Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Paradīzes ābola motīvs

Stīvens Openheimers grāmatā „Ēdene austrumos” esot pierādījis, ka mīts par Dzīvības koku esot radies Moluku salās un pēc tam esot izplatījies pa cilvēku migrācijas ceļiem līdz Tuvajiem Austrumiem un Mehikas ielejai. 

Tāds nostāsts ir arī dajakiem no Borneo ziemeļiem un Saravakas.

Senajā Ēģiptē jaunie ļaudis tika uzskatīti par saderinātiem, ja kopā nobaudīja aivas augli.

Senajiem grieķiem bija stāsts, ka varonis Hērakls nozog zelta ābolu no Hesperīdu dārza centrā augoša Dzīvības koka. 

Ir izteikta doma, ka Ādama un Ievas izdzīšanas aina no Paradīzes dārza ir atmiņas no iziešanas no Lemūrijas. Ābols kā kārdināšanas auglis esot sākts attēlot tikai viduslaikos.

piedāvājusi to Ādamam? Ja tu domā, ka tas ir ābols, tad, iespējams, tev nav taisnība.

 

Saturs turpināsies pēc reklāmas

Ebreju Bībelē patiesībā nav minēts, kāda veida aizliegtajā auglī Ieva ar Ādamu ir iekodušies.

“Mums nav zināms, kas tas ir. Nav informācijas par to, ka tas ir ābols,” zinātnes izdevumam “Live Science” teica zinātnieks rabīns Ari Zivotofskis.

Galvenā aina ir aprakstīta Pirmajā Mozus grāmatā. Viss notiek īsi pēc tam, kad Dievs aizliedz Ādamam ēst no laba un ļauna atzīšanas koka. Vēlāk čūska tomēr pierunā Ievu nogaršot šā koka augli.

“Un sieva redzēja, ka koks ir labs, lai no tā ēstu, un ka tas jo tīkams acīm un iekārojams, ka dara gudru. Un viņa ņēma no tā augļiem un ēda, un deva arī savam vīram, kas bija ar viņu, un viņš ēda,” rakstīts Pirmās Mozus grāmatas 3. nodaļā.

“Pats auglis aprakstīts kā vienkārši koka auglis. Tas ir viss. Nekādas identifikācijas. Mēs nezinām, kāds tas ir auglis vai koks,” stāstīja Zivotofskis.

Senebreju valodā šis auglis tiek apzīmēts ar vārdu “peri”, kas gan bibliskajā, gan modernajā ebreju valodā ir vispārīgs augļa apzīmējums. Modernajā ebreju valodā ābols ir “tapuach”, kas neparādās pirmajās piecās ebreju Bībeles daļās. Vēlākajos bibliskajos tekstos gan šis vārds ir manāms. Jāpiemin, ka bibliskajā laikā “tapuach” nozīmēja jebkuru augli – ne tikai ābolu.

Kas bija aizliegtais auglis?

Talmūdā - jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājumā, kas izveidots ap mūsu ēras 500. gadu, – minētas dažas idejas par šā noslēpumainā augļa identitāti. Tiesa, ābols nav viena no tām.

Gadu laikā rabīni bieži rakstījuši, ka šis auglis varētu būt vīģe, jo ebreju Bībelē Ādams un Ieva pēc augļa apēšanas apzinās, ka ir kaili, un intīmās vietas apsedz ar vīģes lapām.

Tie varētu arī būt kvieši, jo ebreju vārds, kas tos apzīmē, ir “chitah”, kas savukārt ir līdzīgs vārdam “cheit” - grēks.

Vēl viena iespēja ir vīnogas vai vīns, kas darināts no vīnogām. Beigu beigās rabīni raksta, ka auglis varētu būt citrons jeb “etrog”, kas bieži izmantots jūdaistu rudens svētkos Sukotā.

Ņemot vērā visus šos iespējamos augļa skaidrojumus, kā gan ābols, kura izcelsme pat nav Vidējie Austrumi, bet gan, kā rakstīts 2017. gada pētījumā, Kazahstāna, kļuva par aizliegto augli Bībelē?

Izrādās, ka šī interpretācija, visticamāk, neradās ebreju vidū.

“Es nedomāju, ka ebreju tradīcijās šis auglis jelkad būtu bijis ābols. Proti, ebreju mākslā tas nav atrodams,” turpināja stāstīt Zivotofskis.

Iespējamais ābola gājiens varēja sākties Romā, mūsu ēras 382. gadā, kad pāvests Damasijs I lūdza pētniekam Džeromam iztulkot Bībeli latīņu valodā. Šajā projektā Džeroms “peri” latīņu valodā iztulkoja kā “malum”.

“Vārds “malum” angļu valodā nozīmē ābolu vai jebkuru augli ar sēklām serdē un mizu apkārt. Tomēr tas arī toreiz bija vispārīgs augļa apzīmējums,” skaidroja profesors Roberts Appelbaums.

Ābols bija vispārīgs augļa apzīmējums līdz 17. gadsimtam. Džeroms, visticamāk, izvēlējās vārdu “malum”, jo tas latīņu valodā nozīmē arī “ļauns”, tā parādot cilvēka pirmo lielo kļūdu.

Vēlāk mākslā Ēdenes dārza rekonstrukcija ābola kā aizliegtā augļa tēlu tikai nostiprināja. Mākslā atšķirībā no tekstiem auglis nevar būt nenoteikts un vispārīgs. Tomēr ne visi mākslinieki ir atainojuši ābolu. Tas ir bijis arī citrons, aprikoze vai pat granātābols.

Tātad Ēdenes aizliegtā augļa identitāte joprojām ir miglā tīta un plaši interpretējama – kā jau daudzas lietas Bībelē 

Saites.
Dzīvības koks.