Krievu-ukraiņu karš (2014.-patlaban)
Putina režīma iniciēts iebrukums Krimā un Ukrainas austreņos 2014.gadā.
Politiskā un militārā situācija pirms kara.
Kara sākums. Karš sākās ar Krimas sagrābšanu. Krievu karaspēks, kas brīvi pārvietojās par Krimu saskaņā ar Harkovas 2012.gada vienošanos, 2014.gada 27.februārī sagrāba visus Krimas AR varas orgānus. 28.februārī krievi sagrāba iznīcinātāju aviobāzi Belbeku. Pie iebraukšanas Krimā tika uzstādīts krievu jūras kājnieku caurlaides postenis.
Toreizējais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs (Виктор Янукович) vērsās pie Krievijas prezidenta V.Putina ar lūgumu ievest Ukrainā karaspēku. Šis lūgums bija nelikumigs, jo 22.februārī Ukrainas Augstākā Rada ar 328 deputātu balsīm atstādināja V.Janukoviču no varas. Arī pēc Ukrainas konstitūcijas atļauju ārvalstu karaspēka ievešanai var dot Rada, nevis prezidents.
Tomēr Krievijas Federācijas Padome 1.martā atļāva prezidentam Putinam pielietot krievu karaspēku Ukrainā. Līdz ar to 2014.gada 1.martā Krievijas Federācija faktiski pieteica karu Ukrainai un krievi uzskatīja, ka karu tie ved likumīgi.
Tai pat 1.martā Ukrainas Nacionālās drošības padome nolēma likt armijai būt pilnā kaujas gatavībā.
Tā sākās krievu pieteiktais karš.
2014.gada 12.aprīlī īpašo uzdevumu vienība "Krima" ("Крым") FDD pulkveža Igora Girkina (Игор Гиркин) vadībā tika pārdislocēts no Rostovas apgabala (Krievija) pāri robežai uz Ukrainu un sagrāba Slavjanskas (Славянск) pilsētu. Tā Krievija izraisīja karu Donbasā.
Kauja pie Semjonovkas. (Бой под Семеновкой) Viena no pirmajām kaujām krievu-ukraiņu karā.
2014.gada 5.maijā šī kauja notika Slavjanskas austreņu nomalē pie Semjonovkas ciema. Te krievi pirmo reizi pret ukraiņiem lietoja smagos ieročus.
5 no rīta Kaļinovas pulka, "Alfas" vienības un Ukrainas BS desantniekiem uzbruka no slēpņa. Tiem palīgā devās citi ukraiņu karavīri. Intensīvas apšaudes turpinājās vairākas stundas. Krievi bija ieņēmuši pozīcijas dzīvojamās mājās, ukraiņi nelabprāt pa tām šāva, tomēr tiem izdevās krievus padzīt.
Pēc ukraiņu datiem krieviem bija vairāk kā 40 kritušo un vairāk kā 200 ievainoto. Ukraiņiem - 3 kritušie un 8 ievainotie.
Pēc kaujas krievi atkāpās uz Slavjanskas rūpniecības rajonu.
Cīņa par Doņeckas lidostu.
Pirmā kauja (26.05.2014.). Krievu diversantu vienības vēlējās ieņemt lidostu. To uzdevumi:
1) bija jāieņem lidostas jaunais terminālis, jādemonstrē spēks;
2) jāielenc ukraiņu militārās vienības, kas bāzējās vecajā terminālī;
3) bija jābloķē lidostas darbs, lai tajā vairs neielidotu UBS lidmašīnas un helikopteri;
4) ielenkto ukraiņu karavītu sagūstīšana vai izspiešana, atbruņošana.
Krievu spēki:
- īpašās nozīmes spēku vienība "Dzirkstele" (Искра), ko saformējuši Krievijas drošībnieki. Daudzums - 45 kareivji, visi ar kaujas pieredzi. Tās komandieris - krievu armijas virsnieks A.Gorškovs (А.Горшков);
- Kadirova čečenu īpašo uzdevumu vienība - 26 kareivji;
- kaujas grupas "Austreņi" (Восток) karavīri Aleksandra Hodakovska (Александр Ходаковский) vadībā - līdz 120 kareivjiem;
- kaujas grupas "Atbalsts" (Оплот) karavīri - līdz 30 kareivjiem.
Ukraiņu spēki:
- vienības no 3.Kirovgradas īpašās nozīmes pulka - 64 karavīri;
- zenītartilērijas karavīru vads no 25.gaisa desanta brigādes - 15 karavīri.
Nevienam no Ukrainas karavīriem nebija reāla kaujas pieredze. Tikai virsnieks Tūrists bija piedalījies miera misijā "Afrikā, bet arī kaujas pieredzes tam nebija.
26.maija vakarā prezidenta v.i. A.Turčinovs paziņoja, ka bija devis pavēli ar raķetēm apšaudot Doņeckas lidostas jauno termināli 200 miljonu ASV dolāru vērtībā. Pēc tam no Doņeckas slimnīcām un morga sāka pienākt fotogrāfijas ar sašautajiem krievu kaujiniekiem. Ukraina pirmo reizi bija parādījusi, ka savu valstiskumu aizstāvēs bruņoti. Tas bija lūzums kara gaitā. Tomēr tad vēl neviens nezināja, ka šī būs Doņeckas lidostas aizstāvēšanas 1. diena, bet kopumā tādu būs 242.
Malaiziešu lidmašīnas notriekšana. Malaysia Airlines reisa MH17 no Amsterdamas uz Kualalumpuru lidmašīna Boeing 777 tika notriekta virs Ukrainas 2014.gada 17.jūlijā. Visi 298 uz klāja esošie cilvēki – 17 valstu pilsoņi – gāja bojā. Visvairāk reisā atradās nīderlandieši.
2016.gada septembrī starptautiskā izmeklēšanas komanda nāca klajā ar sākotnējiem izmeklēšanas rezultātiem, kuros secināts, ka lidmašīna notriekta ar "Buk" raķešu sistēmu no prokremlisko kaujinieku kontrolētās Ukrainas daļas.
2020.gada martā Nīderlandē sākās tiesas process pret trim Krievijas pilsoņiem - Oļegu Pulatovu, Igoru Girkinu, Sergeju Dubinski un Ukrainas pilsoni Leonīdu Harčenko par lidmašīnas notriekšanu, tie tika tiesāti aizmuguriski. Starptautiska izmeklēšanā tika noskaidrots, ka notriekšana veikta ar BUK raķeškompleksu, kas ievests Austrumukrainā no Kurskā bāzētāsKrievijas armijas 53.pretgaisa aizsardzības karaspēka daļas. Maskava to noliedz.
2014.gada augusta beigās ukraiņu spēki tika ielenkti - Ilovaiskas traģēdija.
2015.gads. 24.janvārī krievi ar Grad raķešmašīnām apšaudīja Mariupoles austreņu nomali - Vostočniju mikrorajonu, kā rezultātā gāja bojā 31 cilvēks. Krievu uguni koriģēja vietējais iedzīvotājs Valērijs Kirsanovs. Kirsanovs izvairījās no sodsa dēļ savulaik ieviestajiem "Savčenko labojumiem." Viņš gāja bojā Mariupolē 2022.gada 24.aprīlī, kad viņa paša "mīļie krievi" pa Mariupoli šāva ar artilēriju.
Vienošanās Minska-2 tika parakstīta 12.februārī Baltkrievijas galvaspilsētā Minskā tā saucamajā "Normandijas formātā" - Krievija, Ukraina, Vācija, Francija. Tā paredzēja tiešu sarunu sākšanu starp Ukrainu un abām separātistu teritorijām, īpaša statusa piešķiršanu tām u.c. pasākumi stāvokļa uzlabošanai. Vienošanās tika noslēgta situācija, kad Ukrainai draudēja pilnīga militāra sagrāve. Maskava šim līgumam pasteidzās saņemt ANO Drošības padomes apstiprinātas rezolūcijas statusu.
2017.gads.
Doņeckas grupējuma līderis A.Zaharčenko 2017.gada 18.jūlijā paziņoja par jaunas valsts - Mazkrievijas izveidošanu.
2017.gada beigās krievu okupanti atstāja bez ūdens, gāzes un elektrības Avdejevku. 30 000 cilvēku pilsētai bija jāsalst 25 sala grādos. izsauktās remontbrigādes apšaudīja krievu snaiperi. Ukraiņu varas iestādes uzcēla telšu pilšetu, piedāvāja pilsētniekus evakuēties ar autobusiem - neviens tomēr nevēlējās braukt. Krievu artilerija apšaudōija telšu pilsētu, bojā gāja sieviete un bērns.
2018.gads. Ukraiņu armija iespēja atbrīvot virkni savu apdzīvoto vietu: 21.jūlijā atbrīvoja Rubežnuju un Torecku; 22.jūlija Papasnuju, Severodoņecku; 24.jūlijā - Peskus un Lisičansku; 28.jūlijā - Avdejevku.
2019.gads. 2019.gada 24.janvārī bijušais prezidents Janukovičs aizmuguriski tikia notiesāts ar 13 gadiem ieslodzījuma par vēršanos pie Putina par karaspēka ievešanu, par valsts nodevību, kā arī par agresijas veicināšanu.
2021.gads. Martā sāka izplatīties apgalvojumi, ka krievi pie Ukrainas robežām koncentrē karaspēku un sāka pieaugt saspīlējums. Gandrīz katru dienu pienāk ziņas par kritušajiem. Šāds pavērsiens notika pēc tam, kad ASV prezidents Džo Baidens intervijā nosauca Putinu par slepkavu un "cilvēku bez dvēseles." Putins uzskatīja, ka viņam kaut kā jāmēģina atbildēt amerikāņiem - atbilde ir šāda.
Novembra beigās ukraiņi pirmo reizi pielietoja no turkiem iegādāto dronu Bayraktar, iznīcinot vienas un izklīdinot vairāku citu haubiču apkalpes Donbasā. Krievi ārkārtīgi par to uztraucās un pastiprināja politisko spiedienu. Iespējams, tieši tādēļ viņi atbildēja ar okupētās Donbasa teritorijas ekonomisku iekļaušanu Krievijas ekonomikā, jo 15.novembrī Putins parakstīja attiecīgu dekrētu - separātistiem nebūs muitas nodevu u.c. attiecīgi ieguvumi. Vienlaikus krievi palielināja karavīru skaitu pie robežas.
Pašlaik konflikts novedis pie 13 000 cilvēku bojāejas un vairāku miljonu cilvēku došanos bēgļu gaitās. minskas vienošanās netiek pildītas, īpaši no krievu puses. Donbass kļuvis par Rietumu un Putina režīma spēkošanās vietu. Tādēļ mēģinājumi risināt konfliktu no spēka pozīcijām var būt gaidāmi. Krievija piešķīrusi teritorijas iedzīvotājiem savas pases - tādu pilsoņu tur ir 420 000. Patlaban konflikta zonā izvietoti ap 100 000 ukraiņu karavīri un ap 30 000 Krievijas atbalstīti separātistu spēki.
2022.gada karš. "Šajā karā viss ir īsts: Putina neprāts un nežēlība, ukraiņu upuri, bumbas, kas krīt uz Kijevu. Tikai jūsu sankcijas ir neīstas." /Donalds Tusks/
24.februāris. 1.diena - ceturtdiena. Krievi sāka uzbrukumu 5:00. Uzbrukums pa sauszemi norisinājās vairākos (4) virzienos:
1) no okupētā Donbasa rajona. Šeit agri no rīta krievi devās triecienā Ščastjei Luganskas ziemeļos un to ieņēma, ukraiņi prettriecienā atguva. Krieviem tika sašauti 2 tanki un 50 kājnieki. Krievu rokās nonāca tikai neliela apdzīvotā vieta Lupinska (?).
2) no Krievjas robežas - Brjanskas, Belgorodas un Voroņežas apgabaliem. Rīta uzbrukums Harkovai ar tankiem izgāzās, tika sašauti desmitiem tanku un bruņutransportieru. Arī Sumu virzienā lielu panākumu nebija, lai gan vēlā pēcpusdienā krievi nonāca līdz Sumu nomalei.
3) no Krimas - šeit okupanti guva vislielākos panākumus un radīja visdraudošāko stāvokli. Dienas sākumā jau izgāja pie Dņepras un sagrāba tai pāri tiltu pie Hersonas. Tālāk devās virzienā uz rietumiem no Hersonas - Nikolajevas virzienā.
4) no Baltkrievijas.
Papildus tam uz ZR no Kijevas Holmivskas lidlaukā no 16 helikopteriem tika izsēdināts 200 cilvēku desants. Kādus 4 helikopterus ukraiņi sašāva, tomēr lidosta tika ieņemta. Ukraiņi atguva lidostu dienas otrajā pusē, iznīcinot desantnieku grupējumu;
25.februāris. 2.diena - piektdiena. No rīta jau bija zināms, ka pa nakti krievu armija sasniegusi Melitopoli, virzienā uz Mariopoli un okupēto Donbasa apgabalu. Ap pusdienas laiku krievu vienības jau bija ielauzušās Kijevā. Tās atspieda un Kijeva tika nosargāta.
Krievi ieņēma Staņicu Lugansku Donbasa ziemeļos. Puse no Melitopoles joprojām ukraiņu rokās, bet pilsēta apieta un Mariopoles virzienā jau sasniegta Berģanska - ukraiņu Azovas jūras flotes bāze. Ukraiņi turpināja dūšīgi pretoties. Pieauga pasaules sašutums un sākās augsti tehnisku ieroču piegādes ukraiņiem. Pastiprinājās Mariopoles apšaude no okupētā Donbasa puses, Sartrā civiliedzīvotāju upuri. Dienas beigās parādījās pazīmes, ka krievu uzbrukums sāk izdvesties.
26.februāris. 3.diena - sestdiena. Ukraiņi pie Gostomeļas (uz ZR no Kijevas) sagrāva Kadirova nosūtīto čečenu vienību - 141.motorizēto pulku un nogalināja arī tā komandieri "ģenerāli" Muhamedu Tušajevu (Магомед Тушаев). Čečenu grupējums bija sūtīts ar uzdevumu likvidēt Ukrainas augstāko vadību.
27.februāris. 4.diena - svētdiena. No rīta kļuva zināms, ka okupantu Rosgvardijas vienība ielauzusies Harkovā caur Aleksejevkas dzīvojamam rajonam, kaujas ritēja pilsētas centrā. Pēcpusdienā noskaidrojās, ka uzbrūkošais ienaidnieks sakauts, pametis tehniku un pa 10-15 cilvēku grupām padodas ukraiņiem.
28.februāris.
1.marts.
2.marts. Jau no rīta krievi devās uzbrukumā pašai Hersonai, iebrūkot tajā. Visu dienu pilsētā norisa kaujas.
Tika bumbotas Harkova, Kijeva, Sumi u.c. pilsētas.
Tikmēr tuvumā esošajā Nikolajevā krievi izsēdinaja gaisa desantu, kas dienas laikā tika iznīcināts un izklīdināts.
Okupantu karaspeks nonāca pie Energodaras un tur apstājās. Risinās sarunas, jo te atrodas Eiropā lielakā atomelektrostacija
Ukraiņi atbrīvoja no okupantiem Makarovu (40 km uz rieteņiem no Kijevas).
Turpinājās Mariopoles aizsardzība.
Ukraiņu armija un vietējā teritoriālā aizsardzība izcīnīja kauju ar iebrukušajiem krieviem pie Krutiem (Čerņigovas rajons) un uzvarēja tos. Okupanti atkāpās, aiz sevis atstājot gandrīz vai 200 kareivju un virsnieku līķu.
6.marts. Su-34 lidmašīna ar 8 aviācijas bumbām sabumboja Harkovas TV torni. Uzreiz pēc tam tā tika notriekta un lidotājs sagūstīts. 2023.gada martā lidotājs Maksims Krištops tika notiesāts uz 12 gadiem cietumā par kara vešanas noteikumu neievērošanu.
16.marts. Mikolājevas mērs Kims paziņoja, ka frontes līnija atspiesta no pilsētas.
29.marts. Krievu militāristi iešāva Mikolajevas pašvaldības ēkā ar raķeti. Rezultātā gāja bojā 36 cilvēki, arī mēra Kima sekretārs.
Aprīlis. Šis mēnesis bija būtisks ar to, ka ukraiņiem beidzās artilērijas šāviņi, līdz ar to kara veiksme sāka nosliekties par labu krieviem.
5.aprīlis. 41.diena - trešdiena. Mikolajevas mērs paziņoja, ka Mikolajevas apgabals atbrīvots no okupantiem.
8.aprīlis. 44.diena - sestdiena. Krievi izšāva 2 Točka-U raķetes uz Kromatorskas dzelzceļa staciju, kur bija sapulcējušies evakuējamie iedzīvotāji. Vismaz 52 bojā gājušie civiliedzīvotāji. Donbasā atsisti 7 krievu uzbrukumi.
9.aprīlis. 45 diena - svētdiena. Rietumu pavadoņu veiktās fotogrāfijas liecina, ka Harkovas tuvumā ierodas 12-13 km gara krievu armijas kolonna. Domājams, notiks uzbrukums Harkovai.
14.aprīlis. 50.diena - ceturtdiena. Naktī pirms šīs dienas ukraiņi ar divām, domājams, "Neptun" raķetēm sašāva krievu Melnās jūras flotes flagmani "Maskava," kas pēcāk nogrima. Krievi nebija zaudējuši flotes flagmani kopš Cusimas kaujas (ne 1., ne 2. pasaules karos viņi nezaudēja). Tas bija lielākais krievu zaudējums šā kara laikā, ko rietumnieki novērtēja kā 750 miljonu dolāru vērtu. Pie tam krievu flote tagad ir zaudējusi pretgaisa aizsardzību, jo kuģim bija S-300 pretgaisa aizsardzības iekārta.
15.aprīlis. 51.diena - piektdiena. Ukraiņi Donbasā atsituši 10 krievu uzbrukumus.
23.aprīlis. 58.diena - sestdiena. Ukraiņi uz ziemeļiem no Harkovas atbrīvoja 3 krievu okupētās apdzīvotās vietas - ???, Slatiņu un Pruģanku.
24.aprīlis. 59.diena - svētdiena. Pareizticīgo Lieldienās, lai gan oficiāls pamiers panākt netika, krievi apšaudīja ukraiņu pilsētas krietni mazāk. Toties ukraiņi atbrīvojuši 8 krievu okupētas apdzīvotas vietas Hersonas rajonā. Tas, droši vien, kļuva iespējams dēļ apjukuma, kad dienu iepriekš krieviem tai pat Hersonas apgabalā sašāva komandpunktu ar 3 ģenerāļiem un citiem virsniekiem.
30.aprīlis. 66.diena - sestdiena. Krievu bruņoto spēku štāba priekšnieks ģenerālis Gerasimovs, iespejams ievainots ukraiņu sarīkotajā vadības štāba apšaudē pie Izjumas. Kopumā krievu uzbrukums Donbasā apsīcis. Ukraiņi ziņo, ka jau 4 dienas nav nekādu kravu un papildspēku no Krievijas.
1.maijs. 67.diena - svētdiena. Ukraiņi deva triecienu Čūsku salai, sabojājot PGA.
15.maijs. Vācijā notika Pirmā Ramšteinas tikšanās, kurā nolēma piešķirt Ukrainai kaujas ieročus.
29.jūnijs. 126 diena - trešdiena. Briesmīgi šauj pa Harkovu. Turpina no dienvidiem spiesties uz Lisičansku.
30.jūnijs. 127 diena - ceturtdiena. Krievi aizbēga no Čūsku salas, tādējādi izsapņots putinistu "Odesas desanta" plāns. Izplatījās baumas, ka Kremļa Medvedjevs dzērumā taisījies nošauties, atstājot 5 variantu pēcnāves vēstules.
3.jūlijs. Ukraiņu armija pameta pēdējo lielo pilsētu Luganskas apgabalā - Lisičansku.
21.septembris. Krievijā tiek izsludināta "daļēja" mobilizācija, lai kompensētu dzīvā spēka zaudējumus frontē.
5.oktobris. No šīs dienas Krievija sāka uzskatīt, ka oficiāli pievienojusi savai teritorijai visu Luganskas apgabalu.
8.oktobris. 6:00 no rīta sprādziens uz Krimas tilta.
10.oktobris. Putins atriebās par tiltu, agri no rīta izšaudams ap 80 raķetēm uz ukraiņu pilsētām - Kijevu, Zaporožji, Dņepru u.c.
11.novembris. Ukrainas karaspēks iegāja krievu atstātajā Hersonā.
Sto tuvincev, polk burjatov
Desjaķ uzstanovok "Grad"
Tank "Armata," semj "Orlanov"
I kadirovcev otrjad.
Nastupaļi na ģerevņu
Posmotreļi na radar.
C ņeba ņezametno
Podļiķel k ņim "Bairaktar."
Razhujaril sto tuvincev, polk burjat
Razjebašil ģesjaķ uzstanovok "Grad"
Razhujošil, razjebošil
Vse u Kbzona siģat.
https://t.me/Kushnar_media
2023.gads.
25.janvāris. Ukrainas armija oficiļi paziņoja par savu karavīru atvilkšanu no Soledaras.
2.marts. Ukrainas pusē karojošā "Krievu brīvprātīgo korpusa" kaujinieki iegāja Krievijas teritorijā 2 pierbežas ciemos Brjanskas apgabalā, kur uzsāka cīņu ar krievu robežsargiem, dažus no tiem sagūstot.
G20 ministru tikšanās laikā Indijā Blinkenam un Lavrovam notika īsa saruna Ukrainas sakarā, kas bija pirmā tāda kopš aktīva kara sākuma Ukrainā.
14.marts. No rīta 2 krievu iznīcinātāji Su-27 starptautiskā gaisa telpā virs Melnās jūras pie Krimas satika amerikāņu dronu MQ-9, ko bojāja (tā priekšā no meta degvielu un bojāja propelleru) un tas bija spiests nogrimt jūrā.
21.marts. Ukraiņi sabumboja vilcienu Džankojā (Krima), kas pārvadāja raķetes "Calibra."
22.marts. Naktī uz 22.martu ukraiņu droni uzbruka un saspridzināja krievu karakugus Sevastopoles līcī.
