Klements I (~92.-99.g.), svētais
Latīniski - Sanctus Clemens I.
Romas bīskaps no apmēram 92. līdz 99.gadam.
Radniecība. Sens nostāsts vēsta, ka Klements cēlies no ievērojamas dzimtas, taču agrā bērnībā ticis nošķirts no ģimenes.
Dzīvesgājums. 4.Romas bīskaps no 92.-99.gadam, raksta arī, ka bijis 1.Romas bīskaps.
Dzīvojis uz I un II gs. robežas, imperatoru Domiciāna, Nervas un Trajāna valdīšanas laikā.
Sens nostāsts vēsta, ka Klements cēlies no ievērojamas dzimtas, taču agrā bērnībā ticis nošķirts no ģimenes.
Baznīcas vēsture (Eisēbija?) arī stāsta, ka viņš ticies ar pašu apustuli Pēteri, kas tam atklājis īsteno ticību un uzticējis tam veikt palīdzību sprediķu laikā.
Eisēbijs savā "Baznīcas vēsturē" (V, 6.) Klementu I minējis kā vergu.
Kad, pateicoties Klementa I sprediķiem, jaunā ticība piesaistījusi daudzus pagānus, tad pēc imperatora Trajāna rīkojuma 99.gadā Klements I padzīts no Romas un nosūtīts trimdā uz Taurijas Hersonu (Krimā). Arī, būdams trimdā, viņš turpinājis sludināt kristietību.
Pēc kāda laikā Hersonā ieradies jauns vietvaldis un, lai pārtrauktu pagānu pāriešanu kristietībā, nolēmis tikt vaļā no Klimenta I. Sākumā to spīdzinājis, tad pavēlējis uzkārt kaklā enkuru un iemest jūrā. Tā Klements I miris Taurijas Hersonā mocekļa nāvē 101.gadā.
Tomer Klementa I mocekļa nāvi Hersonā apstrīd daudzi baznīcas vēsturnieki. Kā viens no argumentiem tiek minēts tas, ka I gs. sākumā Hersona nebija Romas impērijas teritorija, tādēļ tur nevarēja nosūtīt ne trimdā ne katorgā savus nepaklausīgos.
Pīšļi. Klementa I pīšļus esot ieguvuši mūki Kirils un Metodijs, kas tos pārveduši uz Romu un nodevuši pāvestam Adriānam II.
Darbi.
Pirmais vēstījums korintiešiem. Tiek uzskatīts, ka viņš ir šīs vēstules (Iekļauta Jaunajā derībā) autors, to sarakstījis ap 96.gadu un tamdēļ viņu pieskaita apustuļu tēviem.
Kanonizācija. Pirmais no Romas biskapiem (pāvestiem), kas kanonizēts. Kā svēto viņu atzīst abas - Rieteņu (katoļu) un Austreņu (pareizticīgo) baznīcas.
