Mērvienības
Jūdzes. XVII gs. beigās Vidzemē ieviestā jūdze bija 12,000 zviedru olektis jeb 7155,6 m gara.
Mārciņa. 1 mārciņa ~0,418 kg
Metrs. Šī mērvienība tik igūt precīzi izskaitļojot zemes puslodes. Pieņemta 1973.gadā pēc Taleirāna priekšlikuma, kurš bija bīskaps.
Pūrs. Rīgas pūra tilpums bija 68,75 l, viens latviešu jeb lauku pūrs Vidzemē līdzinājās 1,5 Rīgas pūriem (103,13 l).
Olekts. No vācu Ruthe – kvadrātrīkste, Vidzemē un Rīgā no XVII – XIX gs. sākumam lietota mērvienība pilsētas būvlaukumu, dārzu u.c. platību izteikšanai. XVII gs. Rīgas 7 olekšu kvadrātrīkste (pa 376,25 cm) bija 14,1564 m2.
1 zviedru olekts mērs bija no 59,38 līdz 61,15 cm garš.
Stadijs. Stadion (grieķu val.). attāluma mervienība daudzām senajām tautām. vispirms tā tika lietota Babilonijā, bet pēc tam ieguva grieķisku nosaukumu. babiloniešu stadijs - 195 m. Grieķu-romiešu stadijs - 184,98 m.
Verstis. 1 krievu versts = 500 saženi = 1066,8 m.1 krievu versts = 500 saženi = 1066,8 m.
Angļu sistēmas mērvienības.
Bušelis.
Saites.
Etaloni.
