Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tilzītes miers (1807.g.)

Tilzītē 1807.gadā tika noslēgti divi miera līgumi.

Francijas-Krievijas miera līgums. Miera līgums starp Franciju un Krievijas impēriju, kas tika parakstīts Tilzītē (tagad Sovetska Kaļiņingradas apgabalā) 1807.gada 8.jūlijā sarunu rezultātā, kas risinājās starp Napoleonu I un Aleksandru I.

Lidz ar Tilzītes mieru beidzās karš, kuru Krievija ar sabiedrotajiem Angliju, Prūsiju, Zviedriju veda pret Napoleona Franciju.

Teritoriālās izmaiņas saskaņā ar Tilzītes līgumu: 
-  Prūsija zaudēja nozīmīgas teritorijas, no kurām nodibināja Vestfāles karalisti un Varšavas hercogisti;
-  Krievijas impērija ieguva Belostoku ar apkārtējo apgabalu;
-  Danciga tika pasludināta par brīvpilsētu;
-  slepenajos līguma pantos Krievija apņēmās izvest karaspēku no Donavas kņazistēm, nodeva Francijai Kattaro līci un atzina Francijas suverenitāti pār Jonijas salām.

Tāpat Tilzītē tika noslēgts arī slepens traktāts par Krievijas un Francijas aizsardzības un uzbrukuma savienību. Gadījumā, ja Anglija atteiktos no Krievijas starpniecības un no miera noslēgšanas ar Franciju, Krievija apņēmās saraut ar to diplomātiskās attiecības. Gadījumā, ja Turcija atteiktos no Francijas starpniecības un miera noslēgšanas ar Krieviju, Francija apņēmās nostāties Krievijas pusē. Krievija pievienojās pret Angliju vērstajai kontinentālai blokādei.

Tilzītes miera līgums bija spēkā līdz pat napoleona I iebrukumam Krievijā 1812.gadā.

Francijas-Prūsijas miera līgums. Noslēgts Tilzītē 1807.gada 9.jūlijā. Tas noteica teritoriālās izmaiņas Prūsijai, kas bija paredzētas miera līgumā starp Franciju un Krieviju. Prūsijai tika uzlikta kontribūcija 100 miljonu franku apmērā par labu Francijai. Prūsijas armija bija jāsamazina līdz 40 000 cilvēkiem, uz Prūsiju tika attiecināts dekrēts par kontinentālo blokādi.

Krievijas attieksme pret Tilzītes mieru. Krievijā tas tika uztverts kā ārkārtīgi pazemojošs, lai gan Krievijas impērija neko nebija zaudējusi, pat drīzāk otrādi. Tomēr pēc 14 gadiem A.Puškins rakstīja: "Тильзит!.. (при звуке сем обидном/Теперь не побледнеет росс)."
Lai gan Krievija teritoriāli bija pat ieguvusi, tomēr situācijas noteicējs bija Napoleons I un viņš diktēja noteikumus. Tāda atkarība Krievijas impērijā tracināja daudzus, protams, arī Aleksandru I.

Наиболее пострадавшей после этого конфликта оказалась Пруссия. Королевство лишилось практически половины своих владений. Из тех земель Речи Посполитой, что в ходе разделов XVIII века отошли к Пруссии, Наполеон создал герцогство Варшавское. А город Белосток император передал России.

Вообще, Наполеон обещал Александру I довольно много. В частности, свою поддержку действиям Российской империи на Балканах и в Финляндии. Взамен он хотел присоединения России к континентальной блокаде Англии. И своего добился - правда, это была секретная часть соглашения.

Тем не менее, в российском обществе Тильзитский мир был принят с раздражением и даже гневом. Как ни крути, а Россия войну проиграла. И следовала пожеланиям Наполеона, а не своим собственным.