Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Matemātika

No grieķu valodas vārda mathēmatikē < mathēma - "mācība," "zinātne."

Zinātne par reālās pasaules kvantitatīvajām attiecībām un telpiskajām formām. Lai arī matemātika apraksta reālās pasaules saturu - objektu un to formu attiecības, tā tomēr netiek uzskatīta par dabaszinātni. Tā ir universāla zinātnes valoda, kurā ir iespējams formulēt likumsakarības un definēt vispārīgos dabas likumus.

Nosacīti var izšķirt:  
      - elementāro matemātiku - aritmētika, algebra, ģeometrija, trigonometrija
      - augstāko matemātiku;
      - praktisko matemātiku.

Matemātiskā statistika ir matemātikas nozare, kas aplūko matemātiskās metodes, kuras lieto statistikas datu sistematizēšanā, apstrādāšanā un izmantošanā zinātniskiem un praktiskiem secinājumiem.

Vēsture. Visdrīzāk matemātikas pamati dzimuši jau cilvēces aizvēsturē, kad bija nepieciešams novērtēt krājumu apjomus un mērīt laiku. Būtiskākais pirmatnējam cilvēkam šādu matemātikas pirmsākumu dzimšanā bija spēt aptvert abstrakciju, ka divus akmeņus, divas dienas un divus mamutus saista kopīga lieta - skaitlis "divi."
Algebras un ģeometrijas pirmsākumi fiksēti ap 3000.g.pmē. Divupē un Senajā Ēģiptē. Tām bija jāapmierina plaukstošo civilizāciju vajadzība pēc precīziem rezultātiem arhitektūrā, finansēs un tirdzniecības darījumos. Būtisks attīstības virzītājspēks bija nodokļu iekasēšana un to uzskaite.
Viens no būtiskākajiem matemātikas atklājumiem ir "nulles" jēdziena ieviešana 628.gadā ("nulli" pazina arī maiju matemātiķi), ko savos traktātos dzejoļu formā aprakstījis ģenialais indiešu matemātiķis un astronoms Brahmagupta. Tāpat viņš aprakstījis negatīvos skaitļus, kā arī licis pamatus lineāro un kvadrātvienādojumu analīzei.
Eiropā matemātikas zinātnes attīstība sākās tūdaļ pēc renesanses.Jaunie matemātikas instrumenti - logaritmi, koordinātu sistēma, varbūtību teorija un diferenciālrēķini, ievadīja tehnisko izgudrojumu laikmetu un sniedza vēl nebijušas iespējas astronomijai, fizikai un inženierzinātnēm.
XIX gs. beigās matemātiķi attīstīja loģiskās funkcijas, algoritmu teorijas, tā liekot pamartus tradicionālajai datoru ērai, kas pasauli gluži vai eksplozīvā veidā pārņēma pasauli XX gs.
Šodien pasaules (arī Latvijas0 izcilākie matemātiķi jau strādā pie nākotnes kvantu lieldatora.

Reizi 4 gados labākajiem matemātiķiem pasniedz Fīldsa prēmiju.

Jau I dinastijas laikā ēģiptieši mācēja rīkoties ar decimāldaļskaitļiem.

Skaitlis „pī.” Rodas kā riņķa līnijas garuma attiecība pret tās diametru. Bija zināms senajiem ēģiptiešiem. Nav nekādu ziņu, ka tas būtu bijis pazīstams Amerikā.
Izmantots piramīdu celtniecības aprēķinos:

                      754 : 2 = 377 : 3,14 = 120 x 4 = 480 pēdas,

Ja pēdējā darbībā reizināja nevis ar 4, bet gan ar 3, tad ieguva leņķa samazinājumu – 43,5 grādi.

Lieli rēķini. Miljona jēdziens radās tikai XIX gs. Rietumos. Pirms tam ar tādiem skaitļiem operēja maiji un Divupes iedzīvotāji.

Ja jau reiz matemātikā netiek pasniegta Nobela prēmija (dēļ strīda, ka, iespējams, matemātika nav zinātne), tad, lai sekmētu tās attīstību, laiku pa laikam tiek izsludinātas naudas prēmijas par kādas vēl nepieveiktas problēmas atrisinājumu. 2000. gadā ASV bāzētais Kleja Matemātikas institūts izvēlējās septiņas no tām un izsludināja vienu miljonu dolāru atlīdzību par katra uzdevuma atrisinājumu.

Raksti.
Miljons dolāru par matemātikas uzdevumu: Latviete iztamborē formulas.