Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Siņdzjanas-Uiguru autonomais reģions

"Jaunā teritorija" - ķīniešu val.
Ķīnas okupētā Austrumturkestānas teritorija ar uiguru iedzīvotāju vairākumu.

Ģeogrāfija. Plaša un tuksnešaina teritorija Ķīnas ZR.

Iedzīvotāji. 22 000 000, puse no tiem ir uiguri, bet dzīvo daudz citu mazu tautiņu.

Vēsture. Siņdzjana oficiāli ir Ķīnas sastāvdaļa mazāk kā 2 gadsimtus, bet šādu reģiona nosaukumu sāka lietot 1884.gadā - "jaunā teritorija" (ķīniešu val.).
Pēc 2001.gada 11.septembra terora aktiem, kad Ķīna kļuva par ASV sabiedroto "globālajā karā pret terorismu," ik pa brīdim Siņdzjanā uzliesmojušos separātisma nemierus Pekina saista ar ārzemju džihādistu grupējumiem.
2009.gada jūlijā Urumči notika plaša demonstrācija pret haņu ķīniešu masveida imigrāciju uiguruzemēs, kā arī pieaugošo ekonomisko un kulturālo diskrimināciju pret uiguriem. Demonstrācija pārauga grautiņos, kuros saniknotie uiguri ar nūjām, nažiem un akmeņiem uzbruka ķīniešiem, aizdedzināja mājas un mašīnas. Nemieros dzīvību zaudēja 197 ķīnieši un uiguri. Uz Siņdzjanu nosūtīja 20 000 karavīru, visā reģionā atslēdza pieeju tīmeklim, iedzīvotāji nevarēja piezvanīt vai nosūtīt īsziņas uz ārvalstīm. Pēc 2009.gada ķīnas varasiestādes uzlūko uigurus kā potenciālus nemierniekus.
Vairāki tūkstoši uiguru pievienojās nemiernieku grupējumiem Sīrijā un Irākā.
2014.gadā komunistiskā Ķīna pasludināja "tautas karu pret terorismu." Pēdējos gados Ķīnas komunistiskā valdība izvērsusi represijas pret Siņdzjanas uiguriem un citiem turienes islāmticīgajiem par separātismu. Reģionā izvietotas simtiem "pāraudzināšanas" nometņu, kurās varētu būt ieslodzīti simtiem tūkstošu uiguru. Ķīnas varasiestādes apgalvo, ka tās ir brīvprātīgas izglītības iestādes. Kopumā Siņdzjanā ir drakoniski drošības pasākumi. Tas viss šo rajonu šobrīd ir padarījis par milzīgu koncentrācijas nometni.
Represijas pret uiguriem pastiprinājās sākot ar 2016.gadu, kad par reģiona KP vadītāju tika nozīmēts Čeņs Cjuaņguo, kas ir tuvu stāvošs prezidentam Sji Dzjiņpinam. Dažos pēdējos gados reģionā pieņemti klikumi pret vietējiem musulmaņiem un islāmu - aizliegts doties svētceļojumā uz Meku, sievietēm ģērbties tradicionālajās galvassegās. Islāmticīgām amatpersonām nav atļauts gavēt ramadānā, lietot halāla pārtiku. Saskaņā ar dažādām aplēsēm Siņdzjanas pāraudzināšanas nometnēs pašlaik ir ieslodzīti 800 tūkstoši līdz pat 2 miljoniem cilvēku.

Aplūkojamie objekti.
      Hanasa ezers. Tajā mīt ūdensbriesmonis.

Raksti. 
Ķīnas ziemeļrietumos uzietās kapenes, iespējams, liks pārskatīt priekšstatus par zoroastrisma izcelšanās vēsturi.

Saites.
Uiguri.
Ķīna.