Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Orfejs

Statuss. Tas ir neskaidrs, jo daļa autoru to uzskata par mūzikas un dziesmu dievu, bet citi – par cilvēku.

Radniecība. Tēvs – Apolons.
Māte – Kaliopa, viena no deviņām Apolona mūzām.
Sieva – Eiridika.
Muzejs – bijis vai nu Orfeja dēls, vai tikai skolnieks.

Ikonogrāfija. Attēlots grieķu-romiešu freskās spēlējam savu burvju arfu, savaldām savvaļas dzīvniekus. Vēl pirms kristieši par savu simbolu padarīja krustā sisto Jēzu, kā krustā sistu attēloja Orfeju. Šis fakts stipri mulsina zinātniekus.

Raksturojums. Orfiskās mistērijas aizsācējs Grieķijā. Grieķi Gulbja zvaigznāju asociē ar Orfeju, kas uzbraucis debesīs gulbja veidolā, pēc tam, kad to nežēlīgi nogalināja menādas, lai viņš varētu atrasties blakus savai mīļajai lirai (Liras zvaigznājam).
Orfeju īpaši godāja Edesas (tagad Sanliurfas ciemats tai vietā Turcijā) pilsētas augstākie kristiešu slāņi.
Orfisko mistēriju simbols bija kosmiskā ola, ap kuru apvijusies čūska (laikam te domāti omfāli).

Biogrāfija. Kad viņš spēlējis, elpu aizturējuši gan zvēri gan putni. Mīlestībā Orfejs palicis uzticīgs savai Eiridīkei. Pēc viena no mītiem Orfeju nogalināja piedzērušās bakhnantes (menādes), kas bija dieva Dionīsa trakās pielūdzējas. Orfeja nocirstā galva pa Hebras upi iepeldēja jūrā un nonāca Lesbas salā. Tur to izzvejoja priesteriene, ienesa alā, tā atdzīvojās un kļuva par slavenu pareģi un brīnumdari – orākulu. Galva turpināja pareģot vēl tad, kad to sāka mocīt čūska un apklusa tikai tad, kad Apolons to pārvērta akmenī.
Rodas Apolonijs savā darba „Argonautika” apgalvo, ka argonautu komandā bijis arī Orfejs. Ferekīds uzstāja, ka Orfejs kuģojumā nav ņēmis dalību.
Orfejs no sava tēva Apolona saņēma paša Hermeja darinātu liru ar burvīgu skaņu. Skaņa spējusi atpestīt viņa sievu Eiridiku no mirušo valstības. Šī pati burvju lira pēc Orfeja nāves pārvērsta par tāda pat nosaukuma zvaigznāju.

Atradumi.
Romiešu amulets no III gs. vidus, kas glabājās Berlīnes muzejā, bet ir zudis Otrajā pasaules karā. Krustā sisto figūru būtu viegli sajaukta ar Jēzu, ja vien blakus nebūtu uzraksts - "bakhiskais Orfejs" (Orpheus Bakkios).

Versijas. Ir pamats domāt, ka daudzas Orfeja īpašības piedēvētas polisintētiskajam Jēzus tēlam. 

Saites.
Orfieši.

Sengrieķu mitoloģija.