Aliens

Malaizija

Valsts DA Āzijā.
Galvaspilsēta - Kualulumpura.

Iedzīvotāji. Malaizieši, tamili.

Vēsture.
Pirmie cilvēki Malaizijas teritorijā. Bukibanuhā, Lengongā, Perakas pavalstī meteorīta krāterī atrasts 1,8 miljonus gadu sens akmens cirvis, kas, iespējams, liks zinātniekiem pārvērtēt līdzšinējās teorijas par cilvēka pirmsenču izplatīšanos pasaulē. senākais līdz šim zināmais tāds cirvis uziets Āfrikā - 1,6 miljonus gadu vecs. Tuvāk - šeit.
Līdz 1957.gadam Malaizija bija Lielbritānijas kolonija.

Klimats.  Cauru gadu Malaizijā ir vairāk vai mazāk vienāds karsts laiks. Kopumā temperatūra valstī svāstās no +25 С līdz +28 С.  Visvēsākais ir laiks no novembra līdz janvārim. Raksturīgs arī liels mitrums. Divas reizes gadā - no aprīļa līdz maijam un no oktobra līdz janvārim, šeit iestājas visai lietaina sezona.

Administratīvais iedalījums.
      Džohoras pavalsts. Administratīvais centrs - Džohorbara. Zooloģiskais un botāniskais dārzi. Dambis savieno pilsētu ar Singapūru.

Aplūkojamie objekti.
Kualalumpura.

Kalimantāna.

Malaka. Viena no vecākajām pilsētās Malaizijā, savulaik nozīmīga osta, kur interesantā veidā savijas ķīniešu, portugāļu, holandiešu, britu un malaiziešu kultūras. XIV gs dibinājis Sumatras salas princis. Vēlāk te nākuši ķīnieši, malajieši un indieši. 1511.gadā to iekaroja portugāļi, tad holandieši, bet vēl vēlāk – briti. XIX gs. pilsētas nozīmību apēnoja Singapūra.

Portugāļu cietoksnis.
Sultāna pils.
Sv.Pāvila baznīca.

Putradžaja. Nosaukta par godu Malaizijas valsts dibinātājam Tunku Abdulam Rahmānam Putram, bet vārds džaja malajiešu valodā nozīmē „panākumi.”
Malaizijas jaunā galvaspilsēta apmēram 25 km uz dienvidiem no Kualalumpuras. 5 000 ha platībā. Uzbūvēta pilnīgi par jaunu, sākta būvēt jau 90.gadu vidū agrāko kaučuka plantāciju vietā. Projekts patlaban izmaksājis 5 miljardus dolāru. Malaizjas premjers Mahathirs Mohammads jau 1999.gadā pavēlēja valdības iestādēm sākt pārcelšanos uz Putradžaju. 
40 % platības atvēlēta parkiem un ūdenstilpnēm, kurās gozējas gulbji un flamingi.
      Milzīga mošeja. Darnāta no granīta. Tai i 116 m augsts minarets. Var uzņemt līdz pat 15 00 dievlūdzēju, uzbuvēta pie mākslīga ezera, kasaizņem vairāk par 1/10 pilsētas teritorijas.
      Malaizijas valdības rezidence. Viena no dižākajām ēkam, tiek ielaisti arī tūristi.
      Botāniskais dārzs. Te ir vairā kā 700 augu sugu no Āzijas un Āfrikas. 

Batu alas. 272 pakāpieni uz svētnīcu, kur 400 m garajās un 120 m augstajās alās lielos svētkos pulcējas ap 100 000 hiduistu.

Pinangas sala. Senākā britu apmešanās vieta Malaizijā.
      Džordžtauna. Slavena ar skaistām ķīniešu mājiņām, dārzeņu tirdziņiem, svētnīcu ceremonijām, velorikšām.
Pinanga kalns. Viena no skaistākajām Malaizijas virsotnēm, augstums 821 m vjl., par kuru sacerēts ne mazums leģendu. Uz virsotni var tikt ar funikulieri, atklājas skaists skats uz lejā esošo Pinangas salu kā arī 13,5 km garo tiltu, kas savieno Malaizijas rieteņu kontinentālo daļu ar salu. Pinangas tilts oficiāli atzīts par trešo garāko tiltu pasaulē. Lielākais daļai tūristiem stāstīto leģendu ir apšaubāma izcelsme. 

Lankavas sala. (Langkawi) Lielākā no 104 arhipelāga salām, kas atrodas Malaizijas ZR piekrastē. Pazīstama ar savu dabas skaistumu, maigu un saulainu klimatu un lielu daudzumu vietējo leģendu. Pacēlušies virs jūras līmeņa pirms daudziem miljoniem gadu, salas nebeidz pārsteigt ģeologus ar saviem neparastajiem klinšu veidojumiem. Runā, ka ar šīs salas skaistumu nevarot sacensties neviena DA Āzijas sala - caurspīdigs zils ūdens, svaigs jūras vējš, bagāta zemūdens pasaule utt. Tūristus pievelk arī noslēpumainās alas ar stalaktītiem un stalagmītiem.
Tomēr sala ir tik ļoti tūristiskota, ka ceļvežiem mierīgi var neticēt. Vairums skaisto leģendu ir visai apšaubāmas.  

Тelaga Tudžuh - "Septiņas akas."  
Guačeritas ala. Sienas klātas ar neatšifrētiem uzrakstiem.

Saites.
Malajieši.