Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Lietuva

Valsts Eiropā, Baltijas jūras austreņu krastā.

Galvaspilsēta - Viļņa.

Ģērbonis Vytis. Viens no senākajiem Eiropas ģērboņiem - tas redzams jau XIV gs. dokumentos. Baltais bruņinieks sākotnēji simbolizēja ķēniņu, bet vēlāk - iebrucēju padzīšanu no svētās zemes.

Vēsture. Leišu tauta viduslaikos bija spējusi nodibināt savu valsti, kas ziedu laikos sniedzās no Baltijas līdz pat Melnajai jūrai. Tā bija nozīmīgs spēks starptautiskajā arēnā. Tā laika vēsture apkopota šķirklī Lietuvas valsts.
I Pasaules karš (1914.-1918.g.). Pēc vairāku mēnešu ilgstošām saspringtām attiecībām 1914.gada 1.augustā Vācija pieteica karu Krievijai un divas dienas vēlāk arī Francijai. Pēc tam sekoja Lielbritānijas kara pieteikums Vācijai. Pasaules karš bija sācies. Tūlīt pēc kara sākuma Krievija veica sasteigtu un slikti izplānotu uzbrukumu Austrumprūsijā. Pēc sākotnējiem panākumiem krievu armiju pie Mazūru ezeriem apturēja pārgrupēti vācu spēki, kas ne tikai apturēja krievus, bet arī vairākās kaujās tos smagi sakāva un atsvieda pāri robežai. Vācieši turpināja savu uzbrukumu, un spiedās iekšā Lietuvā un Kurzemē. Fronte nostabilizējās tikai pie Daugavas.
Pārvācošanas process Lietuvā izsauca sašutuma vilni, kas nedaudz atvēsināja militārās pārvaldes īstenoto pārvācošanas degsmi. Tur stāvoklis bija labāks nekā Kurzemē, kur bija daudz vācu muižnieku.
Neatkarības pasludināšana. Sākoties jaunam vācu uzbrukumam Pēterpilij 1917.gada 9.februārī, politiskie notikumi guva jaunu ievirzi. 16.februārī Lietuva proklamēja savu patstāvību, tikai nevis uz šīs deklarācijas pamata, bet gan saskaņā ar agrāk – 1917.gada 11.decembrī – kādas provāciskas grupas izdotu dokumentu ar nolūku piesaistīt Lietuvu Vācijai.
Leišu palīdzība latviešu brīvības cīņās. Lietuva bija saņēmusi lielāku aizdevumu no Vācijas, un Kārļa Ulmaņa vadītajai Latvijas valdībai slepeni nodeva 5 miljonus marku. Tas bija būtisks pienesums tukšajai latviešu valsts kasei.
Kopā ar lietuviešu armiju latvieši izdzina Golcu un Bermontu kā no Latvijas tā arī no Lietuvas. 1919.gada 22.novembrī Lietuvā pie Radvilišķiem galīgi tika sakauta bermontiešu armija. 1919.gada 15.decembrī sakautās bermontiešu armijas paliekas tiek aizdzītas pāri robežai uz Austrumprūsiju.
Parīzes miera konferencē. 16.martā informatīvā sēdē franču premjers Klemanss pieņēma Baltijas valstu, Ukrainas un Gruzijas delegātus.
Miera līgums ar Krieviju. Parīzē satikās baltiešu un somu delegāti, un šīs sadarbības rezultātā tā paša gada 30.septembrī Tērbatā sanāca šo valstu ārlietu ministri, lai izstrādātu kopīgu rīcības programmu attiecībās ar Krieviju. Tika nolemts miera sarunas vest kopīgi, lai neļautu krieviem uzkūdīt valstis citu citai.
Tomēr šī vienošanās nestājās spēkā: Antante draudēja ar blokādi, ja notiktu miera sarunas ar lieliniekiem.
Lietuvā miers tika noslēgts 1920.gada 12.jūlijā.
Antana Smetonas pirmās prezidentūras laiks (1919.-1923.g.).
Leišu delegācija piedalījās Bulduru konferencē, kas notika 1920.gada augustā. Tās mērķis bija tādas alianses izveidošana, kas ļautu izveidotu buferi starp Krieviju un Vāciju.
Leišu-poļu karš (1920.g.). 1920.gada 9.oktobrī poļu ģenerālis Lucjans Žeļigovskis „sadumpojās” un ar divām divīzijām iesoļoja Lietuvā. Viņš ieņēma seno leišu galvaspilsētu Viļņu un lauzās tālāk. Viņu izdevās apturēt tikai tad, kad poļi bija okupējuši jau lielu Lietuvas daļu. 1922.gadā iekarotā teritorija tika iekļauta Polijā.
Šī nepārprotamā agresija ne tikai iznīcināju ieceri Polijai būt par līderi Austrumeiropā, bet arī sagrāva pamatu uzticības pilnai sadarbībai un kļuva par iemeslu spīvam poļu un leišu naidam. Lietuva pilnīgi atteicās no sadarbības.
Latvija centās Lietuvai palīdzēt diplomātiski, bet bez rezultātiem. Latviešu nostāju Lietuvā uzņēma ar dziļu vilšanos.
1926.gadā PSRS jaunais ārlietu ministrs Maksims Ļitvinovs piedāvāja katrai Baltijas valstij atsevišķi noslēgt neitralitātes un neuzbrukšanas paktus. Lietuva steidzās piedāvājumu pieņemt, jo Maskava solīja atzīt poļu okupēto Viļņu par Lietuvas galvaspilsētu.
Augustīns Voldemārs (?-1929.?g.).
Antana Smetonas otrās prezidentūras laiks (1926(29.?).-1940.g.).
1929.gadā no amata atstādināja Lietuvas diktatoru Augustīnu Voldemāru un par prezidentu kļuva Antans Smetona. Latviešu-lietuviešu kontakti aktivizējās, un gadu vēlāk tika noslēgts tirdzniecības līgums. Uzlabotie sakari nepatika padomijai, un Pravda publicēja virkni uzbrukumu lietuviešu un latviešu politiķiem. Arī Vācijai un Polijai bija negatīva attieksme pret noslēgto līgumu.
Pirmā Lietuvas Republika. Leišiem bija gan 1922., gan 1929., gan 1938.gadu konstitūcijas, kas pamazām kļuva arvien mazāk demokrātiskas.
Pēdējā no tām atspoguļojās tā laika autoritārā Lietuvas vadītāja Antana Smetonas autoritārisms.
Tā kā PSRS attiecības ar Japānu arvien vairāk pasliktinājās, tad PSRS mēģināja uzlabot kontaktus ar kaimiņiem Rietumos. 1931.gadā padomija atjaunoja savu neuzbrukšanas līgumu ar Lietuvu. Līgumos tika norādīts, ka abas puses atturēsies no jebkādas agresīvas rīcības attiecībā uz līguma partnera teritoriju un ka partneri nepiedalīsies nekādās boikota akcijās viens pret otru.
Mēmeles atņemšana. 1939.gada 22.martā Lietuva bija spiesta atdot Vācijai Klaipēdas (Mēmeles) apgabalu.
1939.gada 28.septembrī PSRS ar Vāciju paraksta slepenu protokolu par teritoriju maiņu. Lietuva nu ietverta PSRS interešu zonā.
Sarunas ar krieviem par karabāzēm. Kad līdzīgi līgumi jau bija noslēgti ar Igauniju un Latviju, 2.oktobrī uz Maskavu aicināja arī Lietuvas ārlietu ministru. Te situācija bija daudz sarežģītāka, jo pastāvēja Viļņas jautājums un vāciešu interese Lietuvas DR daļā. Lietuva negribēja piekrist padomju bāzu klātbūtnei savā teritorijā, tomēr pēc dažu dienu sarunām kļuva skaidrs, ka vienīgā savstarpējās palīdzības pakta alternatīva ir karš.
10.oktobrī ar Lietuvu noslēdza tādu pat līgumu kā ar Igauniju un Latviju. Lietuvai nācās uzņemt 20 000 krievu karavīru un tā varēja pārņemt Viļņu un 6655 kvkm no Viļņas apgabala – viss kā tika paredzēts Rībentropa-Molotova slepenajā protokolā.
PSRS Lietuvas okupācija. Jūnija sākumā pastiprinājās ārējais spiediens. Brīdis bija ļoti piemērots Baltijas sovjetizācijai, jo pasaules sabiedrības uzmanību saistīja vācu uzvaras gājiens Francijā un tieši tai dienā krita Parīze.
Pirmais upuris Baltijā bija Lietuva. To vainoja padomju zaldātu nolaupīšanā. Molotovs ignorēja visus mēģinājumus objektīvi izmeklēt incidentu un 14.jūnijā Lietuvas valdībai iesniedza ultimātu. Maskava pieprasīja tādas valdības izveidošanu, „kura baudītu Padomju savienības uzticību” un neierobežotu padomju karaspēka ielaišanu Lietuvā.
15.jūnijā Lietuva pieņēma ultimātu. Lietuvā iegājies karaspēks tūlīt ieņēma pozīcijas pie Latvijas robežas.
1940.gada 15.jūlijā ASV bloķē Latvijas, Igaunijas un Lietuvas bankas operācijas ASV.
PSRS Lietuvu 1940.gada 3.augustā uzņēma savā sastāvā ar AP lēmumu.
Otrā pasaules kara sākums Lietuvā. 1940.gada 22.jūnijā Vācija uzbruka PSRS, un tā kara sākumā cieta lielus zaudējumus. Lietuvā sākās plaša pretpadomju pretestība, un jau pirms vāciešu ienākšanas lielākā Lietuvas daļa bija iztīrīta no padomju vienībām. Lietuvā tika pasludināta sava nacionālā valdība.
Nacistu okupācija Lietuvā. Patiesībā vāciešiem nebija viennozīmīga un pārdomāta rīcības un reorganizācijas plāna iekarotajiem apgabaliem. Bija pierasts uzskatīt, ka no jauna sagrābtajos apgabalos, ko apdzīvo bezveidīga, pelēka masa, nepastāsv politiska rakstura problēmas. Doma, ka Austrumeiropas tautām, kas pēc nacistu ideoloģijas ir mazvērtīgas, vajadzīgi savi valstiski veidojumiu, Hitleram bija sveša. Viņam nebija īpašu plānu arī par Baltijas nākotni, tomēr viņš bija vienisprātis ar savu „austrumu ministru” Alfrēdu Rozenbergu, ka Latvija, un arī Baltija vispār, karam beidzoties iekļausies vienotā Lielvācijā. Apgabalu lielā stingrībā pārvaldīs vācieši.
SS šefs Heinrihs Himlers savā ģenerālplānā Ost ierosināja Baltijas vietējos iedzīvotājus sadalīt pēc „rases vērtības” principa: daļā, ko ir vērts ģermanizēt, un „mazvērtīgajā” daļā, kas būtu jāsūta uz Krieviju.”Antropoloģiskā komisija bija aprēķinājusi, ka no bijušajām Baltijas provincēm Kurzemes, Līvzemes un Igaunijas 50% iedzīvotāju jādeportē, bet no Latgales jāizraida visi tās iedzīvotāji, savukārt no Lietuvas – 85%. Viņu vietā jānāk vāciešiem un citiem ģermāņiem, šie apgabali jākolonizē. Kolonizācijas plānos ievērojama vieta tika ierādīta Igaunijā pāri palikušajiem zviedriem. Turpretī latviešu inteliģenci Rozenbergs uzskatīja par bīstamu un nevēlamu, tāpēc to bija paredzēts deportēt un izklīdināt. Šai jautājumā nacistu un komunistu pieeja sakrita.
Lietuvas robeža pēc II Pasaules kara. Lietuvai tika pievienots Viļņas reģions (jau pirms kara!), kuru Polija bija anektējusi 20.gadu sākumā. Potsdamas konferencei 1945.gada jūlijā Cecilienhofas pilī Potsdamā (ārpus Berlīnes) vajadzēja sagatavot jauno pēckara kārtību Eiropā. Tajā neizdevās novērst Eiropas sadalīšanu. Baltijas valstu nosaukumi pavīdēja konferences protokolos. Austrumprūsiju sadalīja poļu un lietuviešu daļā, tomēr pēdējo pievienoja Krievijas KPFSR (tagadējais Kaļiņingradas apgabals).
Leišu cīņa pret sarkankrievu okupantiem. 1972.gadā, protestējot pret krievu okupācijas režīmu, publiski sadedzinājās Roms Kalanta. Viņa bēres kluva par protesta akciju divu dienu garumā, kuras izdevās apspiest tikai Iekšlietu ministrijas karaspēkam. Par atbalstu akcijām amatu zaudēja divu oficiālu laikrakstu Nemunas un Kultūros barai galvenie redaktori.
1979.gadā visu trīs okupēto Baltijas valstu dididenti izplatīja aicinājumu nosodīt Rībentropa-Molotova paktu un tā sekas.
Neatkarības atjaunošana. 1989.gada decembrī A.Brazausks (toreizējais Lietuvas PSR KP pirmais sekretārs) paziņoja, ka Lietuvas KP atdalās no PSRS KP. Vēlāk šis spēks pārveidojās par Lietuvas demokrātisko darba partiju.
1990.gada 24.februāra parlamenta vēlēšanās uzvarēja Sajūdis (leišu analogs mūsu Tautas frontei). Līdz pat neatkarības pasludināšanai vadīja Lietuvas Augstāko padomi.
1990.gada 11.marta vakarā leiši pieņēma deklarāciju par Lietuvas neatkarības atjaunošanu. Tad atjaunoja arī 1938.gada konstitūciju, lai pierādītu valsts kontinuitāti. Taču to nebija iespējams ieviest pilnībā, tādēļ tā pastāvēja tikai 6 vai 7 minūtes. Pēc tam, kad uz laiku atjaunoja 1938.gada konstitūciju, Lietuvā stājās spēkā pagaidu Valsts pamatlikums, ar ko leiši iztika kādus 2,5 gadus.
Sadursme pei Viļņas televīzijas (13.01.1991.). 1991.gada 11.-13.janvārī krievu/padomju armija, iekšlietu ministrija un VDK centās gāzt Lietuvas valdību, kas bija pasludinājusi neatkarību no SPRS, un mēģināja ieņemt Viļņas televīzijas torni, kā arī citus objektus. Nogalināja 14 lietuviešus un ievainoja vairākus simtus cilvēku. Bojā gāja arī viens krievu specvienības karavīrs.
Krievpadomju okupantu vienību Alfa vadīja kāds Mihails Golovatovs. 2011.gadā pēc Lietuvas pieprasījuma viņš tika aizturēts Austrijā, tomēr austrie;si nobijās no krieva un leičiem bandītu neizdeva.
1991.gada 31.jūlijā PSRS OMON grupa uzbrūk Lietuvas muitas punktam Medininkos, nogalinot 7 muitniekus.
1992.gada oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās demokrātiskā darba partija izcīnīja uzvaru un A.Brazausks tika ievēlēts par Seima priekšsēdētāju.
1992.gadā pēc referenduma stājās spēkā jaunā Lietuvas Konstitūcija.
1993.gada 14.februārī Brazausks pārliecinoši tika ievēlēts par Lietuvas prezidentu, amatā atradās līdz pat 1998.gadam.
1997.gadā Lietuva parakstīja robežlīgumu ar Krieviju. Krievijas prezidents Boriss Jeļcins atsaucās uz Aļģirda Brazauska lūgumu. Taču Krievijas domē tas neizgāja cauri. Turklāt lietuvieši pieņēma likumu par okupācijas laika kompensācijām, un process apstājās pavisam. Tikai 2003.gadā Krievija ratificēja līgumu, galvenokārt Kaļiņingradas anklāva dēļ.
Etniskā situācija. Pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā Lietuvā bija tikai 12,3% krievu. Tādējādi lietuvieši bez lielām problēmām varēja piešķirt tiem visiem pavalstniecību.
Valda Adamkusa laiks. Valds Adamkuss 1998.gadā prezidenta amatā nomainīja Aļģirdu Brazausku (1932.–2010.g.).
Tagad. Lietuva iestājusies ES un NATO. 

Aplūkojamie objekti.
Viļņa.
Kauņa.
Mēdz dēvēt par "Lietuvas otro galvaspilsētu."
Klaipēda.

Kuršu kāpa. Kāpa Kuršu jomā, ko Lietuva dala ar Kaļiņingradas apgabalu. 

1973.gadā, godinot baltu tautas vēsturi, netālu no Šauļiem Lietuvā atklāts Saules kaujas piemineklis.

Pārnidas kāpa.
Saules pulkstenis.

Rusne. Vienīgā leišu pilsētiņa, kas atrodas uz salas.
Miņģes zvejnieku etnogrāfiskais ciems.
Šilute.
Saistīta ar Imanuela Kanta vectētiņu un rakstnieku Hermani Zūdermani.
Rambīna kalns.
Bitēnu muzejs un kapsēta.
Dionīza Poškas senlietu muzejs.
Izveidots 1812.gadā tūkstošgadīga ozola stumbrā.

Ķērnava. X-XIV gs.pilskalns, pirmās Lietuvas valsts galvaspilsētas vieta.

Neras upes ieleja. Tās gleznainajā ielejā vienkopus aplūkojami veseli 5 pilskalni.

Krusta kalns. Iespaidīgākais tautas sakrālās mākslas piemineklis Lietuvā.
Kretingas muiža. Ar ziemas dārzu.

Palanga.
      Grāfu Tiškēviču pils. Tajā ir Dzintara muzejs. Pils parks.
      Birutes kalns. 
      Palangas mols.
      Dinozauru parks. Vienīgais tāds Baltijas valstīs. Dinozauri mauro, kustas, elpo un sprauslā ūdeni. Rotaļu laukumi, batuti, karuseļi.
      Mini ZOO. Piedāvā vairāk kā 300 eksotiskus un mazāk eksotiskus dzīvniekus - lamas, jakus, kamieļus, lāčus, hiēnas, vilkus, lapsas, pērtiķus, jenotus, strausus, dzērves, tīģerus, ķengurus, lūšus. 
      Kuršu kāpa. Kādreiz klejojošs smilšu tuksnesis.
            Mirušais mežs. Baltijā lielākā pelēko gārņu un kormorānu ligzdošanas vieta.
      Kāpugala cietoksnis. Tagad tajā ierīkoti Jūras muzejs un akvārijs.
      Delfinārijs. Delfīnu priekšnesumi.
      Jodkrante. Etnogrāfisks zvejnieku ciematiņš.
      Raganu kalns. Apvīts leģendām un teikām, tagad te izvietoti Lietuvas koktēlnieku mākslasdarbi, kas veido dabas taku.
      Minijas upes grīva. Te izveidota savdabīga kanālu sistēma Ventes ragā pie Kuršu līča – viena no interesantākajām putnu vērošanas vietām ar vairākiem putnu vērošanas torņiem.

Akmeņu muzejs Mosedā.

Druskininki. Neliela pilsētiņa ar 20 000 iedzīvotāju. Vēl nesen to dēvēja par "Lietuvas narkomānu galvaspilsētu," bet tagad tā ir atdzimusi kā slēpošanas kūrorts. Uzplaukums sākās ar 2011.gada vasarā atklāto "Sniega arēnu," kur var slēpot cauru gadu.
     
"Ļeņinekļu parks." Atrodas ap 10 km no Druskininkiem. 2001.gadā purvainā vietā Grūtas ciemā Viļums Maļinausks izveidoja padomju skulptūru parku. Iepriekš viņš bija vietējā kolhoza direktors, pēc tam pelnija ar meža ogu un sēņu eksportu. Nopelnīto naudu (~1,4 miljoniem Ls) ieguldīja šai parkā - nosusināja, iekārtoja. Sākumā tas bijis kā hobijs. Pircis skulptūras par savu naudu un saņēmis arī dāvinājumā. 20 ha platībā izstādītas 86 skulptūras. 2/3 apmeklētāju ir ārzemnieki, Eiropā šis muzejs ir labi pazīstams. Par to saņēmis vietējo labējo politiķu uzbrukumus, bet arī alternatīvo Nobela Miera prēmiju par darbiem, ko "nav iespējams un arī nevajag atkārtot vai kopēt."
Grūtas parks. 
Atrašanās vieta. Lietuvas dienvidos, 5 km no Druskininkiem, Baltkrievijas robežas tuvumā.
Apraksts. Te to par privātiem līzekļiem iekārtojusi Maļinausku ģimene 20 ha teritorjā nosusinātā purvu teritorijā. 
Te izvietoti vairāki desmiti padomju laika pieminēkļi, veltīti Marksam, Ļeņinam, Staļinam u.c. padomju un komunistu darboņiem. Pavisam milzīgā meža un purvu teritorijā ejot pa taku atrodas 87 pieminēkļi, statujas un kompozīcijas, kas ir 46 autoru darbi. Parka iekārtojums pēc tā izveidotāju idejas atgādina Gulagu. Parka izveidotājs un tagadējais īpašnieks – Viļums Maļinausks. Viņš parkā ieguldījis 7 miljonus litu ( ap 1.4 miljoniem Ls ). Viens no tūristu visvairāk iecienītajiem objektiem Lietuvā.
Palielā barakā iekārtota padomju mākslas galerija.
Ciema lasītava – iekārtota 1947.gada stilā. 
Lunaparks bērniem padomju stilā. 
Neliels zooloģiskais dārzs.
Pieminēklis Lietuvas lielākajam kaitniekam – šņabim.
Ļeņins Razļivā.
Gadā te ierodas 130 – 140 tūkstošu apmeklētāju no apmēram 90 valstīm. 
Te ir arī kempings ar 150 vietām.

      "Sniega arēna." Atvērta 2011.gada vasarā. Piedāvā 460 m garu slēpošanas trasi. Ziemā darbojas arī 640 m gara āra trase. Abās trasēs ir pacēlājs, kas stundas laikā var apkalpot 2000 cilvēku. Attālums no Rīgas - 390 km (caur Kauņu). www.snovarena.lt
      One piedzīvojumu parks. Alpīnismam un ekstremāliem pārdzīvojumiem. Te var laisties ar trosi virs Nemūnas. 
      Stikla piramīda. Česuku ciemā Merkes upes krastā reliģiski noskaņots jauneklis Pāvils tādu uzcēlis un saka, ka varot izārstēt.
      Vecās padomju laika dziednīcas. Sālsistabas, dūņu vannas. Te tagad ir arī akvaparks.
      Akvaparks. 18 atšķirīgas pirtis, baseini ūdensatrakcijas.

Marcinkoņa etnogrāfiskais muzejs un ciemats. 
Musteika ciematiņš. Te joprojām dzīvas ir senas biškopju tradīcijas. apkārt ciemam saglabājušās vecas priedes ar dobumiem, kur mitinās bišu saimes.
Naujasodes vējdzirnavas. A.Česnuļa kokgriezumu kolekcija.

Augštaitija. Zilo ezeru zeme un Lietuvas skaistākais reģions.
Birži. 
      Biržu pils ar cietokšņu paliekām. Te ir garākais koka tilts Baltijā.
      Biržu alusdarītava.
      Karsta kritenes. Biržu apkārtnē.
Stelmužes koka baznīca. Izcili kokgriezumi. Ar Stelmužes ozolu - lielāko visā Lietuvā.
Zarasu panorāmas tilts.
Augštaitijas Nacionālais parks.
Palūšes koka baznīciņa.
Ar zvanu torni.
Ladakalns. Sena kulta vieta. No tā paveras labs skats uz apkārtnes savienotajiem dzidrajiem ezeriem.
Glinuču ūdensdzirnavas. Ginučaiska?
Senās biškopības brīvdabas muzejs. Tajā dažādas statujas, kam saistība ar senajām biškopības tradīcijām.

Astravas pils.
Garākais koka tilts Lietuvā.
 Pār Širvenas ezeru. 525 m.

Pabirže.
A.Jaronītes daiļdārzs.

Rokišķi.
      Centrālais laukums.
      Sv.Mateja baznīca.
Iespaidīga. Viena no skaistākajām neogotikas būvēm Lietuvā.
      Dievdirbja Ļongina Šepkas darbu izstāde. Koktēlnieks.
      Rokišķu pilsmuižas anasamblis. Ar parku.

Pasvāle.
A.Stapuļoņa dzirnakmeņu, dobakmeņu un pēdakmeņu kolekcija.

Burbišķu muižas komplekss. Atjaunots. Parkā plaši tulpju stādījumi.
Pakrojis muižas parks.  Ainavisks un sakopts.
Zirgu muzejs.

Rumšiškes Brīvdabas etnogrāfiskais muzejs. Te savāktas mājas no visiem Lietuvas novadiem.
Pažaisles-Kamaldiešu klosteris. Viens no nozīmīgākajiem baroka arhitektūras ansambļiem  Lietuvā.

Žemaitija.
Žemaitijas Nacionālais parks. Dabas takas, resnākais osis Lietuvā. Skatu tornis ar labu ainavu.
Plateļu ezers. Atrodas kalna galā, tā krasti ir līčaini. Nostāstu un leģendu apvīts.
Enerģijas labirintu parks. Zālājā izveidota mandala "Dzīvības zieds" un dažādi labirinti, kurus ejot, var ļauties meditācijām.
Beržora. Etnogrāfisks ciematiņš.

Aukstā kara muzejs. Izveidots bijušajā padomju kodolraķešu bāzē. Muzejs ir unikāls Eiropas mērogā. Tā ekspozīcija vēsta par 5 desmitgadēm, kas vēsturē pazīstamas ar "Aukstā kara" nosaukumu. Uzskates, vizuālie un grafiskie materiāli atspoguļo sevišķi slepenu informāciju par PSRS kodolieročiem un to darbības principiem. 

Šventoja. Smilšaini liedagi un seni priežu meži. Pilsētiņas centrā daudzie krodziņi līksmo līdz pat rītam.

Madzučai - dziedošo akmeņu ieleja. Tiek veidots lielākais japāņu dārzs Eiropā.

Birštona. Viens no senākajiem Lietuvas kūrortiem, kas izvietojies gleznainajos Nemūnas krastos parku ieskautā teritorijā. parkos skatāmas vairāk kā 30 skulptūras. Te tiek iegūts minerālūdens, kas tiek uzskatīts par vecāko Lietuvas pudelēs pildīto ūdeni.

Nemūnas ieleja. Gleznaina. Tās krastos vairākas pilis un pilskalni.
      Raudontvere. XVII gs. pils. Raudones pils - neogotika.
      Seredžus pilskalns. Piešves pils vieta.
      Raudones pils komplekss. Ar 35 m augstu skatu torni. Savulaik tā bijusi viena no viskrāšņākajām pilīm ielejā.
      Panemunes pils.

Trāķi. Ziemassvētkos Trāķi kļūst par Lietuvas Ziemassvētku vecīša galvaspilsētu.
Trāķu ezerpils. XIV-XV gs. Lietuvas ķēniņu rezidence. Vienīgā viduslaiku ezerpis Austrumeiropā.

Ķedaiņi. Mūsdienu Lietuvas gurķu galvaspilsēta. Kādreiz - izglītības, zinātnes un protestantisma centrs. Glīti sakopta vecpilsēta.

Dzūkija. Senās Lietuvas kultūrvēsturisks novads, kura teritorijas lielu daļu klāj meži. Pateicoties tieši lielajām mežu platībām, padomju gados šeit nav izveidoti kolhozi vai uzceltas lielas ražotnes. Labi saglabājusies tradicionālā ciematu apbūve ar koka mājām no XX gs. sākuma, vecajiem koka krustiem uz galvenajām ielām. Nesteidzīgs dzīves ritms, harmonija ar mežu un dabu. 
      Siernieku nams. Te var nobaudīt dažādas siera šķirnes. Tas apvieno 4 siera darīšanas meistarus, kas pastāsta par siera tapšanas procesu un tradīcijām. Sieru degustē kopā ar vietējiem mājas vīniem.
      Merkines piramīda.  Neparasts inženiertehnisks risinājums, kur stikloto kupolu veido vienādu trīsstūru ideālas proporcijas, kas piešķir vietai īpašu enerģiju un auru, pat ārstējot slimniekus.
      Merkines pilskalns. Te atradās viena no stratēģiski nozīmīgākajām Lietuvas dižkunigaiša pilīm.
Varena. Slavenā leišu komponista un gleznotāja M.K.Čurļoņa dzimšanas vieta. No šejienes sākas simbolisks un ar koka skulptūrām iezīmēts Čurļoņa ceļš uz Druskininkiem caur Dzūkijas mežiem.

Čurļoņa māja -muzejs. Vasaras vakaros te notiek klavierkoncerti. 
Reigarda ieleja. Teiksmaina.
Švendubres Velnakmens.
Liškavas pilskalni.
Sv.Trīsvienības baznīca.

Šauļi. 
      Strūklakas. Saules diski, trīs putni, Pelikāns u.c.
      Saules pulksteņa laukums. Tajā ir gandrīz 4 m augstā bronzā rotātā un apzeltītā skulptūra Šaulys.
      Lapsa. Nesen atklāta skulptūra, jaunais Šauļu simbols.
      Gājēju bulvāris. Trešais vecākais bulvāris Eiropā. kur kopš seniem laikiem iekārtojušies veikali un iestādes.

Kurtuvēnu reģionālais dabas parks. Ļoti gleznains apvidus, bagāts ar nelieliem ezeriņiem un dabas takām. pilskalni, spēcīgākais avots Lietuvā.
      Ventas-Dubīsas kanāls. Tam vajadzēja savienot Baltijas un Melno jūru. 
      Kurtuvēnu muiža. Kurtuvēni no XV gs. bija slaveni ar lielo muižu - Lietuvas lielmaņu rezidenci. No koka būvētā muižas klēts ir ļoti iespaidīga - trīs stāvos. uzskatāma par vienu no unikālākajiem XVIII gs. koka arhitektūras paraugiem visā Lietuvā.

Medvegalis. Viens no augstākajiem, skaistākajiem un vēsturē nozīmīgākajiem Lietuvas pilskalniem.
Varņi. Žemaišu vēstures un garīgās kultūras centrs. Senā Mediņinku zeme, kur kādreiz žemaišiem bijusi izveidota aizsardzības signālsistēma, kad ziņu par ienaidnieka uzbrukumu kaimiņiem padeva ar ugunskuriem daudzo pilskalnu virsotnēs. Vēlāk Vītauts Dižais te dibinājis vienu no pirmajām baznīcām Žemaitijā - tagad to sauc par Aleksandra baznīcu.

Kuršenai. Romantiska mazpilsētiņa ar veco zirgu pastu un krogus ēku.
Jurbarkas pilskalns.
Lokas Peda piedzīvojumu parks Jonavā.
Meža muzejs Girios aidas.

Embūtes ieleja.
Pēc Vīka, šeit atrodas seno svētvietu kopums: Induļa pilskalns un Induļa kaps (dīvains zārkveida akmens).
Bruzāles objekts. Mistiska/okulta vieta. 

Radvilas AZ. Anomāla zona Radvilas pilsētas apkaimē Lietuvas ziemeļos.
"Ģediminu pēdas" laukakmens.

Tradīcijas.
Zirgu ledus skriešanās sacīkstes. Notiek katru gadu februāra sākumā nelielā ciematiņā pie Sartru ezera. Apmeklētāju skaits sasniedz pat 50 000. Sacīkstes var vērot no īpaši izveidotām tribīnŗm, notiek atrakcijas, tirdzniecība un koncerti.

Saites.
Leiši.