Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Ūrūka

Vecajā derībā minēta kā Ereka jeb Ereha (rakstīts, ka šis neesot šumeru vārds ).

Atrašanās vieta. Irākas dienvidos.

Vēsture. Pirms 4000.g.pmē šeit atradās divas apmetnes.
Pati pilsēta dibināta tika jau IV g.tk.pmē.
Larsas Šumeru ķēniņu saraksts saka: „Tad Kiša tika uzvarēta un ķēniņa varu ieguva Eanna.”(L) – ap 3234.g.pmē. Vēsturnieki uzskata, ka XXVII gs.pmē. Urūka uzvarēja Kišu un kļuva par šumeru galveno pilsētu - tā saucamā Urūkas I dinastija.
„Divpadsmit ķēniņi valdīja 2310 gadus.”(L)
Šumeru ķēniņu sarakstos šī dinastija saukta par "Eannas dinastiju" jo dinastijas dibināšanas laikā šeit atradās vēl tikai Eannu svētnīca ar apkārtējo svēto teritoriju, kurā kalpoja Meškiaggašers kā priesteris. Viņš tad arī kļuva par pilsētas pirmo ķēniņu. Urūkas pilsētu šeit izbūvēja tikai pirmā ķēniņa dēls Enmekars pēc dieves Inannas ieteikuma.
3.gadu tūkstoša sākumā pmē. Pilsētas strauji auga. Laikā no 3000.-2700.g.pmē. pilsētas platība palielinājās četras reizes. Visticamāk, ka pilsētā ieplūda apkārtnes līdzenumu iedzīvotāji. 3.g.tk.pmē. pilsētā bija ap 36 000 pieaugušu vīriešu.
Uz šejieni tika pārnesta Šumeras galvaspilsēta no Kišas. Tad tā vēl nebija īsti pilsēta, bet tikai svēta teritorija ar nosaukumu – Kullab. Tobrīd svētnīca funkcionēja jau vairāk nekā 1000 gadu, jo to uzcēla kā Anu un Antu mitekli, laikā, kad tie viesojās uz Zemes. Daudzos rakstos uz māla plāksnītēm visai smalki aprakstīta šī augstākā dievu pavēlnieka viesošanās. Inanna pavadīja nakti ar Anu, un no rīta Anu viņai uzdāvināja E.ANNA un tam piegulošo svēto teritoriju. Būtībā par topošās pilsētas ķēniņieni kļuva Inanna.
Bijuši 12 valdnieki. Pirmais valdnieks bija Meskiaggašers – Utu un cilvēku sievietes dēls. Otrais – viņa dēls Enmerkārs, kurš, atsaucoties uz „Šumeru valdnieku sarakstu,” uzcēla un padarīja Urūku par pilsētu. Tajā atradās Anu templis, kuru tas izmantoja Zemes vizīšu laikā. Vēl divi valdnieki – Erba-Marduks (daļēji izjauca Inannas templi un viņas gaisa kuģi) un valdnieks – Gilgamešs - „Gibilu apgaismotais, kausējumu dievs,” valdīja ap 2900.g.pmē. Dzimis no dieves un parasta cilvēka.
Pilsētā valdīja dieve Inanna.
Minēta 1.Mozus grāmatā kā Ereha.
Vēlāk šeit mājas bija cēluši grieķi, partieši un Sasanīdu persieši.
Grieķi šeit ieradās 3.gs.pmē. kopā ar Aleksandra Lielā armiju. Tolaik Urūka vēl bija bagāta un varena pilsēta.
Pilsēta pastāvēja vēl kristietības ēras sākumā līdz pat 300.g. Nelielas apmetnes pie pilsētas sienām saglabājās vēl līdz arābu iebrukumam. Pat vēl VIII gs. vietējo kristiešu bīskapu sauca par „Urūkas un Kaskaras bīskapu.”
Ieleja, kur reiz pacēlās senā Urūka, bija auglīga un deva bagātīgas graudaugu ražas. Ilgstošas cilvēka darbības dēļ nu šais vietās atrodas sāļš tuksnesis.

Atklāšana un izpēte. Pilsētu atklāja anglis Viljams Loftuss 1849.gadā. Vietējie arābu mandeji šo kurgānu sauca par Varku. „Varka nenoliedzami pārspēj visu, ko līdz šim esmu redzējis.”
Pilsētu viņš sasniedza, iedams cauri smilšu vētrām. Bija pārsteigts, ka to ieskāva sešas jūdzes garš valnis, pa pusei ieputināts smiltīs, taču joprojām saglabājies. Vietumis valnis bija ap 16 m augsts, tā centrā pacēlās vēju nogludinātas māla ķieģeļu piramīdas.
Loftuss veica šeit izrakumus. Vietām pilsētas atliekas klāja līdz pat 30 m uzslāņojumi. Viņi uzgāja keramikas lauskas, monētas, apbedīšanas piederumus un rakstības paraugus.
Te veica izrakumus 1912. un 1913.gadā Vācu Austrumu biedrība.

Arhitektūra. Saskaņā ar „Poēmu par Gilgamešu,” trešdaļu no Urūkas aizņēma mājas, trešdaļu tempļi un trešdaļu – dārzi.
Ap pilsētu pletās komplicēts apūdeņošanas kanālu tīkls, kas nodrošināja zemkopību pilsētas apkārtnē.

Objekti.
Ārējais mūris. Sešas jūdzes garš un vietumis ap 16 m augsts. 

Zikurāts E.ANNA –„Anu māja.” Svētnīcas centrā tika uzcelts zikurāts – templis par godu Anu un Antu atlidošanai. Tā stūri bija no metāla. Vēlāk šī vieta nosaukta par Urūku. Šis zikurāts uzskatāms par pirmo, rokām sanests. Tā galā bijuši divi tempļi – sarkanais un baltais. Zinātnieki saskaitījuši vismaz 18 celtniecības fāzes. Leģendas vēsta, ka templi cēluši paši dievi. Šai zikurātā torņa augšējā stāvā atradās Bit Mahazzat („Novērojumu Nams”). Tā centrā atradies kāds svarīgs instruments.

Bit-Reš – „Galvenais templis.” Arī pakāpju piramīda.

Irigal. Inannas templis.

Dievu aleja.

Bit Akiti – „Jaunā Gada svinēšanas nams.” Iekšējais pagalms, kurā babiloniešie sākās Jaunā gada svinības.

Augstie vārti.

Observatorija.

Grieķu celtņu pamati. Tie palikuši no Aleksandra Lielā laika 3.gs.pmē.

Gareusa templis. To 110.g. uzbūvēja vietējā grieķu kopiena no Mosulas. Uz tempļa sienas attēlota jūras dieve ar zivs asti.

Atradumi.

Urūkas valdnieka arhīva māla plāksnītes. Uzsakata, ka tieši Urūkā bija pirmā rakstība. Lielākā daļa šeit atrasto tekstu ir ekonomiska rakstura: grāmatvedības uzskaite un tirgotāju aprēķini.
Pirmā apgleznotā keramika un pašas senākās liecības par podnieka ripas izgatavošanu.
Pirmie rakstu avoti – te atrasti vissenākie šumeru uzraksti: piktogrammas uz māla plāksnītēm.
Pirmie cilindriskie zīmogi.
Dzelzs laikmeta sākšanās.
Zīmējums Anu templī – raķetes attēls. Tās smailē ir mu – ekipāžas kabīne.

Avoti.
„Eposs par Gilgamešu.” „Skaties uz Urūkas vaļņiem, kas spīd kā bronza, aplūko šīs sienas, kurām nav līdzīgu! Uzkāp uz vaļņiem un apej Urūkai apkārt, apbrīno tās pamatus, sajūsminies par katru rūpīgi iemūrēto ķieģeli! Vai paši Septiņi gudrie nav cēluši šīs sienas?”
Bībeles VD.

Saites:
Urūkas ķēniņi.