Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Milēta

Atrašanās vieta. Mazāzijas rietumu piekrastē, Jonijas apgabalā.

Vēsture. Viens no orākulu centriem, kas ietilpst Austrumu oktāvā. Ar laiku orākula funkcijas pārgāja uz netālo Didimu.
Te gatavoja labas un plaši pazīstamas vilnas drānas.
Milētā bija ļoti populārs brāļu Dioskūru kults, kuriem tika piedēvēta izglābšanās no tirānijas VII gs.pmē., tad šis kults izplatījās arī Melnās jūras piekrastes pilsētās, ko bija dibinājuši milētieši, vai kas bija ar to saistītas.
Milētā VI gs.pmē. dzīvoja Taless, kas ttiek uzskatīts par grieķu filozofijas un zinātnes pamatlicēju - nodibināja Milētas filozofijas skolu.
V I gs.pmē. Milēta kļuva par tā laika zinātņu centru. Jonijas zinātnieki labi pārzināja senēģiptiešu un babiloņu zinātnes.
Pēc Aula Gellija ziņām (Atikas naktis, XV, 10), kādreiz Milētas jaunavas pārņēmis īsts pašnāvību drudzis.
494.g.p.m.ē. persieši ieņēma un izpostīja šo Milētu, vīriešus apkāva, bet sievietes un bērnus aizveda verdzībā. 
334.g.pmē. Milēta bija viena no divām Mazāzijas pilsētām (otra bija Halikarnāsa), kas labprātīgi neatvēra vārtus Maķedonijas Aleksandram un tika ieņemta ar cīņu.
Milētiešu pārceļotāji dibinājuši kolonijas - Dioskuriādu, tagad Suhuma Abhāzijā.

Aplūkojamie objekti.
      Amfiteātris. Kaut kur pirmajās rindās uziets romiešu laiku uzraksts: "Vietas žīdiem, kas sevišķi uzticīgi imperatoram." Tāds atradums liecina, ka antīkajās pilsētās žīdu iedzīvotāji turējušies separāti, un viņi arī tikuši uzlūkoti kā atsevišķa kopiena.

Atradumi.
      Milētas reljefs. Attēlo Apolonu atpūtā, kas sēž uz omfāla, kas klāts ar līniju tīklu.
      Milētas tirgus vārti. Tagad aplūkojami Berlīnes Arheoloģijas muzejā.
      Apolona statuja ar cītaru. Milēta, II gs. Marmors. Stambulas Arheoloģijas muzejs.

Nospiedums kultūrā.
Frīniha traģēdija “Milētas ieņemšana.” Tā tika uzvesta 492.g.pmē., tajā tika stāstīts par reāliem notikumiem – par to, kā persieši 494.g.pmē. ieņēma un izpostīja šo Mazāzijas pilsētu, vīriešus apkāva, bet sievietes un bērnus aizveda verdzībā. Dramaturgs to visu bija atainojis visnotaļ spilgti, finālā publika apraudājās. Bet žūrija piesprieda viņam milzīgu naudas sodu – par to, ka izrāde atstāja destruktīvu iespaidu, tā nerādīja neko cēlu un skaistu, neko neiemācīja un neviesa skatītājos cerību.

Saites.
Sengrieķu kultūras centri.