Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Podu ieleja

Ieleja ar gigantiskiem megalītu podiem Laosā.

Atrašanās vieta. Laosa, Sianghuangas provincē, netālu no Phonsavanas pilsētas.

Apraksts. Ielejā izklaidus atrodas vairāki tūkstoši milzīgi akmens trauki. Vairums no tiem pēc formas ir cilindriski, bet ir arī ovāli un taisnstūra. Podu diametrs ir no 0,5-3 m, bet svars sasniedz 6 tonnas.

Tūristam. Mūsdienās tūristiem pieejami ir tikai trīs tādi laukumiņi ar gigantiskajiem podiem. Vispopulārākā no trijām ir Thong Hai Hin - atrodas 10 km uz DR no Phonsavanas.

Pētījumi. Arheologiem podu izcelsme ir nezināma. 
Pirmo reizi akmens podi tika uzieti XX gs. 30.gados franču arheoloģes Madlēnas Kolānas izrakumos.
Vjetnamas kara laikā (1964.-1973.g.) ieleju bumboja amerikāņu aviācija, tādēļ ielejā radās daudzas bumbu bedres. Daudz podu tika iznīcināti, bet piekļuve palikušajiem bija stipri apgrūtināta nesprāgušās munīcijas draudu dēļ.
Šodien ielejā uzieti vairāk kā 400 laukumiņi ar podiem, kuru kopējais skaits ir ap 4000.
Zinātnieki noskaidrojuši, ka podi veidoti no granīta, smilšakmens, klinšu iežiem un kalcinēta koraļa. Blakus podiem uzieti apaļi diski - visdrīzāk tie kalpojuši kā podu vāki. 
Pētniekus izbrīna fakti, ka podi izvietoti plašā teritorijā, un tuvumā nav to akmens iežu, no kādiem podi gatavoti.
Mazos podus izveduši kolekcionāri.Tagad Laosas valdība cenšas iekļaut Podu ieleju UNESCO sarakstā - tas līdzētu attīrīt apkārtni no spridzekļiem un tā sekmēt reģiona tūrismu.

Objekti.
Thong Hai Hin. Viena no trim tūristiem pieejamajām platformām. Atrodas 10 km uz DR no Phonsavanas. Uz plato atrodas ap 250 lielajiem podiem, lielākais no tiem sver 3,7 t. Turpat arī atrodas ala, kurā, pēc nostāstiem, milži apdedzinājuši podus. Ieeja alā ir par maksu.

Cita platforma. Atrodas 15 km no Phonsavanas, pie Siangdi ciema. Viena no trim tūristiem pieejamajām. Ap 150 podiem.

Pārējās vietās podu ir mazāk nekā šais divās minētajās. 

Atradumi. To vecums noteikts 1500-2000 gadu, domājams, ka tie attiecas uz dzelzs laikmetu 500.g.pmē.-500.g.mē.
Podu vāki. Par to, ka podi bijuši aizvākoti, liecina maliņa pie poda kakla.
Zobi.
Kauli.
Stikla krelles.
Akmens, keramikas un bronzas darinājumu atlūzas.


Hipotēzes.
Folklora. Vietējā leģenda vēsta, ka reiz ielejā dzīvojusi milžu cilts, kas arī lietojusi šos milzu podus.
Cita leģenda vēsta, ka podus izgatavojuši pē vietējā ķēniņa Khunga Činga pavēles, lai tajā ielietu rīsu vīnu lao-lao, kad svinējuši uzvaru pār naidniekiem.

Apbedīšana. Podu atklājēja arheologe M.Kolāna izvirzīja hipotēzi, ka podi kalpojuši kā apbedīšanas vietas. Uz tādām domām pētnieci uzvedinājis fakts, ka netālu no viena tāda podu laukumiņa (plato) bijusi ala ar divām mākslīgi izveidotām atverēm un kvēpu pēdām. Kolāna uzskata, ka senatnē šī ala varējusi kalpot kā nelaiķu kremācijas vieta, bet pa atverēm kremācijas laikā nākuši laukā dūmi. Kaut gan dažas pazīmes liecina, ka podos atradušās arī nekremētas mirstīgās atliekas. Iespējams arī variants, ka mirušie kremēti tikai pēc kāda laika, kad ķermeni "pametusi" dvēsele. Vēl iespējams arī, ka iesākumā mirušā ķermeni ievietoja podā, un, kad nomira viņa radinieki, tos glabāja ap podu - par to liecināja atliekas megalītisko podu zonā.

Tirdzniecība. Cita versija saista akmens podus ar tirdzniecību. Lieta tāda, ka līdzīgi plato ar akmens podiem tikuši uzieti arī Indijā un Indonēzijā, pie kam to atrašanās vieta vienmēr sakrita ar tirdzniecības ceļiem. Tomēr tieši ar tirdzniecību podiem sakara neesot bijis. Šīs hipotēzes piekritēji uzskata, ka musonu laikā podi dabiskā veidā piepildās ar lietus ūdeni. Priekšmeti, kas tikuši uzieti podu iekšpusē un ārpusē, varētu liecināt par veltēm dieviem, kam būtu jāsūta lietus...

Saites.
Laosa.
Milži.