Aliens

Kupišču zibensvieta

Громовище в Купищах.
Neliela pļaviņa pie Kupišču ciema Žitomiras apgabalā Ukrainā, kas it kā pievelk zibeņus.

Atrašanās vieta. Ukraina, Žitomiras apgabals, pļaviņa pie Kupišču (Купище) ciema. Pļaviņā var nonākt vienkārši ejot pa ciema galveno ielu - aiziet līdz centrālajam veikalam un tad nogriezties pa kreisi un iet pa celiņu līdz vecajai sētai.

Apraksts. 1990.gadu beigās Krievijas presē (pirmoreiz avīzē "Труд") parādījās sensacionāli raksti par to, ka "Zibensvieta pērkona negaisu laikā burtiski pievelk zibeņus, tur jau reģistrēti vairāki nāves gadījumi no negaisa izlādēm." 
Pēc vietējo iedzīvotāju vārdiem itkā kļuvis arī zināms: "Reizām pļaviņā rodas dīvainas spīdēšanas un debesīs paceļas stars, it kā kaut kur zem zemes ieslēgtos prožektors. 1995.gadā arheologi it kā atrakuši Zibensvietā senas celtnes atliekas no monolītiem akmens blokiem - katru 6 x 8 m izmērā. Tur pat atraduši kaut kāda elka bronzas statuju, romiešu monētas, akmens plāksnes ar uzrakstiem nepazīstamā valodā. Pēc zinātnieku domām šai vietā ilgi pirms Kijevas Krievzemes eksistējusi cita augsti attīstīta civilizācija..." Šo sensacionālo ziņu pirmavots, saskaņā ar avīzes versiju, bija vietējā iedzīvotāja Nikolaja Boļšakova (Николай Петрович Бoльшaкoв) vēstule, kas it kā pats Zibensvietā uzgājis monētas.
Lūk, ka šo notikumu apraksta kāds Jurihs Ļubimovs (Юрий Любимoв): "...Pats neparastākais notikums, kas saistīts ar anomālo zonu, notika Poļesjē. Pirms dažiem gadiem Kupišču ciemā parādījās gados jauni cilvēki (stādījās priekšā kā "Poisk" ("Поиск") grupa), viņi it kā grasījās meklēt ciema apkaimē II Pasaules karā kritušo karavīru atliekas, lai noskaidrotu to personības, un pēc tam tās ar godu apglabāt brāļu kapā. Tomēr, spriežot pēc visa, jaunie ļaudis meklēja apslēptu mantu. Kādēļ tieši šeit? Kā reizīti tas nevienu neizbrīnīja. Netālu no ciema atradās pļaviņa, par kuru klīda dīvainas baumas. Itin kā senos laikos muižnieks tajā dzīvu ieracis savu pārvaldnieku, kas bija izrādījies zaglīgs. Apkārtesošās daudzskaitlīgās sēnes vispār neauga pļaviņā. Bez tam katrs, kas spēra kāju pļaviņā, tūdal sajuta izmaiņas: bojājās garastāvoklis, traki sāka sisties sirds un sāpīgiem pukstiem asinis sitās deniņos. Kādā nelaimīgā dienā mantas meklētāji atbrauca uz Kupiščiem ar vieglo automašīnu un atveda... savu mirušo biedru. saskaņā ar viņu teikto, pagājušā negaisa laikā puisi nospēris zibens. Viņš pirmais ielīdis pļaviņā uzceltajā teltī. Kamēr tuvojās pārējie puiši, telti caururba zibens bulta. Brezentā bija palicis tikai akurāts malās apdedzis caurumiņš. Kad jaunie ļaudis ielūkojās iekšā, tad atrada savu biedru jau bez elpas. Uz ciemu izsauktais ārsts konstatēja, ka puiša nāve patiesi iestājusies no elektriskas izlādes. 
Spriežot pēc visa, pļaviņa, kurā bija noticis nelaimes gadījums, ir klasiska "zibens ligzda..." Starp citu, Kupišču ciema iedzīvotāji vērsās Korosteņas Novadpētniecības muzejā un parādīja monētas, kuras puiši bija uzgājuši "zibeņu ligzdā." Ieinteresētie zinātnieki atbrauca uz notikumu vietu un, sākot izrakumus pļaviņā, atrada senas būves drupas no milzīgiem akmens blokiem, lielu daudzumu vecu monētu, kā arī kāda elka bronzas statuju. Blokos bija iecirsti uzraksti nezināmā valodā. Spriežot pēc visa, šajā teritorijā ilgi pirms Kijevas Krievzemes eksistēja kaut kāda augsti attīstīta civilizācija..." 
2001.gada februārī šai rajonā pabija "Kosmopoisk" 92.ekspedīcija, taču praktiski visi stāsti par šo zibensvietu neatrada apstiprinājumus un tika apgāzti. Pirmkārt, uz vietas neatradās minētie cilvēki - pirmavoti. Pilsētā ar 52 000 iedzīvotāju atrast vajadzīgo cilvēku nav viegla lieta, ar pasu galda, vietējās priekšniecības, mēra vietnieka un vienkārši vietējo iedzīvotāju palīdzību izdevās uziet visas iespējamās un neiespējamās "Boļšakova pēdas" (ул. Шолом-Алейхема-17; ул. Грушевского-54 un citas adreses). Neizdevās uziet tikai vienu Boļšakovu, kas vēl 1977.gadā bija dzīvojis Ļeņina ielā 54, jo viņš bija pārcēlies nezināmā virzienā. Tomēr arī viņam, kā tika noskaidrots vēlāk, nebija nekāda sakara ar izrakumiem un vēstuli avīzei. Nekādu Boļšakovu nepazina ciemā, kur viņam it kā piederēja vasarnīca, ne novadpētnieku, vēsturnieku un izrakumus veicošo ļaužu vidū. Izrakumi, starp citu, parādīja, ka nekā neparasta pie Kupiščiem nav. Bija uzietas gan vecu koka būvju paliekas, bet tas nu gan ciemam ar 1000 gadu ilgu vēsturi nav nekas neparasts.
Novadpētnieki Mikola Bricuns (Микола Иванович Брицун), Katrīna Satjajeva (Екатерина Максимовна Сaтяeвa), kas atsaucās uz 2001.gada sākumā mirušā novadpētnieka Vitālija Skuratova (Виталий Иванович Скурaтoвcкий) 300 lappaspušu darbu, Korosteņas vēsturnieki un vietējie iedzīvotāji vienbalsīgi apgalvoja, ka nekādas vietas, kur "zibens daudzkārt nogalinājis cilvēkus" rajonā un Kupiščos nav. Kupišču tuvumā ir kāda šķības sētas norobežota zibensvieta - šeit apmēram 1980.gados zibens nogalinājis slaucēju. Vēl viena analoģiska traģēdija notikusi apmēram 10-20 gadu pirms tam (precīzu gadu vecajie neatceras), taču visdrīzāk, traģēdijas notikušas dažādās vietās - nevienam vietējam neienāktu prātā rāpties pāri sētai noladētajā vietā. Kupišču tuvumā nav bijuši arī sensacionālie izrakumi ar elku tēliem un megalītiem. 
Nav bijusi arī ekspedīcija ar nosaukumu "Poisk," kurai mantas rakšanas laikā gāja bojā cilvēks; bet bija ekspedīcija "Kosmopoisk," kas neraka mantu, un kurai negāja bjā cilvēks. Vārdu sakot, žurnālisti pārrakstījuši "šausmīgo" notikumu viens no otra un tagad jau grūti noteikt, kurš pirmais "pārvērta" savā rakstā "Kosmopoisk" par "Poisk" un "nogalināja" vienu ekspedīcijas dalībnieku. Lai gan "Kosmopoisk" veikli atšķitināja mīklu par "briesmīgo zonu Kupišķos," tomēr neviena avīze nepublicēja atskaiti par šo izmeklēšanu. Iespējams, publikāciju skaits par Kupiščiem samazinājās, bet atkal tās parādījās pēc dažiem gadiem, kad notikums piemirsās - uznira tīmekli. Tāda galīga sajukuma apstākļos daži dzeltenie izdevumi uzrakstīja, ka Kupišču mīklu sacerējis pats "Kosmopoisk."
Tāta īsumā notikumi attīstījās tā:
1997.gadā parādījās pirmie uzmanīgie raksti par "zibensvietu" un "atrastām monētām."
1998.gadā "Kosmopoisk" pieņēma lēmumu zonu apsekot jau tuvākajā laikā, iekļāva Kupiščus savu tuvāko mērķu sarakstā, apzvanīja redakcijas, meklējot pirmavotu - tā nebija un tādēļ pieņēma lēmumu atteikties no ekspedīcijas organizēšanas.
1999.gadā pŗpublicētajos rakstos par kupiščiem pazuda Boļšakova uzvārds, "Briesmīgie notikumi" kļuva daudz īsāki, no tiem pazuda arī citas detaļas.
2000.gadā parādījās ziņas par atrastiem megalītiskiem uzrakstiem, detaļu skaits atkal auga.
2001.gadā "Kosmopoisk" ekspedīcija apgāza gandrīz visu aprakstīto.
2002.gadā parādījās publikācijas par kādu "Poisk" ekspedīciju.
2003.gadā jaunās publikācijās no jaua rakstīja par to, ka ekspedīcijā "Poisk" gājis boja cilvēks.

Saites.
Zibensvietas.
Žitomiras apgabals.