Spēka līnijas
- Detaļas
- Skatīts: 2247
It kā dabisku enerģiju līniju tīklojums uz mūsu planētas, ko ievērojuši un dažādos veidos izmantojuši dažādu kultūru pārstāvji.
Lī līnijas. Tās ir līnijas ir dabiskās enerģijas tīkls, kas savieno visas lielākās Britu salu svētvietas. Tās pirmo reizi uzgāja 1920.gadā kāds Alfrēds Vatkinss. Izbrīnīts viņš dabūja Kartogrāfijas pārvaldes izdotu karti un pārliecinājās par savu pieņēmumu pareizību. Pāri Anglijas kartēm varēja novilkt pilnīgi taisnas līnijas, kas savienoja svētvietas. Dažos gadījumos līnijas stiepjas cauri visai valstij, ejot cauri katras vietas centram.
Piemēri: Stounhendža, Sv.Mihaēla kalns Lendsendā un Solsberijas katedrāle.
Inku līnijas. Šis princips bija pazīstams arī Dienvidamērikā, kur inki cēla altārus uz tādām līnijām – sekvēm (ceques). Šīs līnijas bija galveno zvaigznāju attēlojums uz Zemes. Tās visas centrējās Korikančas templī Kusko. Pēc tam tās taisnā līnijā stiepjas 500 jūdžu garumā – caur Mačupikčai, Olaintaitambu un Saksavamānu, līdz šķērso Titikakas ezeru un ietiecas Tiavanakā.
Ķīniešu pūķu līnijas. Tās veido pamatu viņu feņšuja mākslai – pareizai objektu novietošanai ainavā. Viņi uzskatīja lung mei par akupunktūras līniju, kas caurstrāvo cilvēka ķermeni, globālo versiju. Līdz ar to celtnes un svētvietas bija savdabīgi akupunktūras punkti, ko var izmantot, lai piekļūtu enerģijas plūsmai.
Austrālijas aborigēniem bija Dziesmu līnijas.
Burvju līnijas īriem.
