Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Viļņa

Lietuvas galvaspilsēta.

Vēsture. Viļņas dibināšanu 1320.gadā piedēvē apvienotās Lietuvas ķēniņam Ģediminam, ko viņš pacēlis par savas valsts galvas pilsētu.
Pirmskristiešu laikā te atradusies Pērkonam veltīta baltu svētnīca.
1918.gada beigās Sarkanās armijas vienības padzina poļus no Viļņas.
1919.gada janvārī krievu lielinieki padzina poļus no Viļņas.
Krievu ģenerālis Ivans Čerņahovskis vadīja padomju okupantu ienākšanu Viļņā 1944.gada 13.jūlijā. Viļņā ģenerālim okupanti uzstādīja pieminekli. Lietuvai atgūstot neatkarību, ģenerāļa meita pati pieminekli izveda uz Voroņežu Krievijā.

Aplūkojamie objekti.
Sv.Annas un Bernandiešu baznīcas ansamblis.

Austras vārti.
Raksta arī - Aušras vārtu kapela. Viens no slavenākajiem svētceļnieku objektiem Viļņā. Pa galeriju savienojas ar Sv.Terēzes baznīcu.

Bekeša kalns.
Eiropas laukums.
Viļnas centrā.

Genocīda upuru muzejs. Ekspozīcijas nozīmīgāko daļu veido vecais VDK cietums, kas izvietots ēkas pagrabstāvā 1940.gada rudenī uzreiz pēc tam, kad krievi okupēja Lietuvu. Tolaik cietumu veidoja 50 kameras. 1960.gadu beigās vairumā kameru tika ievietoti VDK arhīvi. Atlikušās 23 kameras (vēlāk 19) tika izmantotas, lai tur turētu ieslodzījumā disidentus un ciklvēktiesību aktīvistus. Patlaban cietums saglabājies tādā veidā, kā tas izskatījās, kad 1991.gada augustā to pameta VDK.
Muzeja apmeklētāji var iepazīties ar 19 kamerām, virsnieku un sargu kabinetiem, izmeklēšanas un pirkstu nospiedumu noņemšanas telpām, polsterētu kameru, kur ieslodzītie tika spīdzināti un citām vēsturiskām telpām. Atsevišķās kamerās patlaban izvietotas tematiskas ekspozīcijas. 

Ģedimina kalns. Īpaši uzbērts kalns. Laikam tajā atrodas arī Ģedimina tornis. 

Žīdu kapsēta. Tā atradusies iepretī Ģedimina tornim Neres upes krastā, kur notiek jaunu celtņu būve. Tas izraisījis Amērikas žīdu protestus. Līdz 1831.gadam patiesi būvlaukuma tuvumā bijuši žīdu kapi, kas slēgti pēc cara pavēles. Dažiem tur apglabāto radiniekiem tikušas izmaksātas kompensācijas, lai pīšļus varētu apbedīt citā vietā. 50.gadu beigās kapsēta tika iznīcināta pavisam. Teritoriju nolīdzināja ar buldozeriem, mirstīgās atliekas aizstūma uz upes pusi, bet kapakmeņus izmantoja par būvmateriāliem. 2002.gadā, būvējot jaunu tiltu pār Neri, būvnieki atklāja daudzu cilvēku mirstīgās atliekas, kas tika identificētas un apglabātas pēc jūdu paradumiem. Strīdi sākās 2005.gadā. Rūpīgā izpētē Lietuvas Vēstures institūts būvlaukumā atrada divu žīdu jauniešu mirstīgās atliekas. Viņi bija apglabāti uz Jaruzālemes pusi, rokas atradās gar sāniem nevis uz krūtīm un apglabātie bijuši līķautos. Tāpat svarīgs fakts, ka žīdi savus bērnus glabāja pa kapsētas perifēriju. 

Aikāsāp piminēklis. 2007.gada 16.maijā atklāts pieminēklis Lietuvas žīdam Cemaham Šabadam, kurš rakstniekam Kornejam Čukovskim kļuva par daktera Aikāsāp prototipu. 20.gs. sākumā dzīvojošais C.Šabads veltīja savu dzīvi bērnu un trūcīgo ārstēšanai. Pēc viņa iniciatīvas Viļņā izveidota bāreņu patversme.

Kairēnu botāniskais dārzs.
Karolilinišķu ainaviskais liegums.
Liepkalnes kalns.

Padomju pieminekļi Viļņā. 
Piemineklis ģenerālim I.Čerņahovskim. Krievu ģenerālis Ivans Čerņahovskis vadīja padomju okupantu ienākšanu Viļņā 1944.gada 13.jūlijā. Viļņā ģenerālim okupanti uzstādīja pieminekli. Lietuvai atgūstot neatkarību, ģenerāļa meita pati pieminekli izveda uz Voroņežu Krievijā.

Antakalnis kapsētas memoriāls. Tas veidots 1984.gadā. Te apbedīti gan karavīri, kas krituši 1919.-1920.gados, gan vācu karavīri, gan ievērojami Lietuvas kultūras darbinieki. Te godina arī 1991.gadā kritušos neatkarības cīnītājus.

Pūčkorju atsegums. Viļņas upes krastā, 60 m augsts. 
Šešķines ledāja gala morēnas paugurs.
Taura kalns.

Triju krustu kalns.

Valdnieka pils.
Atrašanās vieta. Viļņa, starp Ģedimina pili un Viļņas katedrāli.
Vēsture. Savulaik te slējās Lietuvas un Polijas apvienotās karalistes valdnieku pils. Tā bija Lietuvas varenības simbols laikā, kad leišu valsts pletās no Melnās jūras līdz Baltijai.
Pils tika sagrauta 1801.gadā, kad Lietuva tika pakļauta Krievijas impērijai.
Tagad pili atjauno, tā ir valstiska lieta. Projektēšana tika sākta 1995.gadā. Tagad uzcelta ēka, bet iekšdarbiem trūkst naudas. Pagaidām darbi apstājušies.
Vēsturnieki gan atgādina, ka īsti nav zināms kāda pils izskatījusies.  

Verķu pils.
Viļņas TV tornis.
Viļņas universitāte. 
Tā tika nodibināta Viļņā 1579.gadā.
Karolinišķu ainaviskais liegums.
Liepkalnes kalns.
Pūčkorju atsegums. Viļņas upes krastā, 60 m augsts. 
Šešķines ledāja gala morēnas paugurs.
Taura kalns.
Triju krustu kalns.
Bruzale. Anomāla vieta Viļņas ziemeļos, mežā.

Saites.
Lietuva.