Kristāla lodes
- Detaļas
- Skatīts: 3474
No kalnu kristāliem izslīpēti sfēriski ķermeņi, kas noved cilvēku izmainītas apziņas stāvoklī līdz tie spēj saskatīt paranormālas vīzijas un pareģot nākotni.
Lodes radītajā atspulgā ar bagātu fantāziju apveltīts medijs varēja saskatīt pagātnes, tagadnes un nākotnes vīzijas, jo ir bezgala daudz iespēju kā pulētā virsma var atstarot gaismu. Kristāla lodes kā „sapņu akmeni” lika zem spilvena, lai miegā ar to sazinātos un redzētu pravietiskus sapņus. Zīlēšanu pēc kristāla lodēm apzīmē ar anglosakšu izcelsmes terminu - skraings.
Vēsture. Sākot ar viduslaikiem kristāla lodes tika izmantotas nākotnes pareģošanai Eiropā. Anglijā un Skotijā tie bija „spēka akmeņi.” Skotu karaļa scepterim bija piestiprināta kristāla lode 6 cm diametrā.
Interesanti, ka līdzīgs kalnu kristālu pielietojums kā Eiropā novērojams arī pirmskolumba laika Amerikas kontinenta indiāņu kultūrās.
Tehniskais raksturojums. Kristāls var izaugt līdz lieliem izmēriem un tad no tā tika izslīpētas sfēras un ovāli. Šādiem mērķiem izmantoja rozā un dūmakainos kvarcītus, taču vislielākā vērtē bija dzidrie kristāli, bes jebkādas iekrāsas vai ieslēgumiem.
Kristāla darbības mehānismi. Uzskatīja, ka kristāls – vienalga, vai noslīpēts lodes formā, vai arī atstāts dabiskā veidolā – spēj akumulēt, pārvadīt un pastiprināt enerģiju. No kalnu kristāla izgatavotie rožukroņi tika uzskatīti par sevišķi iedarbīgiem.
Edvarda Kellija darbošanās ar kristāla lodēm. E.Kellijs bija britu mistiķis, ko darbam ar kristāliem noalgoja britu galma astrologs, alķīmiķis un ģeogrāfs Džons Dī. Viņš redzēja garus kalna kristāla bumbā un ziņoja Dī par to darbībām un runām, bet tas, savukārt, pierakstīja viņa vārdus dienasgrāmatā. Kellijs kristāla bumbā novēroja arī sarežģītas astrālas ainavas. Reizēm gari pilnībā iznāca no kristāla un stājās Kellija astrālās redzes priekšā istabā. Dī tos nevarēja redzēt, jo viņam nebija Kellija ekstrasensorās dotības. Reizēm tie Kellijam pat pieskārās, un viņš šos pieskārienus jutis: reiz viņš sajuta smagu spiedienu uz labo plecu, bet citreiz kāds sagrābis to aiz galvas.
Kellijam izplūda robeža starp astrālo un fizisko pasauli. Reiz, kad Kellijs lasīja un ar nodomu ignorēja Madimu (Dī sargātāju-garu), tas sāka klaudzināt pa grāmatas vāku, tā cenšoties pievērst sev uzmanību. Galu galā pat mēģināja izraut Kellijam grāmatu no rokām. Dī neredzēja garu, taču dzirdēja klaudzināšanu pa pergamenta vāku. Citu reizi gars notrieca istabā priekšmetu un abi redzēja kā tas krīt. Viszīmīgākā fiziskā izpausme bija tas, ka no gaisa uzradās kristāla bumba tieši zem darbistabas loga. Vēlāk šī lode kļuva par galveno lodi (?) viņa darbā, un Kellijs ar to sasniedza lieliskus rezultātus.
Saites.
Skraings.
Kalnu kristāls.
