Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Karību krīze (1962.g. oktobris)

Konflikts starp "aukstā kara" laikā tā laika divām lielvalstīm - ASV un PSRS, kas saistīts ar krievu armijas un kodolraķešu izvietošanu Kubā 1962.gada oktobrī. Kubas raķešu krīzes laikā 1962.gada oktobrī cilvēce atradās vistuvāk atomkaram visas savas pastāvēšanas laikā, ja neskaita mītiskos Dievu karus.

Satraukts par ASV aktīvo kodolbruņošanos (īpaši Maskavu satrauca amerikāņu kodolraķešu izvietošana Turcijā) un centieniem gāzt Maskavai draudzīgo Fidela Kastro režīmu Kubā, PSRS līderis Ņ.Hruščovs 1962.gada maijā nolēma nosūtīt uz "Brīvības salu" karavīrus un kodolraķetes. Tas notika slepenībā no ASV, kurām Hruščovs visu laiku meloja, ka Kubā netiks izvietoti uzbrukuma ieroči. Kopumā krievpadomju režīms sāka nosūtīt izvietošanai Kubā šādus spēkus: 
      - ap 45 000 karavīru;
      - 24 raķešu palaišanas iekārtas un 36 vidējas darbības radiusa kodolraķetes SS-4 (spēj noklāt ASV DA daļu ieskaitot Vašingtonu);
      - 16 palaišanas iekārtas un 24 tālas darbības radiusa kodolraķetes SS-5 (noklāj gandrīz visu ASV izņemot ZR daļu);
      - iznīcinātāju MIG-21 eskadriļa;
      - 42 IL-28 bumbvedēji;
      - 180 pretgaisa aizsardzības raķetes.

1962.gada 14.oktobrī ASV izlūklidmašīna U-2 veica spiegošanas lidojumu virs Kubas, uzņemot vairākus simtus fotoattēlu. Tajos izdevās fiksēt raķetēm R12 paredzētas uzbūvētas rampas un 26 padomju kuģus, kas ar kodolieročiem kravās dodas Kubas virzienā. Pēc 2 dienām Baltais nams saņēma CIP ziņojumu, ka fotogrāfijās redzamas ballistisko raķešu palaišanas iekārtas, kas spējīgas palaist raķetes ar kodolgalviņām. Tādas raķetes bija skaitā 60 (36 SS-4 un 26 SS-5), un to kodolgalviņas jaudā katra 10-35 reižu pārsniedza uz Hirosimu nomesto bumbu jaudu.
Amerikāņu varas iestādes par šādu notikumu pavērsienu bija burtiski satriektas, jo sava deguna galā nebija pamanījušas tādus nopietnus sagatavošanās darbus, lai gan tika saņemta informācija par Kubas ostās pienākušām aizdomīgām kravām.

Par notikušo ārkārtīgi saniknotā ASV nosūtīja PSRS ultimātu raķetes nekavējoši aizvākt. Pretējā gadījumā piedraudēja uzsākt militāru ofensīvu pret Kubu, kas varētu pāraugt atomsadursmē. 

22.oktobrī prezidents Kenedijs parakstīja pavēli sākt Kubas militāru jūras blokādi, lai novērstu jaunu padomju kuģu ierašanos ar militārām kravām. Tomēr viņš nesekoja augstāko militārpersonu ieteikumam veikt uzlidojumus Kubas militārajiem objektiem ar sekojošu sauszemes spēku izsēšanos. Hruščovs uz to paziņoja, ka notiekošais ir amerikāņu agresija un padomju spēki ignorēs blokādi. Padomju un Varšavas bloka līguma valstu bruņotajos spēkos izsludināja kaujas gatavību. 
Ārkārtas uzrunā amerikāņiem Kenedijs pavēstīja par krievu kodolieroču atrašanos Kubā.

25.oktobrī Kenedijs no gaisa uzņemtās fotogrāfijas un speciālistu vērtējumu lika priekšā ANO Drošības padomes ārkārtas sēdē.

26.oktobris. Tomēr amerikāņu striktajām darbībām bija rezultāti un padomju puse 26.oktobrī Hruščovs paziņoja, ka ir gatavs sarunām un piedāvāja izvest kodolieročus no Kubas apmaiņā pret neuzbrukšanas garantijām Kubas režīmam.
Izlūki ziņoja, ka vairākas no piegādātajām 60 raķetēm jau ir uzstādītas, tātad uzbrukuma gadījumā tās tiks paspētas izšaut. Kenedijs pieņēma lēmumu par sarunu uzsākšanu ar krieviem.

27.oktobris. Nākamajā dienā Hruščovs izvirzīja vēl papildus prasību - izvākt raķetes no Turcijas. Tai pašā dienā - 27.oktobrī, virs Kubas tika notriekta amerikāņu izlūklidmašīna, lai gan Padomju Savienība bija pavēlējusi Havannai nešaut uz zemu lidojošajiem amerikāņu lidaparātiem, tā izvairoties no provokācijām. Tai pašā dienā Kastro vēstulē Hruščovam aicināja veikt kodoluzbrukumu ASV, ja tā iebruks Kubā, ko Hruščovs  tomēr uzskatīja par neprātu. 

28.oktobris. Arī ASV arvien uzstājīgākas kļuva prasības pēc iebrukuma Kubā, tomēr kopumā Vašingtona un Maskava izrādīja pietiekamu savaldību, kā rezultātā 28.oktobrī tika panākta mutiska vienošanās par raķešu krīzes izbeigšanu.

Novembris. Hruščovs pavēlēja padomju kara kuģiem doties atpakaļ uz PSRS, kā arī paziņoja par gatavību demontēt Kubā uzstādītās kodoliekārtas. Savukārt ASV nosolījās neiebrukt Kubā un izvākt kodolraķetes no Turcijas.

Paši kubieši uzskatīja, ka ir mazliet nodoti, jo Kastro sarunās netika iesaistīts. Tādēļ arī neesot izdevies atcelt tirdzniecības embargo atcelšanu, kas ir spēkā vēl joprojām, un arī Gvantanamas līča kara bāzes atgūšanu. 

Saites.
Kuba.
Ņikita Hruščovs (1953.-1964.g.).
Džons Kenedijs (1961.-1963.g.).