Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Korsikas sala

Francijai piederoša sala Vidusjūras rieteņu daļā uz ziemeliem no Sardīnijas, trešā lielākā sala Vidusjūrā. 

Administratīvais centrs - Korte.

Transports. Jātiek līdz kādai Vidusjūras piekrastes pilsētai reģionā, piemēram Nicu, un tad tālāk ar prāmi, kas brauc uz Korsiku cauru gadu. Iet 4–6 stundas. No Nicas līdz Bastijai ir 6 stundas un maksā 35 eiras.
Ir arī prāmis starp Korsiku un Sardīniju.
Salā esot četras lidostas, taču iekšzemes lidojumi nav populāri. Toties ir vilciens – šaursliežu.

Vēsture. Salas senajie iedzīvotāji bija ilīrieši, kas pēc izcelsmes, iespējams, bija ibēri.
564.g.pmē. grieķi no Fokejas pilsētas Mazāzijā nodibināja Korsikā Alalijas (Alerijas) apmetni.
Tomēr grieķus drīzumā izspieda etruski un kartāgieši, kas tobrīd bija savienībā. Tādēļ sala atradās etrusku, bet pēc tam - kartāgiešu valdīšanā. kartāgieši nereti no vietējo iedzīvotāju vidus vervēja sev karotājus.
259.g.pmē. Korsikas salu sagrāba romiešu karavadonis Scipions  Vecākais, tomēr tikai 238.g.pmē. tā kopā ar Sardīniju kļuva par Romas provinci. Iespējams, ka tas notika pēc Diokletiāna veiktajām valsts reformām.
Pēc imperatora Vespasiāna, Korsika laikam atdalījās no Sardīnijas un kļuva par atsevišķu Romas provinci.
Impērijas periodā Korsika kalpoja kā izsūtījuma vieta, piemēram, turpu tika izsūtīts Seneka.
V gs. salu sagrāba vandāļi, bet pēc to pakļaušanas 534.gadā sala nonāca Bizantijas valdīšanā.
Sala bija bagātīgi klāta ar mežiem, tādēļ senajā pasaulē kalpoja kā koksnes piegādātāja.
Korsikāņiem ir itāļu izcelsme.
1539.gadā pēc kārtējā jūras karagājiena osmaņu flotes admirāļa Draguta nelielā flotile apstājās remontam Korsikā, kur to negaidīti pārsteidza itāļu apvienotie spēki. Pēc kaujas tikai viens pats kuģis spēja izlauzties, bet pārējos sagrāba kristieši, arī pašu Dragutu, kas nākamos 4 gadus kā vergs kalpoja uz dženoviešu admirāļa Andrea Doria brāļa kuģa, kamēr nonāca Dženovas cietumā.
Tiklīdz kā Draguts 1544.gadā tika atbrīvots, Sarkanbārdis iedalīja viņam flagmani un vairākus kuģus. Tai pat gadā Draguts sagrāba Bonifačas cietoksni Korsikā, tā kaitējot dženoviešu interesēm. 
1553.gada 15.augustā ar 60 galērām veica reisu uz Sicīlijas Katāniju un pēc tam uz Bastijas cietoksni Korsikā. Šo cīņu rezultātā viņš ieņēma abas ostas un atbrīvoja 7000 musulmaņu gūstekņu. Militārā operācija pret Sicīlijas karalisti un Dženovas republiku bija daļa no Egejas jūras ekspedīcijas, kas tika veikta pēc franču-turku savienības noslēgšanas. Kā balvu par paveikto Francijas karalis Dragutam nomaksāja 30 000 zelta dukātu nosagrābtajām trofejām. Izpildījis uzdevumu un pilnībā sagrābis Korsiku, turku ģenerālis tā paša gada dcembrī veiksmīgi atgriezās Stambulā.
Napoleona dzimšanas vieta. Neatkarības cīņu gados Napoleona tēvs bija nacionālā varoņa Paskvāles Paolo palīgs.  
Francijas ģenerālis Dumurjē izplānoja Korsikas sagrābšanu.
Vēl šodien korsikāņi bruņoti cīnās pret Francijas varu salā.

Aplūkojamie objekti.
Korte. Salas administratīvais centrs un senā galvaspilsēta salas vidū.
      Korsikas universitātes jaunā ēka. 
Bonifača. Pilsēta, kas celta uz kaļķakmens klintīm.
Filitoza. Pirmatnējo cilvēku apmetne.
Col de Bavella. Skaistākā kalnu pāreja Korsikā.
Ajača. Napoleona dzimtā pilsēta.
      Napoleona piemineklis. Ar lauru vainagu galvā. 
      Napoleona muzejs. Iekārtots Bonopartu mājā. Juku gados māja stāvējusi izpostīta un tukša, jo pēc nesaskaņām ar citiem korsikāņu dižciltīgajiem, Bonopartu dzimta devusies uz Nicu. 
Porto. Klinšu un ūdeņu ieskauts kūrorts.
Les Calenche. Iespaidīgas sarkanā granīta klintis pie Porto līča.
Skaists ceļš gar Spelunkas aizu uz Col de Vergio pāreju.
Scala di Santa Regina. Klints.
Bastija. Ziemeļkorsikas prefektūras centrs. Prāmju satiksme uz Franciju - šeit pienāk prāmji no Ziemeļvidusjūras piekrastes.
Kalvi kūrortpilsēta. Skaista un eleganta, ar smilšu pludmali. 

Korsikas kalni.
      Monte Chinto - 2706 m. Korsikas augstākā virsotne. Monsento?
      Zelta kalns (Monte d'Oro) - 2389 m.
      Des Anglais kaskādes.   

Nacionālie ēdieni. Mežacūkas cepetis un pupiņu zupa. Tomši sarkans aperatīvs – Cap Corse.  

Saites.
Francija.