Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Nogrimušās celtnes

Viscaur pa pasauli dažādos dziļumos tiek atrastas aizvēsturisku celtņu paliekas. Šādu atradumu jebšu ziņu par šādiem atradumiem kļuvis tik daudz, ka pat konservatīvajiem vēsturniekiem kļuvis skaidrs, ka uz silti iesēdēta krēsla būs " japabīdās" un neskaitaiāmie nostāsti par senatnē nogrimušajām zemēm būs jāiekļauj vēstures grāmatās. Tā nu Mazais Zaļais nolēma apkopot vienuviet visu to, ko izdevies sagrābināt par šo tematu.

Daļa no šeit minētajiem objektiem nogrimuši nesen un pamazēm, un atrodas nelielā dziļumā. Turpretī citi, un tie ir tie interesantākie, atrodas jau liela dziļumā. Visdziļākie objekti, iespējams, uzieti netāli no Peru krasta - veselu 2 km dziļumā!

Vecā pasaule. Atlantijas okeāna Vecās pasaules piekrastē grimušās būves būtu saistāmas ar Platona atstāstīto Atlantīdas leģendu.
      Aigara.
      Azoru salu piekraste.
Par ēkām un pat pilsētām Azoru salu apkaimē jau 1942.gadā ziņojuši piloti, kas vadījuši lidaparātus no Brazīlijas uz Dakāru. Vidusatlantijas grēdas kalnu rietumu nogāzē viņiem pavīdējusi nogrimusi pilsēta. Šāds skats paveras tikai labvēlīgā apgaismojumā un tad, ja ir skaidrs ūdens. 
Citas būvju paliekas var redzēt Fajalas salā.
      Atlantīda.

      Azoru salu grimušās būves.
      Boura.
      Dēlas salas nometne.
      Haterasa raga siena.
Atlantijas okeānā pie Haterasa raga desmitiem jūdžu gara siena.
      Helīke.
      Herakleijona.
      Isas pilsēta.
Minēta bretoņu teikā. Tā atradusies diezgan tuvu pie Francijas krasta. Tās nogrimšanā bijusi vainojama valdnieka Gradlona meita Dahuta, kas, kopā ar savu mīļāko žūpodama, nozagusi atslēgu un atvērusi pilsētas slūžas, lai redzētu, kas notiks. Iepriekš brīdināts, Gradlons spējis sasniegt augstāku vietu, auļodams pa priekšu kāpjošajiem ūdeņiem.
      Kanāriju salu piekraste. Jau spāņu iekarotāji pamanīja nogrimušas ēkas. Guanču kultūraspēdas ved tieši jūrā, pie Kanāriju salām nogrimušās celtnes saista ar viņu kultūru. Visai nelielā dziļumā redzamas būvju, māju un varenu sienu atliekas. Nesen aerofotogrāfija parādījusi pie vienas no salām klinti, kas visai līdzinoties piramīdai.
Pēc ne visai pārbaudītām un ticamām ziņām viena no tādām zemūdens pilsētām nes nosaukumu Ngoka. Kaut kad 20.gs. 90.gados to esot pētījusi visai nopietna ekspedīcija ar arheologiem un akvalangistiem. Tā atrodoties nelielā dziļumā un applūdusi esot par 4/5. Pilsētā ap 8000 būvēm! Nirēji esot apgalvojuši, ka vēl dziļāk aiz guanču Ngokas pa nogāzi varot saredzēt vēl vienu - senāku pilsētu. Tomēr līdz tām tā arī neviens pirmajā reizē neesot nokļuvis. 
Toties to vēlāk esot izdarījusi kāda franču pētnieka Žilēra ekspedīcija. 
Lūk diktofonā ierakstītā intervija ar ekspedīcijas vadītāju:
"- Ko uzgāja jūsu ekspedīcija?
- Pirmās iegremdēšanās mēs veicām netālu no krasta, kur atradās nogrimušās guanču pilsētas drupas. Šī pilsēta - mēs to nosaucām par Ngoku-1 - bija salīdzinoši jauna, tai nebija vairāk par pusotru tūkstoti gadu. Liels daudzums vienāda tipa akmens māju, acīmredzot, bija tikušas uzceltas pašā jūras krastā. Tā kā jūra uzmācās, tad tāpat arī pilsēta atkāpās - vecās celtnes pagāja zem ūdens, to vietā tika celtas jaunas. Agrāk tika uzskatīts, ka pavisam tur ir 8000 celtnes, es domāju, ka droši var šo ciparu palielināt divreiz.
- Kamdēļ gan guanči cēla savu pilsētu tieši pie paša krasta? Viņi taču, manuprāt, nebūvēja kuģus?
- Jā, un tā bija pirmā mīkla. Spriežot pēc tās neatlaidības, ar kādu guanči cīnījās ar jūru un nevēlējās aiziet no šīs vietas, tā bijusi tiem svarīga. Neizslēdzu, ka šī vieta tikusi uzskatīta par svētu, un tanī visā tieši iejaukta apmetne, ko mēs nosaucām par Ngoku-2.
- Tā pati, kuru tālumā redzēja akvalangisti?
- Jā, tieši tā. Tā ir daudz mazāka izmēros nekā Ngoka-1, - tikai pāris desmiti ēku, - taču daudz vecāka. Domāju tā tikusi uzceltā kādus 300-400 gadus pirms Kristus dzimšanas. Tās arhitektūra krasi atšķiras no guanču pilsētas un drīzāk gan atgādina babiloniešu un sengrieķu sajaukumu. Vispār jau, jūs zinat, ka, saskaņā ar vienu no teorijām, guanču priekštečūs salās ieveduši feniķieši, kuri dibinājuši šeit koloniju. Tā ka nekā dīvaina tanī, ka arhitektūra atšķiras, nav. Iespējams, pilsēta bijusi arī lielāka, tā kā mājas atrodas kraujas malā. Rodas iespaids, ka daļa sauszemes šeit iebrukusi dziļumā - iespējams, zemestrīces rezultātā. Mēs rūpīgi apsekojām Ngoku-2, taču gandrīz neko neatradām, izņemot keramikas lauskas, - laikam mājas tikušas pamestas nesteidzoties un to iemītnieki paspējuši savākt savas mantas. 
- Vai ar to jūsu pētījumi beidzās?
- Nekādā gadījumā! Mēs mēģinājām nolaisties vēl dziļāk, tiesa, bez īpašiem panākumiem. Netālu no Ngokas-2 no jūras dibena pacēlās diezgan regulāras piramidālas formas kalns, kam riņķī veda līnijas, kas atgādināja sienu atliekas. Daži no mums nosprieda, kas viss tas - mākslīgas izcelsmes, taču klints atradās pārlieku dziļi. Lai līdz tai nonāktu, bija nepieciešama daudz sarežģītāka un dārgāka tehnika, nekā mūsējā. Toties netālu mums izdevās diezgan negaidīts atklājums, tiesa gan, maz saistīts ar mūsu tiešajiem meklējumiem.
- Kas tas bija? 
- Nacistu zemūdene, kas gulēja lielas piltuves dibenā. Pareizāk sakot, tās atliekas - redzams, pēc sadursmes ar jūras dibenu tai bija detonējušas torpēdas. Pats interesantākais, ka tā, izskatās, bija visai reta zemūdene-uztankotāja - zem tās piltuvē gulēja degvielas rezervuārs. Neko līdzīgu neviens no mums savā dzīvē nebija redzējis - tas bija liels (diametrs gandrīz bija pašas zemūdenes garumā) metālisks disks, kas bija dziļi iestrēdzis jūras dibenā. No malas varēja likties, ka tas šeit atrodas jau sen, bet zemūdene vienkārši nolaidusies uz tā no augšas, taču tas, protams, tā nav. Lūk, tādus pārsteigumus reizēm sniedz mums Fortūna.
- Bet kādus vēl pārsteigumus bija sagādājusi jums Fortūna? Vai jūsu ekspedīcija tika atkārtota?
- Diemžēl, nē. Kaut gan pēc atskaites iesniegšanas priekšniecība bija entuziasma pilna, tomēr nākamās sezonas sākumā mums pēkšņi nebija naudas. Tā šī lieta velkas līdz pat šim laikam..."
      Marokas siena. To uzgājis kāds nirējs, medīdams zivi. Tā ir 14 km gara.
      Menouthifa.

      Paulopetra.
      Spānijas piekraste.
1973.gada 25.jūlijā amerikāņu zemūdene militāro manevru laikā pie Spānijas krastiem nejauši esot atklājusi nogrimušas pilsētas drupas. Par atradumu tūlīt ziņots augstākajām amatpersonām, taču ASV prezidenta Ričarda Niksona administrācija šo ziņu noslēpa. Tikai tagad sākušas noskaidroties dažas pētījumu nianses. 
Zinātnieks Džeimss Horviks laidis klajā grāmatu "Misija "Atlantīda": ko zina jūrnieki par pazudušo kontinentu," kurā apraksta šo operāciju. Horviks rakstīto pamato ar atslepenotiem oficiāliem dokumentiem un intervijām ar zemūdenes bijušajiem jūrniekiem.
Atbilstoši jūrnieku stāstītajam, drupas atradās 1600 m dziļumā, aizņemot milzu platību - aptuveni 50 km2. Kopš tā laika ASV jūras spēku kuģi veikuši vismaz 4 ekspedīcijas šajā apvidū. Pēdējā ekspedīcija notikusi 1997.gadā. Horviks apgalvo, ka ar robotu palīdzību iegūti senākās kultūras priekšmeti, tomēr plašākai sabiedrībai tie neesot parādīti.
      Tonisa.

      Zaļā Raga salu piekraste.
Nogrimušu būvju atliekas var redzēt pie Boavistas salas.

Āfrika.
      Rapta.
Nogrimusi pilsēta pie Tanzānijas krastiem.

Vidusjūras reģions.
      Paulopetra.
Senākā zināmā nogrimusī pilsēta, Peloponēsas dienvidu piekraste.
      Bajas. Sava veida senā Lasvegasa Itālijas rietumu piekrastē zem ūdens.
      Lielā Lepta. Romiešu pilsēta, kas atrodas Lībijas piekrastē zem ūdens.
      Hanibāla nometnes. Nometnes, kuras Hannibals izmantoja, gatavodamies iebrukt Romā, guļ zem seklā ūdens Spānijas austrumu piekrastē.
      Helīkes pilsēta nogrimusi zemestrīces laikā Korintas līcī, bet palikusi redzama dzelmē simtiem gadu. Uz Grieķiju no Romas ieradušies simtiem tūristu, kas laivās peldējuši tai pāri un apbrīnojuši dzidrajā ūdenī redzamās drupas, it īpaši Zeva statuju, kas bijusi skaidri saskatāma dzelmē. Mūsdienās to meklē atkal, taču pagaidām tā paliek apslēpta zem sanesām.
      Marseļas zemūdens būves. Franču nirējs Žaks Maijols Vidusjūrā, tieši 5 jūdzes uz dienvidiem no Marseļas, 60–120 pēdu dziļumā pētījis senas raktuves ar izdedžiem, vertikālām šahtām un karjeriem.
      Mēlas salas pilsēta. Atrodas nogrimusi Egejas jūrā pie Mēlas salas. Gandrīz 400 pēdu dziļumā atklāja drupas un ceļus, kas veda vēl tālāk dziļumā.
      Tīra. Santorīnas salas pilsēta.
      Kusto ceļš. Franču okeanogrāfs Ž.Ī.Kusto stāsta, ka uzgājis bruģētu ceļu, kas no okeāna vedis tālu iekšā Vidusjūrā, peldējis gar to, pētīdams tā virsmu, taču otrreiz nav atradis. 
      Buhera siena pie Sicīlijas. Jau 1958.gadā Sicīlijas šaurumā, blakus nelielajai Linas salai, itāļu akvalangists Raimonds Buhers 30 metru dziļumā atklāja milzīgu, no masīviem tēstiem bluķiem celtu sienu, kura aizstiepās līdz pat 60 metru dziļumam. Uz kāda šīs sienas izciļņa stāvēja statuja. Siena, kā rādīja tālākie pētījumi, bija daļa no pilsētas mūra. Saprotams, zemūdens arheologiem toreiz radās sekojoši jautājumi: kas bija nogrimusī pilsēta, kas to cēla un kad tā nogrima. Itāļu zemūdens arheologs B.Brea izteica pieņēmumu, ka nogrimušās drupas bija antīkā, seno autoru pieminētā ostas pilsēta Efūza. Citi bija drosmīgāki un izteica daudz aizraujošākas hipotēzes. 
      Atlitjamas (Atlit Yam) apmetne. Atrodas 8-12 metru dziļumā zem ūdens Izraēlas ziemeļu piekrastē un kura tiek datēta ar 6900.-6300.g.pmē.
      Kekovas un Simenes drupas. Kekovas salas apkārtnē (Mazāzijas piekraste) piekrastes dzidrajos ūdeņos kopš postošas zemestrīces II gs. meklējamas antīko pilsētu Kekovas un Simenes drupas, kuras ūdenī labi redzamas arī no kuģīša klāja.

Nogrimušās būves Āzijā.
      Pilsēta pie Baku. Azerbaidžānā nogrimusī pilsēta atrodas Baku jomā, un no tās zemūdens sienām izcelti mūrēti bloki ar dzīvnieku attēliem un uzrakstiem.
      Pilsēta pie Mahabalipuramas Indijā Madrasas pavalstī tagad tiek pētīta.
      Dvaraka. Indijā.
      Fusī ezera nogrimusī pilsēta. Ķīna.

Okeānija un Austrālija:
      Babeldaobas salas drupas.
      Jonaguni komplekss Japānā.
      Haijoti.
      Lemūrija.
      Mu.

Ziemeļmerika:
      Roka ezera piramīdas.

Centrālamerika:
      Bahamu salu grimušās būves.
      Belīzas dambji.
Piekrastē var manīt dambjus un ceļus, kas izzūd jūrā, kur tiem vairs nevar izsekot.
      Bermudu salas. Pie to krastiem redzamas senas būves zem ūdens, tācu laikam neviens nopietni nav pētījis.
      Kosumelas salas būves. Meksikā, zem ūdens. Domājams, maiju izcelsmes..
      Kubas nogrimušās būves.  
Atrašanās vieta. Salas rieteņu gala Gvanakabibes (Guanahacabibes) pussalas ziemeļu piekrastē, tāda pat nosaukuma līcī.
Apraksts. Uziets vesels nogrimušu celtņu komplekss 10 akru platībā (citur teikts 20 km2 vai pat 40 km2). 
Atklāšna un izpēte. 2001.gada maijā Gvanakabibes līcī Kubas rietumos strādāja Kubas un Kanādas kopīga ekspedīcija. Dziļūdens pētīšanas ierīces fiksēja līča dzīlēs milzīgu akmens struktūru, kas līdzīga zemūdens pilsētai ar it kā speciāli veidotiem laukumiem un ielām. Ekspedīcijas vadītāja Paulīna Zelicka (Paulina Zelitsky) paziņoja, ka 670 m dziļumā atklāta pilsēta 20/40 km2 platībā. 
Videomonitorā varēja vērot kaut ko līdzīgu piramīdām, taisnstūriem, milzu apļiem, kas veidoti no apstrādātiem granīta blokiem. Bet pārsteidzošākais — uz šo bloku sāniem atklāti mīklaini uzraksti. Akmeņi, kas ideāli sagriezti un salikti viens uz otra, atgādina Stounhendžā aplūkojamo akmeņu krāvumu.
Tās ir ārkārtīgi īpašas struktūras," paziņoja ģeologs, Kubas Dabas vēstures muzeja pētījumu direktors Manuels Ituralde. Viņš sacīja, ka tuvāko mēnešu laikā no Gvanaakabibes pussalas Kubas rietumos savācamo materiālu izpētei jādod lielāka skaidrība par to izcelsmi. 
Ituralde pievienojās Kanādas pētnieciskajai kompānijai Advanced Digital Communications (ADC), lai noskaidrotu, kas ir noslēpumainie gludie, ģeometriski veidotie un granītam līdzīgie klintsgabali. Tie izkārtoti piramīdas, ceļus un citus civilizācijas atribūtus atgādinošās struktūrās. 
ADC speciālisti izteikuši hipotēzi, ka tās varēja piederēt civilizācijai, kas Ameriku kolonizējusi pirms vairākiem tūkstošiem gadu, un, iespējams, atradās uz salas, kas kaut kādu kataklizmu rezultātā nogrima lielā dziļumā.
Archaeologists uncovered stone pillars in the vicinity of Zelitsky`s sunken ruins in 1966 near the Guanahacabibes on dry land on the western edge of the Cuban mainland at Pinar del Rio. Archaeologists determined that the columns dated to at least 2000 BC if not older.
      Portrojālas pilsēta. Zemestrīces rezultātā nogrimusi pirātu pilsēta Jamaikā.
Jamaikas Portrojālas pilsēta radās aravaku indiāņu ciemata vietā. Spāņu konkistadori šeit nodibināja Santjagodelavegas ("Svētā Jēkaba pilsēta") apmetni. Kad 17.gs. vidū Jamaiku sagrāba briti, tie pārsauca pilsētu par Portrojālu ("Karaliskā osta"). Britu laikos šī vieta izvērsās par lielāko pirātu midzeni visā rieteņu puslodē. Tieši no šejienes britu korsāri devās laupīt spāņu pilšetas un kuģus. Drīzumā pilsēta kļuva par vienu no pašām bagātākajām Jaunajā pasaulē.
Tā nu arī gadījās, ka šī "grēcīgā vieta"piedzīvoja īsteni bībelisku galu. 1792.gada 7.jūnijā jūrā negaidīti pacēlās gigantiski viļņi, bet sauszemē iesprāga dziļas plaisas. Tā bija zemestrīce. Dažu stundu laikā Portrojāla par 7/8 izzuda jūras dzelmē. 
Patlaban šai vietā ir jūras līcis. Tajā veikti zemūdens arheoloģiskie darbi un sausumā izvilkts liels skaits senu mantu.
Tomēr, atšķirībā no citām šai esejā uzskaitītajām vietām, noslēpumainības nekādas.
      Puertorikas kāpnes. Franču zemūdenes „Arhimēds” nirēji ziemeļos no Puertoikas, Androsas kontinentālā šelfa stāvajā nogāzē, atrada iecirstu kāpņu posmu. Lielā dziļumā.
      Venecuēlas siena. Zemūdens izklaušināšana Venecuēlas piekrastē uzrādīja 100 jūdžu garu sienu. Ģeologi to uzskata par dabas veidojumu, jo tā esot par lielu, lai to radītu cilvēks.

Dienvidamerika.
      Peru piekrastes nogrimusī pilsēta.

-----------------------------

Okeānija.

Būves pie Japānas salām. Tur jūras dibenā konstatēts vesels lērums celtņu, kas stiepjas no Korejas jūras līdz pat Taivānai.

Apmēram 6 jūdzes uz DR no Akas salas (Rjukju arhipelāgā) nirējs Micutoši Taniguči uzgāja akmeņu apļus un taisnstūra struktūras. Tuvāk par to lasiet esejā Akmens apļi pasaulē Japānas sadaļā.
30 jūdzes uz rieteņiem no Japānas piekrastes Korejas jūrā pie Okinosimas salas (neapdzīvota sala) vietējais zvejnieks un nirējs Šun-Ičiro Morijama 1998.gada sākumā paziņoja, ka redzējis jūras dibenā "gigantiskas kolonnas." Par to uzzināja Tošihara Arizumi, TV režisors no rietumu Japānas. Viņš savāca akvalangistu-fotogrāfu grupu un devās uz norādīto vietu.
Pārvarot visai stipras straumes un sliktas redzamības apstākļos nirēji, ieskaitot pašu Morijamu, nolaidās jūras dibenā un bija patīkami pārsteigti, kad viss teiktais izrādījās taisnība. Tika uzieti veseli 8 īsti torņi (pat ne kolonnas!) 110 pēdu dziļumā. Katra torņa augstums sasniedz 90 pēdas, un tātad to virsotnes atrodas tikai 20 pēdas zem jūras līmeņa. Torņu diametrs variē no 31-36 pēdām. Apkārt vienam no torņiem vijās spirālveida kāpnes. Vairāki visai bīstamu iegremdēšanos laikā tika veikti rūpīgi mērījumi - pakāpienu platums bija 12-15 collas, bet garums - 3-4 pēdas.
Kā pierādījums par celtņu realitāti tika nofilmēts videomateriāls, tas tika demonstrēts Japānas televīzijā 1998.gada aprīlī. Konservatīvā zinātne par atklājumu nekādu interesi nav izrādījusi.
Pie Aguni salas DR piekrastes (30 jūdzes uz ziemeļiem no jau minētās Akas salas, 19 jūdzes uz rietumiem no Okinavas un 220 jūdzes uz ZA no Jonaguni) tika uzietas akmens akas.
Nirēji tika redzējuši akmens sienas un bruģētas ielas 30-90 pēdu dziļumā mazāk nekā pusjūdzes attālumā no pašas Okinavas - apmēram 18 jūdzes uz ziemeļiem no Noras - Čatanas kūrorta rajonā.
Pēc neapstiprinātas informacijas 2000.gada vasarā pie Okinavas salas ūdenslīdēji atrada 8 labi saglabājušos pilsētas fragmentus, kas pletās ap 530 kvkm platībā. Esot uzieti gari bulvāri, grandiozas kapnes, labi apstrādati un savienoti lieli akmens bloki. (iespējams, tas pats iepriekšējais)
Tā paša 2000.gada septembrī 300 jūdžu attālumā uz dienvidiem no Okinavas salas apmēram 30,48 m dziļumā atrada vēl vienu piramīdas veida būvi - tas malas garums ap 12 m. Ap to plašas pastaigu alejas un piloni.
Tādējādi, pēdējā laikā nogrimušo Klusā okeāna zemju tēma ir aktualizēta, neskatoties uz klasiskās zinātnes nepatiku. Gaidīsim jaunumus!
Taivānas salas apkaime. Ap 1982.gadu taivāniešu nirējs Stīvens Ši izpētīja divas zemūdens akmens sienas 15 pēdu augstumā pie Tīģera Akas (Hu-czin) salas. Sienas stiepjoties ap 2 000 pēdu tālu un ir savstarpēji perpendikulāras un ir precīzi orientētas pēc debesu pusēm - iet Z-D un A-R virzienos.
Peskadoru salās pie Pen-Hu arhipelāga starp Don-jui un Ši -jui salām 40 jūdzes uz rieteņiem no Taivānas pamanītas zemūdens pilsētas drupas ar akmens sienām un bruģētām ielām.
2002.gada augustā profesors Miņ Tjaņs (Sun Jatsena vārdā nosauktā Valsts universitātes jūras inženierijas nodaļa) pie Kaosjungas pilsētas Taivānā zem ūdens atklāja 30 pēdu garu un 4 pēdu augstu akmens sienu 60 pēdu dziļumā.
Peru piekraste. Par visdziļāk pasaulē nogrimušajām būvēm lasiet esejā Zemūdens būves Peru piekrastē.
Pilsēta Ekvadoras piekrastē. Pazīstams amerikāņu ceļotājs Harolds T.Vilkinss iepazinās ar kādu asjendas īpašnieku Munjosu. Viņam piederošā asjenda atradās pie apdzīvotas vietas Esmeraldas netālu no Gvadajakilas Ekvadorā klusā okeāna piekrastē. Tur zem ūdens pavisam tuvu krastam atrodas kāda nogrimusi pilsēta, no kuras nirēji izcēla dažādas lietas – piemēram, statuetes. Daži no priekšmetiem bijuši klāti ar tādiem hieroglifiem, kā vienīgais uzraksts, kuru zem ūdens nofotografēja pētniecības kuģis „Antons Bruns” zem ūdens Peru piekrastē.
Vilkinsam izdevās tos aplūkot: „Šīs nezināmās tautas artefakti, kuras pilsēta guļ jūras dzīlēs Ekvadoras piekrastē, ir visai neparasti. Bez izsmalcinātiem obsidiāna spoguļiem, pulētiem kā lēcas, kas liecina par zināšanām optikā, ir arī dīvainas garenas prizmas, kuru skaldnēs iegravēti dzīvnieki, simboli vai hieroglifi. Tās varētu kalpot tiem pašiem mērķiem, kādiem kalpo ķīniešu mandarīnu personīgie zīmogi, ar kuriem tie sasaistīja dokumentus, kam bez tādas zīmes nebija juridiska spēka... Cilvēks ar bagātu fantāziju varētu nodomāt, ka neparastie seno kultūru priekšmeti, kas tikuši uzieti nomaļos vai bīstamos šī kontinenta reģionos, - paliekas no kādas paleolītiskas vai Pirmsplūdu ēras pasaules vēsturē.”
Konservatīvie arheologi šos artefaktus nodēvēja par viltojumiem, jo tie tika universitātes speciālistu uzieti, neievērojot zinātniskas formalitātes.
Dzemonas kultūras liecības Ekvadoras Valdīvijā tika uzietas tikai 20 gadus pēc tam kā Vikinss iepazinās ar Munjosa kolekciju.
Atradumi.
Statuetes. Uz tām nesaprotami hieroglifiski uzraksti. Vilkinss liecina, ka statuju sejas ir bijušas tipiski japāniskas.
Obsidiāna lēcas. Ļoti labi pulētas.
Obsidiāna reflektori. Ļoti labi pulēti.

Nanmadolas pilsēta. Tā daļēji atrodas zem ūdens. Bez tam tās apkārtnē zem ūdens atrodas daudz un dažādi cilvēka roku veidoti objekti.

Nogrimusi ala pie Fidži.
Atrašanās vieta. 20 pēdu dziļumā zem ūdens, pie Fidži salas krasta vietā ar nosaukumu Jasava-i-lau.
Apraksts. Tās sienas klātas ar klinšu zīmējumiem un nesaprotamiem uzrakstiem. Beidzamo reizi ūdens līmenis bijis tik zems ap 1 600.g.pmē.

Kenhrejas. Mazais Zaļais ir ko dzirdējis, ka šitais arī ir kaut kas nogrimis, bet nejēdz neko vairāk un pat nezina kur tas ir.

Raksti.
Sens monolīts liecina par cilvēku klātbūtni pirms 9500 gadiem Vidusjūrā nogrimušā arhipelāgā.