolizē pumas zobus. Galvenais pilsētas laukums Uakaipata ir pumas kājas un vēders. Plēsoņas muguru un asti iezīmē Vatanajas un Tulumaijo upes, kas ietek Vilkanotes upē. Inku kosmoloģijā puma ir kai pača ("šīs pasaules") totēms, būtībā materiālās pasaules totēms, kuras ass ir Kuska.

Atrašanās vieta. Peru vidienē, Andu kalnos starp Tulumaijas un Rodadēras upēm. 11500 pēdu augstumā, sākas Saksavamāna kalna pakājē.

Vēsture. Saskaņā ar leģendu, pilsētu dibinājuši Saules Bērni, kurus Titikakas ezera krastā apmācījis dievs Virakoča jeb Radītājs. Tas bija viens no Aijaru brāļiem – Manko Kapaks. Virakoča Aijaru brāļus sūtīja pasaulē, līdzi dodams zelta zizli. Vietā, kur aizsviestais zelta zizlis iegrima zemē, tika dibināta Kuskas pilsēta.
Montesinoza savāktajā vēsturē teikts, ka pilsēta bijusi Senās Impērijas centrs un dibināta ap 2400.g.pmē. Senā Impērija pastāvējusi ap 2500 gadu, kamēr uzbrukušo nelaimju rezultātā iedzīvotāji pilsētu gandrīz pilnībā pameta. Tukšais periods turpinājās ap 1000 gadu, līdz dižciltīgs jauneklis tika izvēlēts par valsts atjaunotāju un atgriezās senajā galvaspilsētā.
Mūsdienās gan tiek propagandēta versija, ka pilsētu dibinājis inka Manko Kapaks tikai XIII gs. Tomēr pēdējā laikā arheologi nākuši pie secinājuma, ka dažus gadsimtus pirms inku atnākšanas šai vietā bijis vari tautas cietoksnis.
Zināms, ka inki varu pilsētā ieguvuši ap 1021.gadu, un padarīja to par savas valsts Tauantinsuijū ("Četru daļu zeme") galvaspilsētu. Citas leģendas vēsta, ka Virakoča no Tiavanakas devies uz Tambotoko kalnu, kur radījis četrus cilvēku pārus. Protams, ka Kuska tika dibināta ilgi pirms inkiem. Pirmais Kuskas valdnieks bija Manko Kapaks, kas arī bija Saules dēls.
Spāņu konkistadori Kuskā nonāca 1533.gadā. 

Arhitektūra. Galvaspilsētas Kuskas dizains tāpat ir atjautīgi radīts, veidojot pumas, karaliska dzīvnieka, tēlu.
Indiāņu priekšstati vēsta, ka Kuskas pilsēta celta atbilstoši Tiavanakā radītam plānam. Pētnieks Stenberijs Hagars (Cuzco, the Celestial City) uzskata, ka pilsētas plānojums ir kosmoloģisks. 12 pilsētas rajoni atbilst atbilst Zodiaka zīmēm. Upju ūdeņi tika novirzīti pa mākslīgi radīto kanālu gultnēm imitējot Piena Ceļu. Pirmais, tātad vecākais, rajons atbilst Auna zīmei.
Pilsēta bija sadalīta 12 rajonos, kuri izvietoti ovāla veidā. Pirmo, patšu vecāko rajonu sauca par „pielūgsmes terasi,” un tas ir novietots Saksavamānas kalna pakājē pilsētas ZR. Tieši šeit senie inki (domājams arī Manko Kapaks) uzcēla savas pirmās pilis. Citu rajonu nosaukumi: Ziedu terase, Svētie vārti u.c. Rajonu robežas bija novilktas starp sargtorņiem, kuri tika sabūvēti pilsētas apkārtnē.
Inku laikā Kuskā bija ap 100 000 dzīvojamo māju, liels daudzums tempļu un piļu. No tās centra uz attāliem valsts novadiem veda 4 ķēniņa ceļi. Mājas bija veidotas no perfekti noslīpētiem akmeņiem, kā arī no koka un salmiem. Akmeņi savstarpēji saistīti ar javu. Taču vecākie būvējumi ir bez javas un salikti no ļoti lieliem akmeņiem – acīmredzami būvēti vēl Senās Impērijas laikā.
Kā atsevišķs veidojums tiek apskatīts Saksahuamānas cietoksnis, kas būtībā ir Kusko pilsētas daļa. 

Aplūkojamie objekti. Daudzskaitlīgās Kuskas svētnīcas bija ne tikai dievu pielūgsmes vietas, bet tās kalpoja arī kā astronomiskas observatorijas un kalendārs. No tām tika izskaitļotas debesu ķermeņu trajektorijas un zvaigznāju atrašanās vietas.

Pilis. Visas inku pilis grupējās centrā blakus lielajai svētnīcai Korikančai, tikai pirmā Inkas pils atrodas visvecākajā rajonā. Spāņu ierašanās brīdī 1533.gadā vēl bija saglabājušās Otrā, Sestā, Devītā, Desmitā, Vienpadsmitā un Divpadsmitā Inkas pilis. Vairākas no viņām bija novietotas pa perimetru ap galveno pilsētas laukumu Vakaipatu (Uakai-Pata). 

Korikančas svētnīca. „Zelta norobežojums.” Galvenā Kuskas svētnīca.

Santo Domingo klosteris.

Asla-Huasi komplekss. „Izredzēto sieviešu nams.”
Tas atradās blakus Korikančas svētnīcai un sastāvēja no dzīvojamām mājām dārzu un parku ieskāvumā. Tur bija daudz aušanas, vērpšanas un šūšanas darbnīcu priesteru un valdnieku drēbēm. Tā bija slēgta teritorija, tajā dzīvoja meitenes, kuras savu dzīvi ziedoja lielajam Dievam. Viņas uzturēja arī Mūžīgo uguni – Dieva atribūtu.
Spāņu mūki šai teritorijā uzbūvēja klosteri. 

Kenkas svētvieta.

Tambomachaja (Tambomachay) - inku pirtis.

Atradumi. 
Zelta disks diametrā 5,5 collas. Centrā it kā Saule, apkārt 12 Zodiaka zīmes. Stipri līdzīgs apaļajam akmens kalemdāram no Tikalas. Patreiz disks tiek glabāts Ņujorkas Amerikas indiāņu muzejā.

Galvaskauss ar metāla stieplēm. 1863.gadā Kusko to atrada amerikāņu diplomāts Ī.Skvairs.
Cilvēka dzīves laikā no galvaskausa bija izoperēts četrstūrains gabals. Galvaskausā ir smalkas metāla stieples – līdzīgi tiem implantiem, kurus mūsdienās arvien biežāk piemin sakarā ar NLO veiktajām cilvēku Nolaupīšanām.
Skvairs šo atradumu nodeva franču antropologam Polam Brokā (1824.–1880.g.), kurš pazīstams ar to, ka pirmais noteica cilvēka runasspējas centra atrašanos kādā priekšējo smadzeņu krokā, kas nosaukta viņa vārdā – par Brokā kroku. Antropologs galvaskausā atrada pazīmes, kas norādīja uz infekciju, kura bija galvenais cēlonis ķirurģiskai operācijai. Viņš tad arī atrada sešas ārkārtīgi smalkas stieplītes.
Vecums lēšams ap 4000 gadu. 

12 skaldņu akmens. Atrodams Kuskas pilsētā Peru Hatun Rumiyoc ielā. Tas ir poligonālā akmens kārtojuma akmens ar visvairāk skaldnēm Kuskā. Akadēmiskie vēsturnieki šāda veida akens apstrādes tehniku pieraksta inku akmeņkaļiem, tiem nepiekrīt alternatīvie vēsturnieki, uzskatot šo akmens apdares mākslu par stipri senāku.

Saites.
Inki.