Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Senusrets III (1836.-1817.g.pmē.)

Sesostris III jeb Senusrets III jeb Khakaure.

Senās Ēģiptes Vidējās valsts XII dinastijas 5.faraons no 1836. līdz 1817.g.pmē., viens no varenākajiem šā perioda Ēģiptes valdniekiem.
Anglosakšu literatūrā minēti citi valdīšanas gadi - 1878.–1840.g.pmē.

Radniecība. Tēvs - Senusrets II (kaut gan arī par to pastāv zināmas šaubas).
Viņam bija daudz sievu, taču eģiptologi zina tikai divu sievu vārdus: Henemetneferhedžeta II (Khenemetneferhedjet II) un Nefertnuta (Neferthnut), kuru kapenes atrodas pie Senusreta III piramīdas Dašūrā.
Senusreta III meitu vārdi arī ir zināmi tikai no apbedījumiem blakus faraona piramīdai Dašūrā: Sitathora (Sithathor), Meneta (Menet), Senetsenbtisa (Senetsenebtysy) un Mereta (Meret). Tomēr princešu radniecība ar faraonu ir diskutabla.
Senusretam III bija viens dēls - vēlākais faraons Amenemhets III.

Dzīvesgājums.
Iekšpolitika.
Senusrets III, lai mazinātu vietējo nomarhu un augstmaņu varu un ietekmi, valsti sadalīja trīs daļās (waret): katru daļu pārvaldīja vecāko zižļu padome (djadjat), kura atskaitījās vezīram. Savulaik Vecās valsts beigās varas decentralizācija, palielinoties vietējo nomarhu un augstmaņu varai, izraisīja haosu un noveda pie grūtiem, tumšiem laikiem pirmajā starplaikā. Vidējas valsts faraoni, to skaitā, Senusrets III, apzinoties šos draudus, centās reformēt valsts pārvaldi, lai nekas tāds neatkārotos.

Būvniecība. Pavēlēja izrakt jaunus kanālus: „Augšēģiptes un Lejasēģiptes faraona Senusreta - viņš dzīvo mūžos - astotajā valdīšanas gadā pavēlēja izrakt kanālu, ko nosauca - „Brīnišķīgs ir Senusreta - mūžos dzīvā ceļš.”” Viens no Senusreta III būvētajiem kanāliem bija Suecas kanāls, ko faraons iesāka, bet napabeidza - darbu līdz galam padarīja persiešu ķēniņa Dārija I laikos ap 500.g.pmē.
Senusrets III lika iztīrīt, paplašināt un padziļināt jau Vecās valsts faraona Merenra (vai Pepi I) izrakto kanālu, kas ļāva kuģiem apbraukt 10 km garo pirmo Nīlas krāci. Saskaņā ar klinšu uzrakstiem, kurus 1894.gadā netālu Sehelas salas uzgāja Žaks Morgans, kanālu ap Nīlas pirmo krāci izrakt/atjaunot Senusrets III pavēlēja savā 8.valdīšanas gadā: “Augšēģiptes un Lejasēģiptes faraona Senusreta – viņš dzīvo mūžos – astotajā valdīšanas gadā viņa augstība pavēlēja izrakt kanālu, ko nosauca “Brīnišķīgs ir Senusreta – mūžos dzīvā ceļš”.“
Senusreta III celtie tempļi. Lielāko daļu no karagājienos uz Nūbiju un Sīriju iegūtā laupījuma Senusrets III novirzīja tempļu celtniecībai un atjaunošanai. Abīdā uzietā uzrakstā vietējais ierēdnis Ikernofrets (Ikhernofret) stāsta, ka faraons Senusrets III pavēlējis viņam atjaunot ar zeltu, elektronu, lazurītu, malahītu un citiem dārgiem akmeņiem rotāto Ozīrisa laivu, svētnīcu un kapelas.
Senusrets III izgreznoja ar sešām dabiska lieluma statujām Mentuhotepa II templi Deirelbaharā. Statujas kādreiz stāvēja uz tempļa zemākās terases.
Nag-el-Medamoud, Tēbās, Senusrets III uzcēla kara dieva Monta svētnīcu.

Ārpolitika. Nostiprināja ēģiptiešu valdīšanu Nūbijā, un nodibināja stingru robežu mazliet virs Otrajām Nīlas krācēm, kur tika uzcelti vareni cietokšņi rieteņu krastā pie tagadējās Semnas un rieteņu krastā pie tagadējās Kummas. Faraons Senusrets III savas valdīšanas laikā organizējis vismaz četrus karagājienus uz Nūbiju - senu reģionu, kas aptvēra mūsdienu Ēģiptes dienvidus un mūsdienu Sudānas ziemeļus, lai nostiprinātu savas valsts dienvidu robežas, ka arī, lai aizsargātu tirdzniecības ceļus un derīgo izrakteņu ieguves vietas.
Pirmo karagājienu uz Nūbiju Senusrets III organizēja samērā agri, jau 6.valdīšanas gadā.
Senusreta III 8.valdīšanas gadā Semnā uzstādītā stēlā vēsta par faraona uzvaru pār nūbiešiem un dienvidu robežas nostiprināšanu.
Cita stēla, kura arī atrodas Semnā, datēta ar Senusreta III 16.valdīšanas gada 3.mēnesi un stāsta par karagājieniem - gan uz Nūbiju, gan uz Kānaānu. Stēlā faraons paziņo, ka tikai tas uzskatāms par viņa cienīgu pēcteci, kurš spēj nosargāt robežas, kuras viņš ir pavirzījis daudz tālāk uz dienvidiem, nekā tas izdevies viņa priekštečiem.
Iekarotājās nūbiešu zemēs Senusrets III uzcēla daudz cietokšņu, piemēram, Buhenu (Buhen), Semnu (Semna) un Uronartu (Uronarti).
Senusreta III pēdējais karagājiens uz Nūbiju notika viņa 19.valdīšanas gadā. Tas gan nebija tik sekmīgs, kā iepriekšējie, jo, sakarā ar tajā gadā zemo Nīlas ūdens līmeni, karagājienu nācās pārtraukt.

Lai nodrošinātu sakarus ar jaunpievienotajām teritorijām, faraons lika izrakt kanālu, kas kuģiem ļāva apbraukt Pirmās Nīlas krāces.
Militāros pārgājienus veica vēl tālāk uz dienvidiem, līdz pat Trešajām Nīlas krācēm.

Senusrets mākslā. Līdz mūsdienām ir saglabājušas daudzas Senusreta III statujas. Interesanti, ka Senusrets III bija pirmais faraons, kurš attēlots kā vecs vīrs bez smaida sejā, sacīja Metropolitena mākslas muzeja Ēģiptes nodaļas kuratore Adele Openheima. Tas, kā faraons tika attēlots, tiem laikiem bija ļoti radikālas izmaiņas. “Viņš ir attēlots ar it kā novecošanās pazīmēm. Viņš ir attēlots sadrūmis. Uz pieres viņam ir grumbas.” Lai gan nav skaidrs, kādi tam bijuši cēloņi, daudzi vēsturnieki to skaidro ar ilgstošu smagu periodu Senusreta III valdīšanas laikā. Tomēr Openheima ir pārliecināta, ka seno ēģiptiešu tēlnieki tāda veidā vēlējušies parādīt faraona gudrību, kas nāk ar vecumu.

Kur apbedīts faraons Senusrets III? Senusrets III uzcēla piramīdu Dašūrā, kas bija lielākā Vidējās valsts nekropole. Tā bija pati lielākā no XII dinastijas uzceltajām piramīdām, bet, tāpat kā citas, no ķieģeļiem būvētās piramīdas, ir slikti saglabājusies. Tomēr pastāv jautājums, vai faraons patiešām ir apbedīts piramīdā? Jautājums ir pamatots, jo Abīdas dienvidos atrodas milzīgas Senusreta III apakšzemes kapenes.
Turklāt, lai gan līdz šim nav atrasta faraona mūmija, eģiptologi sliecās domāt, ka Senusrets III netika apbedīts Dašūrā. Piramīdas iekšienē arheologi nav atraduši nedz keramiku, nedz sarkofāgu, pat tā fragmentus, nedz arī citas liecības, kas norādītu uz faraona pēdējo atdusas vietu.
Savukārt Abīdas apakšzemes kapenēs arheologi ir uzgājuši akmens laivu fragmentus, kādas senie ēģiptieši mirušajam parasti deva līdzi ceļā uz mirušo valsti. Taču arī Abīdas kapenēs nav atrasta faraona mūmija.

Aplūkojamie objekti.
Kapenes. Milzīgās Senusreta III pazemes kapenes atrodas Abīdas dienvidos.

Avoti. Pamatā informācija par viņa valdīšanas laiku iegūta no uzrakstiem uz akmens stēlām.

Atradumi.
Statujas galva. Gatavota no sarkanā granīta. Atrodas Britu muzeja Ēģiptes zālē. No Abīdas. 1902.gadā dāvinājis Ēģiptes izpētes fonds. Nr.EA 608.
Trīs melnā granīta statujas. Uzietas Deirelbahrā. Smalki izstrādātas sejas, lai gan ausis ir pārāk lielas, taču tas ir raksturīgi tā perioda tēlotājmākslai. 1905.gadā Britu muzejam uzdāvinājis Ēģiptes Izpētes fonds. Nr.EA 684, 685, 686.

Raksti.
Milzīgas faraona Senusreta III apakšzemes kapenes Abīdā simboliski attēlo Ozīrisa pārvaldīto pazemes pasauli, Duatu un Saules dieva nakts ceļojumu tajā.

Saites.
Senās Ēģiptes faraoni (~3100.-30.g.pmē.).
Suecas kanāls.