Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Kings, Mārtiņš Luters (1929.-1968.g.)

„Man ir sapnis, ka kādu dienu sarkanajos Džordžijas pakalnos bijušo vergu un bijušo vergturu dēli spēs apsēsties pie kopīga brālības galda.”

Dzīvesgājums. Mārtiņš Luters Kings dzimis 1929.gada 15.janvārī Džordžijas pavalstī, Atlantā. Viņa tēvs bija baptistu mācītājs. Zēna īstais vārds bija Maikls, bet 1935.gadā tēvs nolēma viņu pārdēvēt par Mārtiņu Luteru, godinot protestantu kustības pamatlicēju.
Kings devās tēva pēdās, ieguva reliģisku izglītību, un kļuva par baptistu mācītāju. Tolaik tas bija viens no pavisam nedaudzajiem ietekmīgajiem amatiem, kādu varēja ASV ieņemt nēģeris. Kings kļuva par nevardarbīgās pretošanās idejas piekritēju un organizēja mierīgas protesta akcijas, lai pievērstu uzmanību.
Tā piemēram, 1955.gadā ASV tika arestēta nēģeriete šuvēja Roza Pārksa par to, ka autobusā atteicās dot vietu baltajam vīrietim. Kings aicināja visus nēģerus boikotēt sabiedrisko transportu, kamēr netiks atcelti pazemojošie noteikumi. Boikots vainagojās ar uzvaru, jo ASV Augstākā tiesa nolēma, ka rasu nošķiršana autobusos nav attaisnojama. Tādējādi Kings kļuva par slavenību un ASV pilsoņtiesību aizsardzības kustības līderi.
1963.gada 28.augustā 250 000 cilvēku devās uz Vašingtonu un to priekšā Vašingtonas centrā Kings uzstājās ar savu slaveno runu „Es redzu sapni” (I have e dream): „...es redzu sapni, ka mani četri bērni kādu dienu dzīvos valstī, kurā viņus vērtēs pēc viņu rakstura, nevis ādas krāsas.” Runa atzīta par spēcīgāko XX gs. runu. Mītiņa mērķis bija mudināt Kongresu pieņemt nēģerus nediskriminējošus likumus: „Nēģeri joprojām dzīvo uz vientuļas nabadzības salas plašā materiālās labklājības okeāna vidū” un cīņa nebūs galā, kamēr „nēģeriem netiks piešķirtas viņu pilsoņtiesības.”
Lūk, runa: http://www.youtube.com/watch?v=U9TnlD2J49g
Kinga runa bija pagrieziena punkts cīņā par pilsoņu tiesībām ASV.
Drīz vien Kongress apstiprināja likumus, kas izbeidza rasu segregāciju un apstiprināja melnās rases pārstāvju vēlēšanu tiesības. 1964.gadā ASV Kongress pieņēma Pilsoņu tiesību likumu, kas vērsās pret rasu diskrimināciju un segregāciju. 1965.gadā tika apstiprināts Balsošanas tiesību likums, kas ASV nēģeru iedzīvotājiem deva balsošanas tiesības.
Kinga kampaņa par nēģeru līdztiesību Amerikā un rasu segregācijas izbeigšanu deva sekmes. Prezidenta Džona F.Kenedija valdīšanas laikā nēģeriem tika iegūtas līdzīgas pilsoņtiesības ar baltajiem, lai gan vēl ne pilnā apmērā.
1964.gadā Kings saņēma Nobela Miera prēmiju un kļuva par jaunāko tās ieguvēju.
Kinga darbība stipri nepatika ASV varas iestādēm, īpaši FIB vadībai, kas viņu uzskatīja par komunistu aģentu. Kings noraidīja šīs aizdomas un teica: „atbrīvošanas kustībā ir tikpat daudz komunistu, cik Floridā eskimosu” (intervija Playboy). Tāpat viņš uzstājās arī pret Vjetnamas karu.
1968.gada 4.aprīlī viņš ieradās Memfisā, lai atbalstītu vietējo strādnieku streiku. Uz viesnīcas balkona viņu nogalināja snaipera lode. Par slepkavību tika apcietināts no cietuma izbēgušais noziedznieks Džeimss Ēls Rejs, kurš arī atzinās noziegumā. Viņam piesprieda 99 gadu ieslodzījumu, slepkava nomira cietumā 1998.gadā. Mūža nogalē Rejs noliedza saistību ar šo slepkavību un teica, ka neesot bijis vienīgais šāvējs. Šī slepkavība ir vairāku sazvērestības teoriju avots.
Pēc nāves viņš kļuvis par valsts varoni. Ir pat janvārī valsts svētku diena viņam par godu. Pirms nāves viņš uzstājās ar pravietisku runu: „Kā ikviens, es gribētu nodzīvot garu mūžu. Taču tagad tas mani neuztrauc. Es tikai vēlos pildīt Dieva gribu. Viņš ļāvis uzkāpt man kalnā. Un es pārlūkojos pāri malai. Un es ieraudzīju Apsolīto zemi. Iespējams, ka es tu nenonākšu kopā ar jums. Tašu gribu, lai jūs zinātu, ka mēs kā tauta sasniegsim Apsolīto zemi!”
2013.gada 28.augustā - 50 gadus pēc slavenās Kinga runas, tieši tai pašā vietā uz Linkolna memoriāla kāpnēm Vašingtonā runu teica pirmais ASV nēģeru prezidents Obama.

Žaklīna Kenedija par Luteru. Ne visiem viņš licies tik pareizs, balts un pūkains. ASV 35.prezidenta Kenedija atraitne Žaklīna savās audioatmiņās (publicētas tikai 2011.gadā) atceras: "Es nevaru palūkoties uz Martina Lutera Kinga bildi, nedomājot, ka tas vīrietis ir briesmīgs." Viņu īpaši aizvainojis radu stāstītais, ka prezidenta Kenedija bērēs Kings ieradies iereibis un apsmējis kardinālu. Turklat Žaklīna viņu sauc arī par "krāpnieku," atsaucoties uz ziņām, ka viņš krāpis savu sievu. 

Saites.
Rasisms.
Amerikas Savienotās valstis.