Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sāmsala

Saaremaa - igauņu val.

Igaunijas lielākā sala, Monzunda arhipelāga sastāvā.

Ģeoloģija. Lielākā Baltijas jūras sala, garozas pacelšanās rezultātā paliek augstāka par 2 mm gadā. Salas pamatā ir kaļķakmens, kas labi redzams 22 m augstajās Pangas klintīs salas ziemeļos. Kaļķakmens kopā ar dolomītu, dziednieciskajām dūņām, minerālūdeni, smiltīm, granti, keramikas māliem arī ir nozīmīgākā dabas bagātība salā.

Vēsture. 10 000 gadu atpakaļ atkāpās ledājs. Sala apdzīvota tikai pēdējos 5000 gadu.
Skandināvu sāgās sala pieminēta kā Eisila, vācu un krievu avotos saukta par Oesel.
1227.gadā salu pakļāva vāci, bet kopš XVI gs.vidus te sāka valdīt dāņi.
1559.gadā Kurzemes un Sāmsalas bīskaps Johans fon Minhauzens rada patvērumu pie dāņiem, un pēc vienošanās ar karali Frederiku II, pārdeva Sāmsalu dāņu karaļa brālim Magnusam.
No 1645.-1710.g. – salā saimniekoja zviedri.
Pēc Ziemeļu kara 1710.gadā sala nonāca Krievijas impērijas valdījumā.
Salā dzimis baltvācietis un slavenais Antarktīdas pirmatklājējs Belinghauzens.
I Pasaules karā te atkal bija vāci, kas 1917.gada oktobrī Monzunda salu sagrābšanas operācijā ieņēma arī Sāmsalu.
XX gs. politisko virpuļu rezultātā ap 4000 salinieku bija spiesti pamest savas mājas. Atpakaļ atgriezās mazāk kā puse.
Šodienas salas ainavā vērojamas sarkanīgas apsūbējušu akmeņu sētas, dzeltenpelēki meldru jumti, sasprēgājušas vējdzirnavas un vientuļas zvejnieku būdiņas.
Mūsdienās salā dzīvo ap 40 000 cilvēku.

Daba. Sala klaja, bez lielām mežaudzēm. Daudz kadiķu. Akmeņainas un tukšas pludmales.

Transports. Prāmju satiksme.
Prāmis Virtsu-Kuivastu – kursē reizi stundā. Biļete – 1.00 Ls, autobiļete – no 2.50 Ls. www.laevakompanii.ee, Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt., tālrunis: 372 45 24444. Šis prāmis patiesībā piestāj Muhu salā, kas atrodas Sāmsalas ziemeļos.
Prāmis Ventspils-Mintu – četras reizes nedēļā, biļetes tūrisma aģentūrās. Biļetes cena – 18 eiras. Prāmis spēj uzņemt 300 pasažieru un 80 vieglos auto. Sāmsalā piestāj Mintu ostā, kas atrodas 43 km no Kuresāres, tur kursē autobuss.
Ir arī prāmis uz Hījumas salu.

Kuresāre. Padomju okupācijas laikā – Kingisepa.
Arhitektūra. Labi saglabājusies viduslaiku pilsētiņa ar raksturīgām ēkām un ielu plānojumu. Ap 2200 būves, no kurām 1550 ir savrupmājas ar sarkaniem dakstiņu jumtiem, līdzinās tipiskai Skandināvijas mazpilsētai. Vecpilsēta atrodas valsts aizsardzībā. Celtnes veidotas no vietējā dolomīta un kaļķakmens.
Vēsture. XIIIgs. 30.gados Kuresāri par savu īpašumu pasludināja Rīgas bīskaps. No Rīgas atkarības pilsēta atbrīvojās tikai 1563.gadā, kad dāņu karalis Frederiks II apstiprināja pilsētas neatkarību.
      Kuresāres bīskapa pils. Vienīgais cietoksnis Baltijas valstīs, kas līdz mūsu dienām saglabājies tā sākotnējā izskatā. Arī labākais konventa tipa pils paraugs Baltijā, ar gotisku interjeru.
To sāka būvēt 1340.gadā, kad šo vietu par savu pasludināja Rīgas bīskaps. Pils tapa par pilsētas stūrakmeni.
Šī klostera tipa celtne XIV-XV gs. tika apjozta ar 625 m garu un 7 m augstu mūri. Pāri tā paceļamajam tiltam ved ceļš uz pili. Galvenajai pils daļai ir ir trīs stāvi, nocietinājumu tornim – veseli septiņi. Pagrabstāva telpas ir vienkāršas, viduslaikos tās izmantoja par pārtikas noliktavām. Tajās izvietota ekspozīcija stāsta par salas dabu.
Pamatstāvs ir visgreznākais: gotiska stila zāles, pasāžas, kambari, kāpnes, velves, kokā grebti ģērboņi. Ir pat tā laika tualete ar akmens klozetu.
Pilī ir muzejs. Ekspozīcijā izstādīti seni šaujamieroči, zobeni, bruņas, nauda, kariete un viss kas cits.
Vienīgā ieeja sargtornī ir 9 m virs pamatstāva. Beidzamajā stāvā ir kafejnīca ar skaistu skatu uz apkārtni. Var pastaigāt pa mūriem un aplūkot šaujamlūkas.
Pilī reiz kāds bruņinieks dzīvs aprakts?

Aplūkojamie objekti. Anglas vējdzirnavu komplekss. Vējdzirnavas te ir 5. Četras no tām ir tipiskas Sāmsalas staba dzirnavas, kas griežas uz riņķi. Piektā uzbūvēta vēlāk – XX gs. 30.gadu nogalē pēc holandiešu parauga. Interesanti, ka dzirnavas te nav tikušas savāktas, bet gan oriģināli uzbūvētas šai vietā.
Tagad visas restaurētas.

Netālu no Anglas ir Trīgi osta, no kuras kursē prāmis uz Hījumā salu.

Kāli meteorītu lauks. 18 km no Kuresāres.
Pirms 2,5-4 (2700-?) tūkstošiem gadu meteors izsita šeit ezeriņu. Dažs gan min, ka tas esot noticis pirms 8000 gadu. Tas pats nenopietnais avots apgalvo, ka tas esot 8.lielākais pasaulē. Meteorīta nokrišana savulaik izraisījusi lielus postījumus. Nekur tuvumā tāds krāteris nav aplūkojams. Vispār te ir 9 meteoru krāteru grupa. Vislielākais ir 22 m dziļš un 110 m diametrā.
Netālu no krātera ir muzejs, suvenīru veikals, krogs un viesnīca.

Lihulinas cietoksnis. Tiek dēvēts par lielāko pagānu cietoksni Sāmsalā.
Tagad tur redzama tikai ieplaka, tajā kādreiz bijusi liela pils. Pirms 1000 gadiem tas bijis salas centrs.

Māsi pilsdrupas. Agrākā Livonijas ordeņa pils. Tās celšana bija sods vietējiem par Sv.Jura nakts sacelšanos.

Pangas klintis. Sāmsalas ziemeļos.
Apraksts. 21 vai 22 m augsts. Veidotas no kaļķakmens.
Ir piknika vietas, improvizēta kafejnīca. Ir saules pulkstenis. Atkarībā no laika apstākļiem iespējams neliels, nedaudz riskants pārgājiens gar klints pakāji.

Piemineklis prāmja "Estonia" bojāgājušajiem.

Serves pussala. Te ir Mintu osta, kurā pienāk prāmis no Ventspils.
No šejienes ar aci labā laikā var samanīt Latvijas Lībiešu krastu. Pussala ir visai mazapdzīvota. Vai ik uz soļa redzamas padomju armijas robeždaļu atliekas un Otrā pasaules kara cīņu vietas. Cīņas bijušas visai sīvas – kaujā laisti pat tanki. Vienā no līčiem jau gadus 60 rūsē vācu transportkuģis, kurš, desantu vedot, uzskrējis uz sēkļa. 
Melnbalta Serves bāka, tieši to var redzēt no Lībiešu krasta.
Šeit var atrast tā saucamos "laimes akmentiņus" - tādus akmentiņus, kam vējš un smiltis vidū izurbušas caurumu.
Pirms dažiem gadiem pussalā igauņu arheologi atrada un izpētīja divus apbedījumus vīkingu kuģos.
Serves pussalā atrodamas vismaz 4 arī tā saucamās "velna laivas" - vīkingu apbedījumi.

Valjalas baznīca. Senākā baznīca Sāmsalā.

Valjalas pilskalns. Netālu (~1 km) no Valjalas baznīcas ir senais Valjalas pilskalns un aka, pie kuras XIII gs. nokristīts pēdējais sāmsaliešu pagāns.

Vilsandes dabas parks. Atrodas salas rietumos. Līčiem un saliņām pārpilns. Putnu vērotāju paradīze.
 
Karjas baznīca. XIII gs. Tajā skatāmi daudzi pagāniski zīmējumi.
Māsilinna. XIV gs. Livonijas ordeņa pilsdrupas.
Zonnenburgas cietoksnis. Drupas ar velvētiem pagrabiem.

Interesanti atradumi.
Salmes kuģu apbedījumi. Uzieti 2008.gadā, mūsdienu Salmes pilsētiņas teritorijā, šie kuģi ir "visnozīmīgākie vīkingu atradumi pēdējo 100 gadu laikā." Lēšot pēc 14C datējuma un senlietu tipoloģijas, Salmes kuģi Sāmsalas smiltīs ierakti aptuveni gadsimtu vai pusgadsimtu pirms Lindisfernas reida. Salmes kuģi, kuros kopā ar dārgiem, izrotātiem ieročiem un dažādiem citiem prestiža priekšmetiem, apbedīti vairāk nekā 40 kaujā krituši, domājams, zviedru karotāji būvēti Skandināvijā, laikā no 650. līdz 700.gadam. Tie liecina, ka jau VIII gadsimta sākumā vīkošana jeb došanās pāri jūrai pēc mantas un slavas bija plaši izplatīta parādība Baltijas jūras reģionā. 

Saites.
Igaunija.