Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Sengrieķu filozofija

Tā radās Mazāzijas joniešu pilsētās un grieķu kolonijās Dienviditālijā V gs.pmē. Sengrieķu filozofus vairs neapmierināja pasaules mītiskais skaidrojums. Viņi uzskatīja, ka pasaule radusies no kādas pirmvielas.

Senākie grieķu filozofi jautājumus par pasaules izcelsmi un kārtību centās izskaidrot racionāli un pierādami, balstoties uz novērojumiem.

Lai gan senāko grieķu filozofu pasaules un dabas skaidrojumi, skatoties no mūsdienu skatpunkta, mums šķiet naivi, tomēr viņu nozīmē cilvēces domas vēsturē ir būtiska. Viņu nopelns ir jauna domāšanas veida attīstīšana, centieni racionāli izskaidrot dabas procesus, kurus līdz tam skaidroja ar mītu palīdzību. Ar pirmajiem grieķu filozofiem sākas jauns posms cilvēces domāšanas vēsturē - cilvēki sāka ticēt savām prāta spējām, izprast sabiedrības un pasaules norises.

Taless no Milētas (625.-547.g.pmē.), kas tiek uzskatīts par grieķu filozofijas un zinātnes pamatlicēju, vairs neuzskatīja debess spīdekļus par dieviem, bet par dabiskiem, materiāliem ķermeņiem. Viņš arī noteica Saules aptumsumu 585.g.pmē., izskaidrojot šo fenomenu ar to, ka Mēness aizsedz Sauli.

Talesa skolnieks Anaksimandrs, par kura dzīvi tikpat kā nekas nav zināms, uzskatīja, ka viss dzīvais Saules siltuma ietekmē nācis no jūras.

V gs.pmē. radās mācība par atomiem - nedalāmām vielas pirmvienībām. Ievērojamākais atomists bija Demokrīts no Abdēras (470.-370.g.pmē.), kurš uzskatīja, ka pasaulē reāli eksistē tikai atomi un tukšums. Atomu skaits ir bezgalīgs, tie var atšķirties pēc formas, savstarpējās kārtības un izvietojuma. Atomi kustās bezgalīgi tukšā telpā. Pēc Demokrita domām, pasaulei kā tādai nav ārēju cēloņu un visi procesi ir dabiski.

Runājot par reliģiju, Demokrits atzīst, ka tā ir vēsturiska parādība, sākumā tās nebija. Reliģija radās sakarā ar bailēm no daudzveidīgajiem dabas spēkiem, kurus cilvēki, neprazdami izskaidrot ar dabiskiem cēloņiem, saistīja ar dievu darbību. Cilvēki maldīgi iedomājas, ka dievi ir nemirstīgi, mācīja Demokrits.

Helēnisma perioda sengrieķu filozofs Epikūrs (371.-270.g.pmē.) atzina, ka viss pasaulē ir materiāls - eksistē tikai atomi un tukšums. Epikūrs neapšauba dievu esamību, taču tos uzskata par īpašu atomu kombināciju. Tāpat arī dvēsele ir atomu savienojums. Viņaprāt, pasaule ir izzināma ar sajūtām. No lietām izplūst atomu kompleksi, kas veido tēlus, kurus uztver sajūtas.

Epikūrieši noraidīja mācību par iepriekšnolemtību un domu, ka dievi nosaka un kontrolē cilvēku dzīves.

Saites.
Senā Grieķija.
Sengrieķu filozofi.