Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Norvēģijas karaļi (?-patlaban)

Hārfargu dinastija (860.-?). Dinastijas dibinātājs un valsts apvienotājs bija Haralds I Skaistmatis (Harfagr - Skaistmatis).
   Haralds I Skaistmatis (882.-930.g.).
 
  Eiriks Asiņainais Duncis. 
Haralda I panāktā valsts apvienošana nebija noturīga. Nākamajos valdīšanas gados viņš valsti sadalīja valdījumos saviem dēliem, par galveno konungu nozīmējot vienu no tiem - Eiriku Asiņaino Dunci.

      Hakons Labais (X gs. 2.puse).
      Ulavs Trigvesons.
      Ulavs Svētais.

Olavs Haraldsons Svētais (?-1030.g.).
Radniecība. Dēls – Magnuss Labais.
Biogrāfija. 1028.gadā Norvēģijā ieradās Knuts Lielais ar 1400 laivām. Tauta to apsveica kā savu ķēniņu. Olavs ar savu 4 gadus veco dēlu Magnusu bēga no Norvēģijas uz Gardarīki pie lielkņaza Jaroslava un Ingejerdas.
1029.gadā Olavs atgriezās Norvēģijā, lai to atkarotu, taču 1030.gadā krita kaujā pie Stiklestādes.

Laikā no 1030.-1450.gadam Norvēģijas karaļi patstāvīgi kanonizēja svētos un patstāvīgi nozīmēja bīskapus, kas ļoti nepatika Vatikānam.

Knuds Lielais (1030.-1035.g.).
Zviedri godāja par „Lielo” (den store).
Norvēģi godāja par „Vareno” (den mektige) un „Bagāto” (den rike).
Radniecība. Tēvs – Svens I, Dānijas ķēniņš.
Dēls – Hardeknuds, Dānijas karalis.
Biogrāfija. Norvēģijas, Dānijas un Anglijas ķēniņš.
1028.gadā Knuts Lielais ieradās Norvēģijā ar 1400 laivām. Tauta to apsveica kā savu ķēniņu. Norvēģijas karalis Olavs ar savu 4 gadus veco dēlu Magnusu bēga no Norvēģijas uz Gardarīki (Novgoroda) pie lielkņaza Jaroslava un Ingejerdas. 1029.gadā Olavs atgriezās Norvēģijā, lai to atkarotu, taču 1030.gadā krita kaujā pie Stiklestādes, kur Knuds Lielais to sakāva.
Knuds Lielais nomira 1035.gadā.

Olafs II (???-???).
Olafa II Saules krusts. (Solkors) dzeltens krusts, kas atradās sarkanā aplī. Savukārt Vidkuna Kvislinga partijas "Nacionālā savienība" nozīmītē šis apļveida krusts atainots ērgļa nagos, tādā veidā radot līdzību ar Trešā Reiha simboliku. Jāatzīmē, ka šāda simbola intepretācija tika izmantota arī NS sapulcēs.

Hardeknuds (1035.-1042.g.).

Magnuss (1042.-?).

Haralds III Skarbais (1046.-1066.g.).
Harald III Hardrad.
Radniecība. Sieva – Jaroslava Gudrā meita.
Biogrāfija. Norvēģijas ķēniņš no 1046.-1066.g.
Vairākus gadus atradās dienestā Bizantijā vīkingu karadraudzes priekšgalā.
Ilgāku laiku dzīvojis arī Jaroslava Gudrā galmā.
Kļuvis par karali 1046.gadā, mēģināja pakļaut Dāniju.
Organizēja neveiksmīgo karagājienu uz Angliju 1066.gadā, kad arī gāja bojā kaujā ar anglosakšu karali Haroldu. Šis karagājiens tiek uzskatīts par vīkingu laiku beigām Eiropā.

Hokons IV Vecais (1217.-1263.g.).
Haakon den Gamle.
Norvēģijas karalis no 1217. līdz 1263.gadam, kura valdīšanaas laikā viduslaiku Norvēģija sasniedza vislielāko varenību.
Radniecība. Tēvs - Hokons III Sverresons, tā ārlaulības dēls.
Dzīvesgājums. Dzimis 1204.gadā. 
Viņu kā Hokona III ārlaulības dēlu adoptēja un uzaudzināja karalis Inga II Bordarsons. Pēc tā nāves Hokons IV tika pasludināts par karali, bet par reģentu - jarls Skule Bordarsons.
1239.gadā Skule pieņēma karaļa titulu un atklāti uzstājās pret Hokonu IV, taču 1240.gadā cieta sakāvi. Līdz ar jarla Skules dumpja apspiešanu Norvēģijas vēsturē beidzās ilgstošs pilsoņu kara periods.
Balstoties uz kalpojošo zemes īpašnieku muižniecību, Hokons IV nostiprināja karaļa varu. Viņa valdīšanas laikā tika izdota virkne likumu, tai skaitā likums par troņmantošanu, uzcelti vairāki cietokšņi, 1250.gadā noslēgts pirmais tirdzniecības līgums ar Lībeku un 1251.gadā līgums ar Novgorodu par robežattiecību noregulējumu sāmu (somu) zemēs.
1262.gadā altings atzina Hokona IV varu pār Īslandi.
1263.gadā Hokons IV devās karagājienā uz Skotiju.

Magnuss Ēriksons (1316.(dz?)-1374.g.).
Zviedru-norvēģu karalis. Skatīt sadaļā „Zviedru karaļi.”

Margareta (1353.(dz?)-1412.g.).
Dāņu-zviedru-norvēģu karaliene. Skatīt sadaļā „Zviedru karaļi.”

Dānijas karaļi Norvēģijā (1450.-1814.g.). 1450.gadā Norvēģiju iekaroja katoļu Dānija un norvēģu karaļu sarakstā ir pārtraukums - šo lomu pildīja Dānijas karaļi, no kuriem pēdējais - Frederiks VI kā Napoleona sabiedrotais zaudēja Norvēģiju 1814.gadā Vīnes kongresa rezultātā - tā tika Zviedrijai.
      Kristiāns III. Magnuss dzimis 1540.gada 26.augustā kā Dānijas un Norvēģijas karaļa Kristiana III un Saksijas–Lauenburgas princeses Dorotejas dēls. 
      Frederiks II (1559.-1588.g.).
      Kristiāns IV.
      Frederiks III (1648.-1670.g.).
      Kristiāns V.
      Frederiks IV (1699.-1730.g.).
      Kristiāns VII.
      Frederiks VI (1808.-1814.g.).

Zviedrijas karaļi Norvēģijā (1814.-?).

Osa – ķēniņiene.

Hokons VII (1905.-1957.g.).
Haakon.
Habsburgu dinastijas Norvēģijas karalis no 1905. līdz 1957.gadam.
Dzīvesgājums. Dzimis 1872.gada 3.augustā.
Bija princis Dānijas Kārlis, Anglijas karaļa Edvarda VII svainis.
Karaļa tronī tika izvēlēts 1905.gadā, pēc Zviedrijas-Norvēģijas ūnijas (1814.-1905.g.) pārtraukšanas un neatkarīgas Norvēģijas valsts izveidošanas.
Dienvidpola atklājējs Ruals Amundsens Dienvidpolā 1911.gada 14.decembrī iesprauda Norvēģijas karogu un šim karalim atstāja vēstījumu.
II Pasaules kara laikā (1939.-1945.g.). Mēģinādams par katru cenu saglabāt valsts neitralitāti, paziņoja, ka nepieļaus Norvēģijas teritorijā ārvalstu bruņoto spēku klātbūtni un neiesaistīs savu tautu pasaules karā. Tomēr Lielbritāniju un Franciju šie paziņojumi neietekmēja un abas lielvalstis 1940.gada marta otrajā pusē sāka plānot jaunu invāziju Skandināvijā. 9.aprīlī vācieši ieņēma Kopenhāgenu. Norvēģijas valdība un karalis Hokons VII nolēma cīnīties un par sabiedroto izvēlējās Lielbritāniju. Jāakcentē, ka šāda rīcība bija pretrunā ar iepriekš pausto nostāju par neitralitātes ievērošanu, jo izrietot no tās Norvēģijai nevajadzēja ne ar vienu sadarboties.
1940.gada 7.jūnijā Norvēģijas karalis Hokons VII un Juhana Nīgošvolla valdība bēga uz Lielbritāniju un 16.jūnijā vācu karaspēks ieņēma visu Norvēģiju. Sākumā nacisti vēlējās izveidot sava režīma administrāciju sadarbībā ar valdību, kā viņi to bija izdarījuši Dānijā, kur Hitlers bija ļāvis darboties karalim, valdībai, tiesām un pat parlamentam. Dānijai bija piešķirta iekšpolitiskā autonomija. Tomēr šāds plāns attiecībā uz Norvēģiju bija jāatmet, jo vāciešiem neizdevās sagūstīt karali un valdību. Reihskomisārs Jozefs Terbofens iesāka sarunas ar pārstāvjiem no Administrācijas padomes, Augstākās tiesas, lielām organizācijām un parlamentu. Viņa mērķis bija aizvietot Nīgošvolla valdību ar „Valsts padomi,” ko atzītu parlaments.
Atgriezās Norvēģijā pēc tās atbrīvošanas no vācu okupācijas.
Miris 1957.gada 21.septembrī.

Olafs V (?-1991.g.).
Dzīvesgājums. Būdams vēl kroņprincis, viņš 1928.gadā kļuva par olimpisko čempionu burāšanā.

Haralds V (1991.-patlaban).

Saites.
Norvēģija.