Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Krimas karš (1853.-1856.g.)

Šai karā no 1853. līdz 1856.gadam, kura galvenā karadarbība norisa Krimas pussalā, Sabiedrotie (Francija, Anglija, Osmaņu impērija, Sardīnija) sakāva krievijas impēriju.

XIX gs. 50.gadu sākumā starptautiskā situācija kļuva saspringta. Angļu diplomātijai izdevās turkus iedvesmot karam ar krieviem. Kņazu Menšikovu nosūtīja uz Stambulu vienoties ar osmaņiem, taču viņš tur uzvedās pilnīgi nejēdzīgi, kā rezultātā galīgi saķildojās ar turkiem. Karš kļuva arvien reālāks.
Jau Jeruzālemē krievu diplomātija saķērās ar Vatikānu.
Neskatoties uz to, Meņšikovu pat nozīmēja par virspavēlnieku Krimā. Šis pats Meņšikovs esot vadījis krievu „templiešus” un ticis Mamonova atbalstīts.
Pēc turku sagrāves Sinopas līcī angļi un franči krita panikā. Eiropas avīzes to vien rakstīja. Parīzes arhibīskaps Sibūrs aicināja katoļus krusta karā pret pareizticīgajiem un minēja turkus kā labus palīgus šai lietā.

Karadarbība. Francija, Lielbritānija, Osmaņu impērija un Sardīnijas karaliste karoja pret Krieviju Krimā, Kamčatkā, Kaukāzā, Tuvajos Austrumos un Solovcu salās (Baltajā jūrā).

Rezultāti. Ap miljons kritušo.
Krievijai pēc zaudējuma nācās likvidēt savu Melnās jūras floti un nocietinājumus Melnās jūras piekrastē.
Satricināja veco kārtību Krievijas impērijā un parādīja reformu nepieciešamību. 

Saites.
Krima.
Krievi.