Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Rīsi

Āzijas rīss, Oryza sativa, ir viens no vecākajiem un saimnieciski nozīmīgākajiem kultūraugiem pasaulē.

Rīss tiešā un burtiskā nozīmē bija tas, kas Āzijā veidoja pirmās civilizācijas, dibināja impērijas un radīja kultūru. Tāpēc saprotams, ka zinātnieku, - gan biologu, gan arheologu, - īpaši Āzijas pētnieku vidū, joprojām nerimst diskusijas par to, kad un kur rīss pirmo reizi tika domestificēts. Arheoloģija, tāpat kā molekulārā bioloģija, pagaidām pārliecinoši norāda uz mūsdienu Ķīnas teritoriju, tās austrumu daļu, Jandzi upes ieleju. 

Apmēram 100 kvadrātmetru nelielais lauks ticis atklāts, izpētot Hanjinga (Hanjing) neolīta senvietu Sihonga (Sihong) apgabalā Dzjansu provincē.

Vēsture. 2004.gada beigās Jučanjanas alā centrālajā Ķīnā pētnieki atrada pasaulē senākos domestificēta rīsa graudus. Viens no graudiem tika datēts ar 12 000 gadu pirms mūsu dienām, kas atbilst tā sauktās Neolīta revolūcijas sākumam Tuvajos Austrumos.
Seno ķīniešu mitoloģiskajā Kunluņa kalnā esot bijusi Huandi pils ar brīnumainu rīsu kolosu 4 čžanu (12 m) augstumā.
Sena rīsu audzēšana konstatēta arī atradumos pie Bančiangas pilsētiņas Taizemē (būtu jānoskaidro, cik sena!). Iespējams, tā ir Lemūrijas/Mu izceļotāju kultūra. Še atrasts arī bronzas (liekas, vecākie bronzas atradumi pasaulē!) instruments, kas domāts rīsu novākšanai.
Ķīniešu pētnieki 2015.gadā atraduši vairāk nekā 8000 gadu senu rīsa lauku, kas varētu būt šobrīd senākā zināmā rīsa audzēšanas vieta pasaulē - rīsu lauks Hanjinga neolīta senvietā.
Eiropā rīsus dēvēja par "saracēņu graudiem" vai "saracēņu kviešiem." 

Rīss šodienas ekonomikā. Pēc FAOSTAT datiem, tas ir 4.visvairāk audzētais kultūraugs pasaulē (pēc cukurniedrēm, kukurūzas un kviešiem). Šodien rīss kā pamatēdiens nodrošina iztiku apmēram pusei no zemeslodes iedzīvotājiem. Vislielāko šī kultūrauga ražu ievāc Ķīnā - apmēram 196,7 miljonus tonnu, kas ir 28,7% no daudzuma visā pasaulē.

Ēdieni no rīsa. Rīsus izmanto galvenokārt pārtikā. Gatavo tādus pazīstamus ēdienus kā plovu, risoto un paeļju.

Nospiedums civilizācijā.
Islāma valstīs lieto svara mērvienību aruzza - tā atbilst viena rīsa grauda svaram.

Atradumi.
Kuahukvias rīsu lauks. (Kuahuqiao) Uziets 2007.gadā Zhejiang provincē, netālu no Handžou pilsētas. Šis lauks, par kura atradumu 2007.gadā ziņoja Daremas universitātes (Lielbritānija) pētnieku komanda, tika datēts ar 7700 gadu lielu vecumu. Kuahukvias lauks tika uziets pie piekrastes purvājā ierīkota neolīta ciemata un pastāvējis līdz 7550.gadiem pirms mūsdienām, kad teritoriju appludināja jūra, padarot to nepiemērotu rīsa audzēšanai. Bija vecākais, līdz 2016.gadā uzgāja rīsa lauku Hanjinga neolīta senvietā.

Hanjinga rīsu lauks. (Hanjing) Apmēram 100 kvadrātmetru nelielais lauks ticis atklāts, izpētot Hanjinga (Hanjing) neolīta senvietu Sihonga (Sihong) apgabalā Dzjansu provincē. Raksts par tā atklāšanu šeit. Tas ir patlaban senākais zināmais rīsa lauks pasaulē.

Raksti.
Ķīnā atrasts pasaulē senākais zināmāis rīsa lauks.


Saites.
Kultūraugi.