Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lietuvas ķēniņi

Visā Lietuvā un vēlāk Polijas - Lietuvas lielhercogistes pastāvēšanas laikā karaļu Lietuvai ir bijis vairāk kā divdesmit, bet pati lielhercogiste ir pletusies no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Valstij ir bijušas četras galvaspilsētas: Traķi, Viļņa...

      Mindaugs (1200.–1263.g.). Pēc Mindauga nāves Lietuvā uz pusi gadsimta iestājās haoss un bieža ķēniņu maiņa.
 
     Daumants (?-1266.g.).
 Piemēram, varu pazaudēja Daumants, kas 1266.gadā aizbēga uz Pleskavu un tika tur ievēlēts par kņazu.

Traidens (1270.-1282.g.).
Dzīvesgājums. Pēc karaļa Mindauga bija otrs ievērojamākais Lietuvas valdnieks XIII gadsimtā.
1281.gadā Nameja vadībā pie Traidena devās daļa zemgaļu, lai apvienotiem spēkiem cīnītos pret Vācu ordeni Prūsijā pie Kristburgas (Christburg, netālu no mūsdienu Malborkas).

Narimunts.
Radniecība. Tēvs – Mindaugs.
Dzīvesgājums. XIV gs. valdīja Pinskā (tagad Baltkrievijā).

Ģediminu dinastija (1316.-1377.g.). "Ģediminu pēdas" laukakmens, atrodas Lietuvā.
      Ģedimins (1316.-1340. vai 1341.g.). Lietuvas valsti sadalīja savā starpā viņa seši dēli.
      Aļģirds (1345.-1377.g.).

Jageloņu dinastija (1377.-1572.g.).
Jageloņu dinastija (1386.-1572.g.).
      Vladislavs II Jagelonis (1386.-1434.g.). Władysław II Jagiełło. Skatīt Jagaili pie Lietuvas ķēniņiem.
      Vladislavs III (1434.-1444.g.).
      Kazimirs IV Jagelonis (1440.-1492.g.).
      Jans I Olbrahts (1492.-1501.g.).
      Aleksandrs Jagelonis (1501.-1506.g.).
      Sigismunds I Vecais (1506.-1548.g.). 
Lietuvas-Polijas ūnijas laiks (1569.-?).(šos karaļus skatīt arī pie leišu karaļiem).
      Sigismunds II Augusts (1548.-1572.g.). 

Jagailis (1377.-1392.g.).
Jogaila.
Pēc precībām – Vladislavs II.
Radniecība. Tēvs - Aļģirds.
Vectēvs - Ģedimins.
Vecākais brālis -  Andrejs.
Sieva – Jadviga, Polijas karaliene. Pēdējos Donas Dmitrija valdīšanas gados gandrīzi vai tika realizēta leišu kunigaiša Jagaiļa laulība ar Dmitrija meitu. Tās noteikums bija Lietuvas pāriešana pareizticībā. Tomēr 1385.gadā Jagailis izvēlējās apprecēt Polijas troņa mantinieci Jadvigu.
Dzīvesgājums. Lietuvas dižkunigaitis no 1377. līdz 1392.gadam, Jageloņu dinastijas aizsācējs. Polijas karalis ar vārdu - Vladislavs II Jagello no 1386. līdz 1434.gadam.
Dzimis ap 1350.gadu.
1380.gadā noslēdza līgumu ar Zelta Ordu, kas bija vērsts pret Maskavas kņazisti. Tādejādi viņš ņēma dalību Kuļikovas kaujā Mamaja pusē tai pašā 1380.gadā.
Saņēma Teitoņu ordeņa atbalstu, kam 1382.gadā nodeva Žemaitiju.
Cīnījās par varu Lietuvas valstī ar savu tēvoci Ķestuti, kā rezultātā 1382.gadā Ķestutis tika savaņģots un nogalēts.
Saskaņā ar viņa valdīšanas laikā 1385.gada 14.augustā pēc poļu muižnieku iniciatīvas noslēgto Krēvas (tagad Baltkrievijā) ūnijas līgumu, Jagailim bija jāapprec Polijas karaliene Jadviga un tad viņam pienāktos vakantais Polijas tronis kā apvienoto valstu karalim. Jagailis savukārt apsolīja kristīties un pievienot Lietuvu Polijai.
Tā arī viss notika. Laulības ar poļu karalieni Jadvigu notika 1386.gada 18.februārī. Pēc precībām Jagailis pieņēma vārdu Vladislavs II un 1387.gadā Lietuvas iedzīvotāji pieņēma katoļticību.
Tomēr leišu feodāļu opozīcija 1392.gadā piespieda Jagaili atdot varu Lietuvā (bet 1401.gadā arī lielkņaza jeb lielkunigaiša titulu) Vītautam. Jagailim tika saglabāts tikai lielkņaza jeb lielkunigaiša titulu, ko arī atsavināja 1401.gadā.
Gatavojot un vedot Lielo karu (1409.-1411.g.) pret Teitoņu ordeni Jagailis sevi pierādīja kā talantīgu organizatoru un karavadoni. 1410.gadā Grīnvaldes kaujā vadīja poļu-leišu (krievi mīl piemetināt, ka arī krievu spēkus!) spēkus cīņā pret vācu bruņiniekiem.
Ieņēma naidīgu pozīciju attiecībā pret čehu husītiem.

      Vītauts Dižais (1392.-1430.g.).

Juku laiki pēc Vītauta nāves (1430.-1440.g.). Tā kā Vītautam nebija dēlu, tad pēc viņa nāves Lietuvā atsākās juku laiki, kad par troni sacentās dažādi Ģedimina dinastijai piederīgie kunigaiši.
      Švitrigailis (1430.-1432.g.). 1430.gadā par Lietuvas dižkunigaiti tika ievēlēts Jagaiļa jaunākais brālis Švitrigailis.
      Žigimants (1432.-???). 1432.gadā Švitrigaiļa sāncensis Ķēstuta dēls Žigimants viņu gāza no troņa.

Aleksandrs Kazimira dēls.
Radniecība. Tēvs - Kazimirs IV, Polijas karalis.
Brālis - Jans I Olbrahts.
Dzīvesgājums. Polijas karaļa Jana I brāļa Aleksandra Kazimira vienlaicīga izvēlēšana par Lietuvas dižkunigaiti noveda pie īslaicīgas Lietuvas-Polijas ūnijas izjukšanas līdz 1501.gadam.

Lietuvas-Polijas ūnijas laiks (1569.-?). Šos karaļus skatīt sadaļā „Polijas karaļi.” Pēc šīs ūnijas leišiem savi karaļi vairs nav bijuši, izņemot Mindaugu II 1918.gadā.
      Sigismunds II Augusts (1544.-1572.g.).
      1572.-1575.g. - ???
      Anna (1575.-1576.g.).
      Stefans Batorijs (1576.-1586.g.).
      Sigismunds III Augusts (Vasa) (1587.-1632.g.).

Tas ilgu laiku Lietuva stradās Krievijas impērijas sastāvā un nekādu savu ķēniņu Lietuvai vairs nebija. Pēdējais monarha uznāciens Lietuvā notika tikai 1918.gadā, kad Vācija savās austreņu ekspansijas tieksmēs mēģināja uzspiest jaunnodibinātajai Lietuvai par karali vācu izcelsmes aristokrātu. Tāds tas nomināli pabija vien dažus mēnešus.
      Mindaugs II (1918.g.).

Saites.
Lietuva.