Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Tālskati, teleskopi

Telescopio - "tālu skatīties" (itāļu val.), cēlies sengrieķu vārda skopein ("skatīties").
Optisks vai radiooptisks stronomisks instruments, ierīce tālu objektu vizuālai aplūkošanai. 

Vēsture.
Vissenākās ziņas par teleskopiem. Ir šādas tādas fragmentāras ziņas, kas pieļauj iespēju, ka teleskopi/tālskati bijuši pazīstami jau visai sen. Tā, piemēram, „Vēstures bibliotēkas” otrajā sējumā Diodors apraksta hiperborejus, kas seko debesu ķermeņiem ar kādām ierīcēm, kas visai līdzinās teleskopiem.
Cilvēks ar tālskati, kas vēro zvaigznes, attēlots uz viena no tā saucamajiem un daudz apstrīdētajiem Ikas akmeņiem.
Ir ziņa, ka tādu tālskati, iespējams, lietojis kāds žīdu zinātnieks sirmā senatnē.
XIII gs. Venēcijā cilvēki iemācījās kausēt caurspīdīgu stiklu. Viņi ievēroja, ka, lūkojoties caur liektu stiklu, priekšmeti izskatās lielāki.
XIII gs. beigās florencietis Aleksandro di Spina izgudroja brilles.
Holandiešu cauruļu rašanās. Pēc vispāratzītiem vēstures datiem pirmie teleskopu (tālskati) izgudrojuši holandieši XVI gs., jo holandietis Hanss Liperspejs atklāja, ka, ja briļļu lēcas ievieto caurulē, tad tālus priekšmetus var aplūkot tuvāk. Tamdēļ Eiropā tas ieguva nosaukumu "holandiešu caurule."
Galilejs izgudro teleskopu. Liperspeja idejas tālākā optisko ierīču izgudrošanā izmantoja itāļu zinātnieks Galileo Galilejs. 1608. gadā viņa redzeslokā nonāca astronomijas pētījumiem domāts aparāts, ko tautā sauca par “holandiešu cauruli.” Galileo to fundamentāli pārveidoja un uzlaboja, radot tā laikmeta attīstītāko un jaudīgāko teleskopu - 1609. vai 1610.gadā konstruēja savu teleskopu (to šodien var aplūkot muzejā Florencē).
Tā spējas bija tam laikam nepieredzētas – attēlu palielināšana vairāk nekā trīsdesmit reižu tuvplānā. Galilejs pirmais sāka izmantot debesu spīdekļu novērošanai, tā pētot Mēnesi, atklājot 4 Jupitera pavadoņus un plankumus uz Saules. Viņš uzstadīja teleskopu torņa galā Venēcijā un ļāva venēciešiem lūkoties ar to debesīs, par ko tie bija sajūsmā. 
Galilejs revolucionizēja astronomiju, sākot izmantot šo teleskopu ārpus zemes esošo objektu izpētei. Līdz tam palielinošie instrumenti šādam mērķim netika izmantoti. Galileo veiktie astronomisko pētījumu rezultāti nostiprināja viņa ideju par heliocentrismu, proti, ka Zeme un citas planētas rotē ap Sauli nevis otrādi. Tie arī atklāja daudz jaunu zvaigžņu Piena Ceļā un citur debesīs. Viņš mainīja pasaules uztveri, piedāvājot uzlūkot zvaigznes kā tāla, iespējams pat bezgalīga, visuma daļu. Tas izsauca astronoma vispārzināmo konfliktu ar Katoļu baznīcu.
Keplera variācija par teleskopu. Vācu astronoms, astrologs un matemātiķis Johanness Keplers (1571.-1630.g.) bija nākamais pēc Galileja, kas būtiski uzlaboja teleskous. Viņa piedāvātais uzlabojums bija izmantot tikai divas izliektas lēcas, kas gan rādītu otrādi apgrieztu attēlu. Keplers uzskatīja, ka šis uzlabojums nodrošinātu plašāku redzes lauku un detalizētāku palielinājumu. Par spīti Keplera pārliecībai, sākotnēji viņa viedoklis netika atzīts par labu esam. Tas mainījās brīdī, kad vācu matemātiķis publiskoja saules plankumu pētījumus. Tajos atspoguļotie attēli bija skaidri un gaiši redzami, pateicoties Keplera divu izliekto lēcu teleskopam.
Galileo un Keplera atklājumi bija iespaidīgi, taču, laikam ejot, jo lielāku palielinājumu pētnieki centās iegūt, jo sliktāks attēls kļuva. Ģeometriski kropļojumi un neatbilstošas krāsas nudien nepalīdzēja darbā ar debesu ķermeņiem. Vairākus gadu desmitus teleskopu lēcas tika slīpētas un pulētas, pakāpeniski uzlabojot to kvalitāti un caurredzamību. Lēcas ar samazināto izliekumu un lielāku fokusa attālumu uzlaboja teleskopu kvalitāti, taču padarīja tos fiziski garākus.
XVII gs. vidū teleskopa garums bija sasniedzis 40 pēdas jeb 12,19 metrus un to izgatavoja Vācijā dzimušais britu astronoms un komponists Viljams Heršels (1738.-1822.g.). Viņš bija slavens ne tikai ar tā laika lielākā teleskopa izgatavošanu, bet arī Urāna atklāšanu.
1840.gada 23.martā Ņujorkas universitātes ķīmijas profesors, anglis Džons Viljams Dreipers, izmantojot 12 collu teleskopu un 20 minūšu garu ekspozīcijas laiku, uzņēma pirmo Mēness attēlu, kas ir pietiekami labs, lai varētu izšķirt detaļas.
Habla teleskops - pirmais teleskops kosmosā. Gadu desmitiem veidotais teleskops tika nosaukts ASV astronoma Edvīna Habla (1889.-1953.g.) vārdā. Hablam bija būtiska lomu astronomijā, konkrēti starpgalaktikas astronomijas un novērošanas jomu attīstībā. Tieši viņš pierādīja, ka vairāki, iepriekš uzskatīti kā putekļu un gāzu mākoņi, patiesībā ir galaktikas, kas atrodas aiz Piena Ceļa. Habla radītais likums paredz Visuma paplašināšanos, pamatojoties uz pierādīta galaktiku lejupslīdes ātruma palielināšanos līdz ar attālināšanos no Zemes.
Habla kosmiskais teleskops orbītā tika palaists 1990. gadā, pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem un neizsīkstošiem tehnoloģiju uzlabojumiem. Tas riņķo zemā Zemes orbītā, tā nodrošinot skaidrus attēlus, kurus nesabojā atmosfēra. Šī orbitālā observatorija tiek uzskatīta par lielāko cilvēces soli astronomijas attīstībā. Vidēji katrs ceturtais no astronomu zinātniskajiem pētījumiem noticis tikai pateicoties Habla kosmiskajam teleskopam. Šis teleskops turpina strādāt joprojām.
Džeimsa Veba teleskops. XXI gadsimta varenākais teleskops ir nosaukts par godu Džeimsam Edvīnam Vebam. Viņš, būdams ASV valdības ierēdnis un Nacionālās aeronautikas un kosmosa administrācijas (NASA) otrais administrators, pārraudzīja svarīgākās kosmosa izpētes misijas.
Džeimsa Veba kosmiskais teleskops ir lielākais jebkad kosmosā palaistais objekts. Tas ir 100 reizes spēcīgāks nekā Habla kosmiskā observatorija. Tā starta masa ir 6161 kilograms, bet paša spoguļa masa 705 kilogrami 25 kvadrātmetru platībā. Uzstādītā spoguļa diametrs ir 6,5 metri, kas dos iespēju
detalizēti pētīt Visuma pirmsākumus un pirmo galaktiku veidošanos. Ir plānots, ka šis teleskops būs Habla kosmiskās observatorijas pēctecis.
Jāpiebilst arī, ka, atšķirībā no Habla teleskopa, Džeimsa Veba teleskops neatrodas Zemes, bet gan Saules orbītā - 1,5 miljonu kilometru attālumā mūsu planētas, tā dēvētajā Lagranža otrajā punktā. Šī orbīta ļaujot teleskopam palikt vienā līnijā ar Zemi, kas ļauj satelīta vairogam aizsargāt teleskopu no gaismas un karstuma, ko izstaro Saule, Zeme un Mēness.

Šodienas labākie pasaules teleskopi. 64 metrus lielais Pārkera teleskopam Austrālijā, automatizētajam planētu meklēšanas teleskops Lick observatorijā Kalifornijā un Green Bank teleskops Rietumvirdžīnijā.

Teleskopi.
      Blanko teleskops. Čīle. 4 m. Aprīkots ar tumšās enerģijas kameru NOAO.
      Džeimsa Veba teleskops.
      Edvīna Habla teleskops.
      Fermī teleskops.
      Green Bank teleskops.
      Hamiltona kalna teleskops. Kalifornija, pie Sanhosē.
      Keka teleskops. Maunakea kalns, Havaju salas.
      PanSTARRS teleskops. 2008.g. Havaju salas.
      Pārkera teleskops.
      Subaru teleskops. Havajās. Ar Hyper Suprime kameru.
      Tenerifes teleskops.
      TRAPPIST. (TRAnsiting Planets and PlanetesImals Small Telescope) Čīlē.   
      Viljama Heršela teleskops.
      Ziemeļu optiskais teleskops.  

Lielākie teleskopi Latvijā. Arī Latvijā atrodami ievērojami teleskopi, turklāt divi dažādi. Lielākais radioteleskops atrodas Ventspils rajona Ances pagasta Irbenē, un tā nosaukums ir RT-32. Tā antenas diametrs ir 32 metri, kas ir lielākais visās Baltijas un Ziemeļvalstīs. PSRS gados tas tika pielietots militāriem mērķiem, taču šobrīd astronomi to izmanto tā radītajam nolūkam – Visuma pētīšanai.
Savukārt lielākais optiskais teleskops novietots Baldones Riekstukalnā. Tās observatorijā izvietots Šmita teleskops, ar kura palīdzību novērotas sarkanās milzu zvaigznes.

Aplūkojamie objekti.
Galileja izgatavotais teleskops. Florences Zinātnes vēstures muzeja pagrabstāvā glabājas Galileja radītais teleskops: divi cilindri, viens mazliet garāks par metru, otrs – nedaudz īsāks. Abi nav resnāki par 10 cm. Lēcas ir iestiprinātas caurulēs, kas darinātas no koka un ādas. Tālskatis spēj palielināt objektu ne vairāk kā 21 reizi.

Saites.
Radioteleskopi.