Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Maidumas piramīdas

Atrašanās vieta. Ēģipte, 90 km uz ziemeļiem no Kairas.

Arhitektūra. Šeit atrodas pati tālākā Senās valsts dienvidu piramīda. Dašūras piramīdu summārais tilpums ir lielāks nekā Lielajai piramīdai, tādēļ jāatzīmē, ka faraona Snefera valdīšanas laikā Ēģipte bijsi saimnieciski vēl rosīgāka kā vēlāk.

Maidumas piramīda. Piramīdu sāka celt kā pakāpjveida, tālāk sekoja celtniecības pārtraukums, tad celtni aprīkoja ar ārējo apšuvumu, pēc kā tā kļuva par pirmo piramīdu tās ģeometriskajā nozīmē. Visi piramīdā atrastie uzraksti liecina par Sneferu kā celtniecības pasūtītāju.
Mazajā kapenē tiek veikti restaurācijas darbi.

Rahotepa kapene. Tiek veikta tās virszemes daļas rekonstrukcija.
Lišta piramīda.
Illahuna piramīda.

Maidumas piramīda.
Atrašanās vieta. Ēģiptē, Maidumā.
Vēsture. Viena no trijām faraona Snefera celtajām piramīdām – pati pirmā. Domājams, šīs piramīdas celtniecības iniciators bija vēl faraons Huni no III dinastijas, bet projektu praktiski realizēja faraons Snefers. Tās celtnieki kopēja anunaku celto Gīzas piramīdu 52 grādu pamata leņķi. Taču piramīda sabruka kamēr faraons cēla Dašūrā otru piramīdu. Tomēr piramīda sabruka jau kādu laiku pēc tās uzcelšanas, jo tika paspēts uzbūvēt arī tipisku kompleksu ap piramīdu.
Tieši Maidumā ir redzams civilizācijas tehniskais izrāviens pārejas laikā no III uz IV dinastiju.
Ir tomēr teorija, ka šo piramīdu kā piramīdu ar 7 pakāpieniem uzcēlis faraons Huni. Viņš to apšuva ar kaļķa plāksnēm, bet pēc tam nolēma pievienot vēl vienu pakāpienu – tātad uzcelt 8 pakāpienu piramīdu. Liekot pakāpi pēc pakāpes, strādnieki lika akmeņus vieglā slīpumā pret piramīdas centru, kā tas bija raksturīgi III dinastijas būvēm kopumā. Snefers izrīkojās ar piramīdu kā ar savu: aizpildīja telpu starp pakāpieniem un radīja Ēģiptes vēsturē pirmo pareizo ģeometrisko piramīdu ar gludām skaldnēm. Apstrādātie akmens bluķi tika likti horizontāli, t.i. tipiski IV dinastijas būvēm. Citi eģiptologi tomēr atbalsta versiju, ka piramīdu būvējis Snefers viens pats un te viņš pirmoreizi pārbaudījis savs spēkus būvniecībā.

Sašķiebtā piramīda saukta arī par Dienvidu piramīdu.
Atrašanās vieta. Ēģipte, pie Dašūras ciema 30 jūdzes uz ziemeļiem no Meidumas.
Vēsture. Cēlis faraons Snefers ( 2613 – 2589 pmē.) – IV dinastijas dibinātājs. Pēc tilpuma 4.lielākā piramīda Ēģiptē. Ap 2550.g.pmē. cēla Dašūrā otro piramīdu ar apmēram 54.28 grādu leņķi pie pamata, tikmēr pirmā celtā piramīda Maidumā sabruka (tā uzskata eģiptologs Menelsons). Tādēļ pusceltajai piramīdai Dašūrā mainīja leņķi uz 43.22 grādi, tāpēc arī tāds nosaukums.
Ir tomēr arī teorija, lai gan mazticama, ka tādā veidā piramīdas celtnieki vēlējušies ieekonomēt laiku un materiālu.
Piramīdai ir kāda ļoti neparasta īpatnība – tās pamatnē izveidoti divi atsevišķi kapeņu kompleksi un katram no tiem ir asevišķa ieeja. Pirmā ieeja ir būves ziemeļu malā. Tā ved līdz klnts pamata līmenim un nonāk kmerā ar arkotiem griestiem. Otrā ieeja atrodas augstāk par pirmo un atrodas piramīdas rietumu pusē. Aiz tās arī sākas nolaidens koridors, kas nonāk citā kamerā ar arkotiem griestiem. Šī kamera atrodas piramīdas iekšienē augstāk par pirmo kameru, kas izcirsta klints pamatnē, bet ne tieši virs viņas. Nevienā no kamerām nav uzietas apbedījumu vai sarkofāgu pēdas.
R.Šohs ir pārliecināts, ka šī piramīda jau no paša sākuma bija iecerēta kā „sašķiebta,” jo tā ir duālas dabas: divi leņķi, divi apbedīšanas kompleksi.

Sarkanā piramīda saukta arī par Ziemeļu piramīdu.
Apraksts. Trešā no faraona Snefera piramīdām, celta ap 2600.g.pmē. Pēc tilpuma otrā lielākā Ēģiptē. Tiek uzskatīta par pirmo klasisko faraonu piramīdu. Tās pamata leņķis ir 43.22 grādi, bet augstums – 103.63 m un uzcelšanas brīdī tā bija visaugstākā Ēģiptē. Tā ir celta no vietējā rozā kaļķakmens, tādēļ ieguvusi tādu nosaukumu. Baltās kaļķakmens apšuvuma plāksnes ir nokritušas un redzami tās rozā sāni. Tās virsmā saglabājušies izciļņi, pie kuriem turējušās apšuvuma plāksnes, taču tās līdz mūsdienām nav saglabājušās. Senatnē piramīdu sauca par „mirdzošo”, jo tā bija apšūta ar balto tūras kaļķakmeni.
Esot dati, ka šī piramīda tika uzcelta ātrāk nekā tika rekonstruēta Meidumas piramīda.
Iekšā ir ziemeļu nolaidenais koridors, kas iesākumā noiet piramīdas apakšā, pēc tam pašā apakšā iet horizontāli un atved pie trim kamerām ar arkotiem griestiem. Griesti salikti no kaļķakmens plāksnēm tā, ka katra nākamā plāksne izbīdīta ārā par pāris cm vairāk nekā iepriekšējā. Pirmās divas kameras izmēros ir visai līdzīgas, bet trešā ir krietni lielāka par divām iepriekšējām.
Šīs piramīdas masa pārliecinoši tiek datēta ar IV dinastijas faraona Snofru laiku. Taču būtībā tā tikusi uzcelta apkārt daudz senākai apbedīšanas kamerai. Šī kamera ir izklāta ar ļoti senām, daudz senākām nekā IV dinastija, akmens megalītiskām plāksnēm, uz kurām ir stipras vēja erozijas pēdas. Uz citām vēlākām šīs piramīdas daļām tādu erozijas pēdu nav.
Secinājums: piramīda tikusi uzcelta daudz senāka un svētāka apbedījuma aizsardzībai.

Nepabeigtā piramīda jeb Elharamelkadaba – „viltus piramīda” (arābu val.).
Apraksts. Tās celtniecība nekad nav tikusi pabeigta. Tādā veidā arī saglabājusies līdz mūsdienām un slejas 40 m augstumā. 

Saites:
Senā Ēģipte.