Narkotiskie transi
- Detaļas
- Skatīts: 2010
Pēdējā laikā popularitāti ieguvusi ideja par to, ka daudzi paleolīta alu zīmējumi tapuši narkotiskā transā – lietojot narkotiskos augus vai sēnes. Pirmo reizi šo domu izklāstījis Johannesburgas universitātes kognitīvās arheoloģijas profesors Dž.Deivids Luisa-Viljamss 1988.gada esejā žurnālā Current Anthropology. Tajā viņš salīdzinājis bušmeņu zīmējumus no „Apollona 11” alas Namībijā ar Ziemeļamerikas šošonu zīmējumiem no Kalifornijas. Pēc tam, izanalizējot šo abu seno tautu šamaniskos rituālus, pētnieki nonāca pie to pārsteidzošās līdzības. Turpmākie neiropsiholoģiskie pētījumi parādīja, ka alu laikmeta māksla atspoguļo visus trīs entoptiskā fenomena līmeņus. Tās ir kā sekas trijpakāpju iegrimšanai transā.
Tātad ir visai iespējams, ka alu māksla tapusi kā transa redzējumu atspoguļojums.
Paši senākie zīmējumi, kas liecina par halucinogēno sēņu izmantošanu, tika atrasti Sahāras tuksneša centrālajā daļā. Tos bija zīmējušas izzudušas mednieku un vācēju ciltis, kas dzīvojošas apmēram 7–5 tūkstošus gadu pmē.
Eiropā vairums paleolīta laika alu mākslas objektu atrodas rietumu daļā. Rakstnieks Grems Henkoks konstatējis, ka senie eiropieši laikā no 40–8 000 g.pmē. lietojuši sēni Psylocybe semilanceata, kas ieguvusi nosaukumu „brīvības cepure.” Sēne guva izplatību Eiropā, atkāpjoties pēdējam ledus laikmetam. Daudzu šo sēņu grupās novērota liela spēcīgu alkaloīdu koncentrācija – psilocibīna, psilocīna, beocistīna un norbeocistīna. Sēņu lietošana izsauc spilgtas halucinācijas.
Protams, tā ir tikai hipotēze, taču skaidri zināms, ka agrāk par šīm sēņu īpašībām cilvēki bija informēti. Tā piemēram, viduslaiku Spānijā raganas apvainoja šo sēņu pielietošanā halucināciju izraisīšanā, Šveices Alpu klejotāji tās dēvēja par „sapņu sēnēm.” Taču tā īsti tikai pēc Amerikas iekarošanas eiropieši uzzināja par to, ka Psylocybe sēņu grupu šamaņi izmantoja ārstēšanai un nokļūšanai citās pasaulēs.
Sēņu kulti eksistē Kolumbijā, Ekvadorā un Gvatemalā un it īpaši Meksikā – te šīs sēnes nosauktas par „dievu miesu” (teonanakatl). Katoļu baznīca gan visai sekmīgi šo ķecerīgo rūpalu apkaroja.
Tikmēr mikologs amatieris un rakstnieks R.Gordons Vessons, ceļodams 1955.gadā pa Meksiku, uzgāja veselu „burvju sēņu” pagrīdes kultu. Tas slepus bija izplatījies starp atsevišķām izolētām kalnu ciltīm valsts dienvidos. Pats ņēma dalību sēņu ēšanas rituālā, ko aprakstīja esejā 1957.gadā žurnālā Life.
Eiropas sēņu apdullināšanās tradīcija cieši saistīta ar sarkano mušmiri – Amanita muscaria.
Saites.
Narkotiskie kulti.
