Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Moldāvija

Valsts Austrumeiropā - īstenībā nevalsts, kas radusies 1940.gadā Padomju Savienībai okupējot Rumānijas Besarābiju.

Platība - 33 700 km2.
Galvaspilsēta - Kišiņeva.
Iedzīvotāji - 3,5 miljoni. 78% etniskie rumāņi, ap 1 miljonu dzīvo ārzemēs.

Vēsture. Moldāvijas teritorija bija Zīda ceļa sastāvdaļa.
Besaraba valdīšana. XIII un XIV gs. Moldāvijas dienviddaļā valdīja vietvaldis Besarabs ar savu dinastiju. Tādējādi šī province vēl ilgi pēc tam tika saukta par Besarābiju. Šai teritorijā allaž pārsvarā dzīvojuši etniskie rumāņi, kuri runā rumāņu valodas dialektā.
1497.gadā Polijas karalis Jans I Olbrahts cieta sakāvi no Moldāvijas kņazistes karaļa Stefana Lielā, kura kņazisti poļi centās pakļaut.
Pievienošana Krievijai 1812.gadā. Kad šo rumāņu kņazisti pievienoja Krievijai, to nosauca par Besarābiju. Tūdaļ tai tika piešķirta autonomija. Vēlāk sākās pārkrievošanas politika un daudz zemnieku pārbēga pāri Prutai uz Rumāniju. Tā Besarābija ātri kļuva par Krievijas guberņu. To pārvaldīja gubernators un krievu bajāru veidotai padomei tika padomdevēja tiesības.
I Pasaules karā (1914.-1918.g.). Karam sākoties, mūsdienu Moldāvijas teritorija atradās Rumānijas karalistes sastāvā. 1916.gadā Rumānija iestājās karā un karoja ārkārtīgi neveiksmīgi. 1916.gada septembrī vācieši un austroungāri devās pretuzbrukumā, decembrī ieņēma Bukaresti un Rumānija kā valsts tika pilnīgi sagrauta. Krievi steidzamā kārtā uz tagadējās Moldāvijas teritoriju pārcēla vairākas armijas, kur tās apvienojās ar sakautās rumāņu armijas atliekām.
Ribentropa un Molotova pakts. Šis 1939.gadā noslēgtais pakts atšķēla provinci no Rumānijas un pievienoja PSRS.
Neatkarības iegūšana. Neatkarību Moldāvija ieguva 1991.-1992.gados, kad sabruka PSRS. Taču zeme ir stipri cietusi no sovjetizācijas un rusifikācijas. Tādēļ tā viegli piekrita iestāties NVS valstu grupā.
Karš ar Piedņestru. 1991.-1992.gadā separātiska kara rezultātā atdalījās krievu apdzīvotais reģions - tā saucamā "Piedņestras republika" ar Tiraspoli vadībā. Igora Smirnova klans izveidojis šeit autoritāru režīmu.
Komunistu nākšana pie varas. Komunisti uzvarēja 2001.gada vēlēšanās ar 50% balsu. Pateicoties mazo partiju izslēgšanai komunisti ieguva 60% balsu. Ievēlēja savu prezidentu Vladimiru Voroņinu. Arī 2005.gada vēlēšanās komunisti saglabāja līderpozīcijas ar 46% balsu. Nākamais lielākais spēks bija Demokrātiskā Moldāvija ar 26% balsu. Parlamentā iekļuva arī kristīgie demokrāti – paši kvēlākie atkalapvienošanās piekritēji.
Šodien. Ilgu laiku Moldova pret savu lielo māsu izturējās atturīgi, lai nesaniknotu Krieviju. Taču viss mainījās, kad 2005.gadā vizītē Kišiņevā ieradās Rumānijas premjers Trajans Bačesku. Viņš aktīvi pauda tautas atkalapvienošanās ideju un tauta uzņēma viņu ar ovācijām. Krievija aizliegusi ievest Moldāvijas vīnus, lai sodītu to par tuvināšanos Rumānijai. 80% vīna eksportēja uz Krieviju. Moldovas gadījumā notiek visai īpatns process: pēc Rumānijas iestāšanās ES moldāvi masveidā lūdz Rumānijas pavalstniecību - 800 tūkstoši to prasa. Prognozē, ka to var dabūt vēl 1,5 miljoni cilvēku, t.i. gandrīz puse no 4,5 miljoniem valsts iedzīvotāju. Patlaban 65% valsts iedzīvotāju ir rumāņi-moldāvi.
2020.gadā prezidenta vēlēšanās uzvarēja proeiropiski noskaņotā Maija Sandu, kas nomainīa prezidenta krēslā prokrievisko Igoru Dodonu. Noteicošā nozīme M.Sandu uzvarai bija "paralēlajam elektorātam," t.i. - ārzemēs dzīvojošajiem Moldāvijas pilsoņiem.

Aplūkojamie objekti.
      Kišiņeva.

      Vecās Orhes alu klosteris. Orheiul Vechi. Vēl tur dzīvo mūki. Iesējams, visslavenākais kultūrvēsturiskais objekts Moldāvijā. Klintī izcirsts XIV gs. klosteris gleznainā Reutas upes ielokā.
      Sorokas cietoksnis. Pie Dņestras upes, kam pāri redzama Ukraina.
      Ekimautas senpilsēta. (Ekimauti)  

Trajāna vaļņi Moldāvijā? Seni nocietinājumi Rumānijā, Dobrudžā, kas stiepjas no Černavodas pilsētas līdz Konstancei. Veidoti no diviem zemes (lielā un mazā) un viena akmens vaļņa un grāvjiem. Mazais valnis būvēts vēl laikā pirms romiešu ienākšanas, bet lielais - I gs.beigās līdz II gs.sākumam (Trajāna valdīšanas laikā), akmens valnis - IV gs. Reizēm šis pats nosaukums tiek attiecināts uz romiešu nocietinājumiem, vaļņiem, kas atrodas Valahijā un Besarābijā.

Saites.
Moldāvi.