Karnakas megalītu komplekss
Carnac.
Vecfranču valodā nosaukumu izrunā kā Karniš.
Kopā ar Karmario ir lielākais neolīta beigu laika megalītiskais komplekss (kromlehi, menhīri) Eiropā un viens no lielākajiem pasaulē.
Atrašanās vieta. Francija, Bretaņas provinces dienvidos.
Izpēte. Megalītu komplekss tik pētīts no XVIII gs.
1796.gadā franču virsnieks Teofīls la Turduvērs izteica pieņēmumus, ka šie akmeņi kalpojuši kā svētnīca druīdiem.
XIX gs. Zakarija le Ruziks izteica hipotēzi, ka Karnakas akmeņu izvietojums tieši saistīts ar Saules stāvokli saulstāvē. Tas radīja minējumus, ka līdzenās stāvakmeņu rindas varētu būt līdzējušas kādos astronomiskos novērojumos.
Apraksts. Tā garums ir 8 km. Bijuši novietoti ap 10–15 000 akmens menhīru (stāvakmeņu). 3000 no tiem ir lieli - 0,9-7 m augumā. Šodien tur ir gandrīz 3000 stateniski novietotu akmeņu - menhīru 12 rindās, kas stiepjas 1167 m.
Kompleksam ir 4 galvenās menhīru koncentrācijas:
Lemeneka ar 1099 akmeņiem, kas stāv 11 rindās 1 km garumā un 100 m platumā;
Kermarja (Cermario) ar 10 menhīru rindām 1,2 km garumā pie Karnakas raga. Izskaldīti no vietējā granīta aizvēsturiskos laikos. 3000 vai pat vairāk stāvakmeņu kalpoja kā daudzu pagānu paaudžu svētvieta - bretoņiem, romiešiem un pat kristiešiem. No XX gs. daudz tūristu apmeklēti.
Karleskāna ar 540 akmeņiem 13 rindās, starp tiem ir 39 lieli menhīri;
Mazā Meneka ar 100 akmeņiem.
Kompleksa pētnieks Aleksandrs Toms nonācis pie secinājuma, ka senajiem celtniekiem bijušas dziļas zināšanas astronomijā, jo vairums akmeņu novietotisakarā ar Mēness, Saules un planētu kustības trajektorijām.
Vecums. Vecākie zināmie menhīri, akmens šķilas te sāka uzstādīt jau pirms 6650 gadiem. Galvenie darbi kompleksā veikti 3500.-1500.g.pmē. Tātad komplekss nāk no neolīta laikmeta beigām un bronzas laikmeta sākuma laika.
Saites.
Megalīti.
Bretaņas province.
