Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lietuvas ķēniņi

Visā Lietuvā un vēlāk Polijas - Lietuvas lielhercogistes pastāvēšanas laikā karaļu Lietuvai ir bijis vairāk kā divdesmit, bet pati lielhercogiste ir pletusies no Baltijas līdz Melnajai jūrai. Valstij ir bijušas četras galvaspilsētas: Traķi, Viļņa...

Mindaugs (1200.–1263.g.).
Radniecība. Dēls – Narimunts. Arī divi mazgadīgi dēli (?) – Ruklis un Rupeiķis.
Sieva – karaliene Marta (Madelānu pilskunga meita).
Dzīvesgājums. Leišu vienīgais karalis un Lietuvas valsts izveidotājs.
Kādas cilts vadonis, vēlākais Lietuvas dižkunigaitis (lielkņazs) Mindaugs XIII gs. 40.gados apvienoja baltu zemes un lika pamatus Lietuvas lielvalstij. Ap to laiku arī n osaucās par dižkunigaiti.
Reliģija. 1253.gada 6.jūlijā Romas pāvests Inokents IV izdeva bullu, ar kuru Mindaugs tika kronēts par karali. Faktiski, tajos laikos tas nozīmēja Lietuvas kā kristīgas valsts atzīšanu.
Pats Mindaugs pieņēma kristīgo ticību un kristīja arī visu valsti.
Tomēr 1261.gadā pēc Durbes kaujas (prūši un žemaiši uzvarēja teitoņus), Žemaišu kunigaiša Treinota samusināts, no kristietības atteicies.
Ārpolitika. Viņa valdīšanas laiks bija visai vētrains - bija jācīnās ar vāciešiem un mongoļiem, kas mēģināja iebrukt no dienvidiem. Pie tam mongoļiem piepalīdzēja krievu pulki Galīcijas Daniēla vadībā.
Tomēr Mindaugs paplašināja jauno valsti, pievienojot tā saucamo Melno Krievzemi (mūsdienu Baltkrievijas daļu).
Mindaugs turpināja karu ar krustnešiem, bet pēc 2 gadiem gāja bojā.
Mindauga nāve. Pastāv versija, ka Mindaugs kopā ar diviem mazgadīgiem dēliem Rukli un Rupeiķi nogalināts ceļā uz Aglonu 1263.gada 12.septembrī, kad devies pie savas pāragri mirušās sievas radiem. Sazvērestību organizēja tas pats Žemaišu kunigaitis Treinots.
Viņš un abi viņa dēli apglabāti vietā, kur patlaban atrodas Aglonas bazilika. Par to liecina XVII gs. luterāņu mācītāja J.F.Rīvija hronika, kurā teikts, ka 1618.gadā Aglonā, novācot kāda torņa drupas, ir atrasta Mindauga kapa marmora plāksne. Tiesa gan, tā līdz mūsdienām nav saglabājusies, bet ir zināms šīs plāksnes latīņu teksta noraksts, no kuras tad arī var nojaust, ka šeit atdusas Mindaugs.
Pēc vienas versijas tiek uzskatīts, ka torņa drupas bijušas vietā, kur tagad atrodas kapsēta. Pēc citas versijas Mindaugs ticis pārapbedīts baznīcā zem altāra.
Mūsdienu Lietuvā Mindauga kronēšanas diena 6.jūlijā ir oficiāla valsts svētku diena. 2008.gadā tā bija 755.gadadiena. Mindaugs pats sevi saucis par lietuviešu karali (K.Mindow von Lithauen), bet pāvesta parakstītos dokumentos viņš nosaukts par rex Lettowiae!
Aplūkojamie objekti.
Aglona. Mindauga nogalināšanas vietā ar laiku varētu būt ierīkota piemiņas vieta.

Pēc Mindauga nāves Lietuvā uz pusi gadsimta iestājās haoss un bieža ķēniņu maiņa. Piemēram, varu pazaudēja Daumants, kas 1266.gadā aizbēga uz Pleskavu un tika tur ievēlēts par kņazu.

Traidens (1270.-1282.g.).
Dzīvesgājums. Pēc karaļa Mindauga bija otrs ievērojamākais Lietuvas valdnieks XIII gadsimtā.
1281.gadā Nameja vadībā pie Traidena devās daļa zemgaļu, lai apvienotiem spēkiem cīnītos pret Vācu ordeni Prūsijā pie Kristburgas (Christburg, netālu no mūsdienu Malborkas).

Narimunts.
Radniecība. Tēvs – Mindaugs.
Dzīvesgājums. XIV gs. valdīja Pinskā (tagad Baltkrievijā).
 

Ģediminu dinastija (1316.-?g.). "Ģediminu pēdas" laukakmens, atrodas Lietuvā.

Ģedimins (1316.-1340. vai 1341.g.).
Radniecība.
Seši dēli – Narimunts, Gļebs, Aļģirds...
Meita – Aiguste, izdota pie vīra 1333.gadā Maskavijas valdniekam Sīmanim.
Nezin cik daudz tur ir patiesības, bet par viņa tiešo pēcteci tika atzīts 1918.gadā kronētais vācietis Mindaugs II.
Dzīvesgājums. Lietavas dižkunigaitis no 1316.-1340. vai 1341.gadam, Ģediminu dinastijas aizsācējs.
Dzimis 1275.gadā.
Kāpa tronī 1316.gadā, kad tam bija jau pāri 40 gadiem. Valsts bija tikko apvienojusies.
Ārpolitika. Galvenais viņa ienaidnieks bija Teitoņu ordenis, kam viņš ārpolitikā pievērsa lielāko uzmanību - sekmīgi karoja ar to. Sadarbībā ar poļiem viņa karaspēks 1331.gadā smagi sakāva vācu bruņiniekus kaujā pie Polovciem. Ģedimins iejaucās ari Livonijas valstiņu savstarpējās cīņās un pabalstīja Rīgas virsbīskapu un pilsētu cīņā ar ordeni.
Austrumu virzienā turpināja priekšgājēju politiku - ņēma zemes, kuras vien varēja, tādejādi apvienojot savā varā ne vien leišus, bet arī daudzas krievu zemes - Grodņas, Polockas, Minskas, Pinskas, Vitebskas, Turovas u.c. apgabalus, nozīmīga mūsdienu Ukrainas daļa. Tolaik daudzi apgabali tur nespēja pretoties un tiem bija vajadzīga aizsardzība. Vairumā šo apgabalu pievienošana notika mierīgā ceļā, tomēr, ja bija nepieciešams, Ģedimins lietoja arī spēku.
Tā, piemēram, 1321.gadā leišu ķēniņš sagrāba spēkus zaudējušo Kijevu, kurā valdīja Staņislavs Ignatovičs no Rjūriku dinastijas. Apkārtesošie slāvu kņazi mēģināja iestāties par savu "galvaspilsētu," tomēr tika pilnīgi sakauti. Kijevieši mazliet pasēdēja aplenkumā un padevās. Tā pirmsmongoļu Krievzemes rieteņu puse kļuva par lietuviešu īpašumu.
1324.gadā leišu karalis Ģedimins kaujā pie Irpeņas upes (kaujas notikšanu vēsturnieki gan apšauba!) sakāva Kijevas kņaza Staņislava karadraudzi, ar to stipri palielinādams lietuviešu ietekmi dienvidkrievu zemēs. Tomēr līdz pilnīgai kontroles nodibināšanai pā šīm zemēm leišiem bija vēl tālu, jo tās bija meslu maksātājas Zelta Ordai.
Ģedimins centās izplatīt savu varu vēl citās krievu zemēs, galvenokārt Pliskavas un Novgorodas, kā arī nostiprināties Smoļenskā. Šāda politika nevarēja būt patīkama Maskavijas valdniekiem, kas bija uzsākuši krievu zemju apvienošanu, un leiši sadūrās ar spēkā pieaugošo Maskavijas valsti. Tomēr Ģedimina attiecības ar Maskavu vēl bija diezgan labas, ko pierāda, starp citu, tas, ka tās valdnieks Sīmanis 1333.gadā apprecēja Ģedimina meitu Aigusti (pareizticīgiem - Anastasiju).
Iekšpolitika. Iekšējā politikā Ģedimins rūpējās par tirdzniecības un amatniecības attīstību savā valstī, starp citu, aicinot vācu amatniekus un tirgotājus un atļaujot tiem lielas tiesības. Viņa laikā Lietuvā attīstījušās pirmās pilsētas. Ģediminam piedēvē Viļņas dibināšanu 1320.gadā, ko viņš pacēlis par savas valsts galvas pilsētu.
Arī pievienotajās zemēs Ģedimins uzvedas visai gudri: neko daudz nemainīja, veco kārtību un paradumus neaiztika - tikai vietvalžus gan nozīmēja savus.
Reliģija. Ticības lietās Ģedimins bijis iecietīgs. Pats turēdamies pie savu tēvu ticības, viņš nelika savā valstī šķēršļus pareizticībai un katolismam, piemēram, Viļņā jau 1324.gadā pieminētas 2 katoļu baznīcas un klosteŗi. Viņa dēls Narimunts Gļebs bija jau pārgājis pareizticībā.
Pats Ģedimins sevi dēvēja par leišu un krievu ķēniņu, sāka jau apdomāt katoļu ticības pieņemšanu, lai no Romas pāvesta oficiāli varētu saņemt šādu titulu, kurš tomēr varētu nepatikt viņa pavalstniekiem - leišu pagāniem un krievu pareizticīgajiem.
Nāve. Ģedimins krita, aplencot Baijerburgas vācu bruņinieku cietoksni. Viņu ķēra lode, tādējādi, iespējams, viņš ir pirmais monarhs, kas gājis bojā no šaujamieroča.
Lietuvas valsti sadalīja savā starpā viņa seši dēli.

Aļģirds (1345.-1377.g.).
Radniecība. Tēvs - Ģedimins.
5 brāļi - Narimunts, Gļebs, K???
Sieva - Tveras kņaza meita.
Dēli - Andrejs (vecākais) un Jagailis (jaunākais).
Dzīvesgājums.
Ārpolitika.
Austreņu virzienā turpināja to pašu tēva Ģedimina ekspansijas politiku, veda cīņu par Novgorodu, Pleskavu un Smoļensku. Novgorodā izveidojās ietekmīgs leišiem draudzīgs grupējums, kas sacentās ar maskavisko. Pleskava tolaik pati tiecās uz Lietuvu, bet Smoļenskas kņaziste uz kādu laiku faktiski kļuva par Lietuvas protektoriātu, apņemdamās piedalīties Aļģirda karagājienos.
XIV gs. beigās Lietuvas valstij radīja briesmas Zelta ordas Maskavijas uluss. Sākot ar 1357.gadu leišu kņazs Aļģirds sāka paplašināt savas valsts teritoriju uz austreņiem, padzenot no turienes maskaviešus.
Būdams laulājies ar Tveras kņaza meitu, Aļģirds iejaucās arī krievu iekšpolitikā. Vēlējās iecelt Tveras kņaza tronī savu ielikteni, un vairākkārt devās karagājienos pret pašu Maskavu.
Pēc 40 gadiem situācija bija mainījusies, jo Lietuva bija pārgājusi uzbrukumā. Leišu karalis Aļģirds nemaz neslēpa savus plānus sagrābt Podoļji, Melnās jūras ziemeļu piekrasti un Kijevu. Viņa uzdevumu atviegloja Zelta Ordas iekšējie kari, kas bija sākušies XIV gs. vidū. Tādejādi leišu pretinieki bija nevis viss Zelta ordas karaspēks, bet gan tikai vietējo valdnieciņu (noijonu) vienības.
Pēc vairākām leišu armijas uzvarām pretinieki 1363.gadā tikās pie Zilajiem ūdeņiem. Lietuviešu spēkus kaujā vadīja pats Aļģirds un Teodors Korjatovičs.
Pēc vairākām leišu armijas uzvarām 1363.gadā notika Siņevodas kauja (Синеводская битва) starp leišu un Zelta Ordas un maskaviešu spēkiem pie Zilajiem ūdeņiem (Синих Водах) un kauju vadīja pats Aļģirds. Ordieši/maskavieši kaujā cieta sakāvi, kas noveda pie tā, ka Lietuvas valsts ieguva Kijevu un pēc tam arī izeju uz Melno jūru. Aļģirds bija pirmais, kam izdevās klajā laukā sakaut iepriekš neuzvaramo Zelta ordas karaspēku.
Savas valdīšanas beigās Aļģirds bija pakļāvis milzīgu teritoriju no Brjanskas līdz Melnās jūras piekrastei - Lietuvas varā bija lielākā daļa mūsdienu Baltkrievijas un Ukrainas, kā arī Krievijas rieteņu daļa. Šo notikumu iespaidā krievu hronisti Ukrainu vēl līdz pat XVII gs. dēvēja par "Lietuvu."

Jageloņu dinastija (1377.-1572.g.).
Jageloņu dinastija (1386.-1572.g.).
      Vladislavs II Jagelonis (1386.-1434.g.). Władysław II Jagiełło. Skatīt Jagaili pie Lietuvas ķēniņiem.
      Vladislavs III (1434.-1444.g.).
      Kazimirs IV Jagelonis (1440.-1492.g.).
      Jans I Olbrahts (1492.-1501.g.).
      Aleksandrs Jagelonis (1501.-1506.g.).
      Sigismunds I Vecais (1506.-1548.g.). 
Lietuvas-Polijas ūnijas laiks (1569.-?).(šos karaļus skatīt arī pie leišu karaļiem).
      Sigismunds II Augusts (1548.-1572.g.). 

Jagailis (1377.-1392.g.).
Jogaila.
Pēc precībām – Vladislavs II.
Radniecība. Tēvs - Aļģirds.
Vectēvs - Ģedimins.
Vecākais brālis -  Andrejs.
Sieva – Jadviga, Polijas karaliene.
Dzīvesgājums. Lietuvas dižkunigaitis no 1377. līdz 1392.gadam, Jageloņu dinastijas aizsācējs. Polijas karalis ar vārdu - Vladislavs II Jagello no 1386. līdz 1434.gadam.
Dzimis ap 1350.gadu.
1380.gadā noslēdza līgumu ar Zelta Ordu, kas bija vērsts pret Maskavas kņazisti. Tādejādi viņš ņēma dalību Kuļikovas kaujā Mamaja pusē tai pašā 1380.gadā.
Saņēma Teitoņu ordeņa atbalstu, kam 1382.gadā nodeva Žemaitiju.
Cīnījās par varu Lietuvas valstī ar savu tēvoci Ķestuti, kā rezultātā 1382.gadā Ķestutis tika savaņģots un nogalēts.
Saskaņā ar viņa valdīšanas laikā 1385.gada 14.augustā pēc poļu muižnieku iniciatīvas noslēgto Krēvas (tagad Baltkrievijā) ūnijas līgumu, Jagailim bija jāapprec Polijas karaliene Jadviga un tad viņam pienāktos vakantais Polijas tronis kā apvienoto valstu karalim. Jagailis savukārt apsolīja kristīties un pievienot Lietuvu Polijai.
Tā arī viss notika. Laulības ar poļu karalieni Jadvigu notika 1386.gada 18.februārī. Pēc precībām Jagailis pieņēma vārdu Vladislavs II un 1387.gadā Lietuvas iedzīvotāji pieņēma katoļticību.
Tomēr leišu feodāļu opozīcija 1392.gadā piespieda Jagaili atdot varu Lietuvā (bet 1401.gadā arī lielkņaza jeb lielkunigaiša titulu) Vītautam. Jagailim tika saglabāts tikai lielkņaza jeb lielkunigaiša titulu, ko arī atsavināja 1401.gadā.
Gatavojot un vedot Lielo karu (1409.-1411.g.) pret Teitoņu ordeni Jagailis sevi pierādīja kā talantīgu organizatoru un karavadoni. 1410.gadā Grīnvaldes kaujā vadīja poļu-leišu (krievi mīl piemetināt, ka arī krievu spēkus!) spēkus cīņā pret vācu bruņiniekiem.
Ieņēma naidīgu pozīciju attiecībā pret čehu husītiem.

      Vītauts Dižais (1392.-1430.g.).

Aleksandrs Kazimira dēls.
Radniecība. Tēvs - Kazimirs IV, Polijas karalis.
Brālis - Jans I Olbrahts.
Dzīvesgājums. Polijas karaļa Jana I brāļa Aleksandra Kazimira vienlaicīga izvēlēšana par Lietuvas dižkunigaiti noveda pie īslaicīgas Lietuvas-Polijas ūnijas izjukšanas līdz 1501.gadam.

Lietuvas-Polijas ūnijas laiks (1569.-?). Šos karaļus skatīt sadaļā „Polijas karaļi.” Pēc šīs ūnijas leišiem savi karaļi vairs nav bijuši, izņemot Mindaugu II 1918.gadā.
      Sigismunds II Augusts (1544.-1572.g.).
      1572.-1575.g. - ???
      Anna (1575.-1576.g.).
      Stefans Batorijs (1576.-1586.g.).
      Sigismunds III Augusts (Vasa) (1587.-1632.g.).

Mindaugs II (1918.g., daži mēneši).
Radniecība. Kaut kā tiek apgalvots, ka viņš ir kādos rados ar Ģediminu.
Biogrāfija. 1917.gada līguma ar Vāciju radīja bažas, ka Lietuvai neizdosies nosargāt neatkarību un tā tiks pievienota Vācijai. Lai to novērstu, Vācijā tika atrasts Virtembergas grāfs. Viņš tika atzīts par tiešu Lietuvas valdnieka Ģedimina pēcteci. Lietuvas Padome, kas bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību, pieņēma lēmumu, ka labāka valsts iekārta būtu konstitucionālā monarhija.
1918.gada jūlijā vācietis Vilhelms fon Urahs tika pasludināts par Lietuvas karali Mindaugu II taktisku apsvērumu dēļ. Jau tā paša gada novembrī kļuva skaidrs, ka vācu karalis Lietuvai vairs nav nepieciešams. Lietuvieši pieprasīja, lai viņš dzīvotu Lietuvā un iemācītos lietuviešu valodu. To izdarīt gan viņš nepaspēja.
Bez troņa palikušais leišu karalis nomira 1928.gadā Itālijā. 

Saites.
Leiši.