Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Uzbeki

Viena no tjurku tautām, Uzbekijas pamatiedzīvotāji.

Skaits. Kopskaits PSRS - 9 195 000. (1970.g.)
Uzbekijā - 7 725 000, 65,5% no Uzbekijas iedzīvotājiem.
Afganistānā - ap 1 400 000.
Tadžikijā - 666 000.
Kirgīzijā - 333 000.
Kazahijā - 216 000.
Turkmēnijā - 179 000.
Ķīnā - 15 000, rieteņu daļā.

Etnoģenēze. Uzbeku senči ir senās vietējās irāņu ciltis un tautas - saki, masageti, horezmieši, baktri, parkani, kas sajaukušies ar vairākos viļņos sākot ar I g.tk.vidu iebrukušajiem nomadu mongoloīdu tjurku un mongoļu ciltīm.
Lidz XX gs. sākumam pastāvēja ciltis un savrupas grupas - mangiti, kungrati, kipčaki, naimani, sarti, tirki, kunami.

Vēsture. 1428.gadā, izmantojot Zelta Ordas sabrukumu, kāds Abulhaīrs apvienoja uzbekus un vēl citus kareivīgus tjurku izcelsmes stepju karotājus, kas mita uz austreņiem no Kaspijas jūras. Tie devās uz dienvidiem un sadūrās ar timurīdiem.
Abdulatīfs uzvarēja brāļu karā, nodibināja savu varu pār Irānu un Transoksāniju. Taču tagad 1449.gadā tas sastapās ar Timura mazmazdēla Abu Saīda pretestību, kuru atbalstīja uzbeki.
1451.gadā ar uzbeku armijas palīdzību nobīdīja no varas Abdulatīfu un pieteica pretenzijas uz Timurīdu troni. Tomēr tam neizdevās atjaunot valsti iepriekšējās robežās, jo Persijas rieteņu apgabalos pretimstāvēja Kara-Kojunlu klana spēki.
Pēdējā timurīda Huseina Beikara (1469.-1505.g.) valdīšanas laikā uzbeki arvien vairāk nostiprinājās un pārņēma savā varā Transoksāniju.
1504.gadā Babūru no Samarkandas patrieca uzbeki Muhameda Šeibani vadībā. Ar šo militāro panākumu sākās vairāku desmitgažu uzbeku ekspansija Vidusāzijā.
1505.gadā Muhameda Šeibani vadītie spēki veica uzbrukumus Afganistānā un Horasānā. Kā lielākais militārais panākums – uzbeki 1507.gadā ieņēma Heratu.
1510.gadā Ismaīls I sakāva Muhameda Šeibani karaspēku pie Mervas, tā izspiezdams uzbekus no Horasānas. Pats Muhameds gāja bojā un Ismaīls I lika no tā galvaskausa pagatavot kausu, ko nosūtīja savam galvenajam ienaidniekam - Bajazīdam II Konstantinopolē. No šī brīža sefevīdu Persijas robeža gāja pa Oksas (Amudarjas) upi.
1510.gadā timurīds Babūrs ar sefevīda Ismaīla I atbalstu vēlreiz iztrieca uzbekus no Samarkandas. Tomēr uzbeki visai drīz viņu atkal padzina, maldīgi turēdami to par šiītu.
1512.gadā uzbeki jaunā vadoņa Ubeida Allaha vadībā pārgrupēja spēkus un atkal ieņēma Horasānu. Ismaīls I tika sakauts pie Hudžduvanas. Horasānu viņš atguva tikai1513.gadā.
Sefevīda Tahmaspa I valdīšanas sākumā tā vara tika apdraudēta no osmaņu turku un viņu sabiedroto puses, kā arī uzbeku agresijas ZA pēc tam, kad Ubeids Allahs Šeibani veica pirmo no saviem 5 uzbrukumiem Horasānai.
1528.gadā sefevīdi sakāva uzbekus kaujā pie Džami pilsētas, izmantojot portugāļu ražotus lielgabalus.
1532.gadā uzbeki bija attapušies no sakāves pie Džami, un no jauna mēģināja sefevīdiem atkarot Horasānu, taču nesekmīgi.
1534.gadā Tahmasps mēģināja izspiest uzbekus no Horasānas.
Ubeids Allahs 1536.gadā atteicās no Horasānas iekarošanas, baidoties no nemieriem. No šī laika Horasānas apgabals pavisam iekļāvās Persijas sefevīdu valstī.
1537.gadā Tahmasps I attīstīja savus militāros panākumus pret uzbekiem un iegāja Afganistānā.
Izmantojot nekārtības Persijā Muhameda Hudabandas (1578.-1588.g.) valdīšanas laikā, uzbeki pievāca teritorijas Persijas austreņos – Horasanu un Sistānu.
1590.gadā Šahs Abass I tādēļ sāka karu pret uzbekiem, viņam bija nepieciešami veseli 12 gadi, lai viņš atjaunotu kontroli pār teritorijām Persijas austrumos.
1598.gadā Abasam I cīņā pret uzbekiem bija ievērojami panākumi – Heratas ieņemšana un arī uzbeku ķēniņa Abdalaha nāve.
1602.gadā Abass I bija galīgi uzvarējis uzbekus, nodibināja savu varu pār Horasanu un sāka kalt plānus pret novājināto Osmaņu impēriju.
Persiešu Nadīršahs (1736.-1747.g.) veica karagājienus pret krieviem.
1740.gadā Nadīršahs sekmīgi veda karadarbību pret uzbekiem Transoksānijā un ieņēma Buhāru.

Emīrs Abdalrahmāns Durani 1880.gadā kāpa Afganistānas tronī britu atbalstīts. Guvis iesauku „dzelzs emīrs.” 21 sava valdīšanas gada laikā saņēmis britu militāru un finansiālu atbalstu. Nodibināja autoritāru režīmu, kas aizsargāja puštunus, bet apspieda Afganistānas uzbekus, tadžikus un hazārus.

Islams Karimovs (1990.-šodien).
Atrodas pie varas kopš 1990.gada – visilgāk Vidusāzijas reģionā..
1995.gadā ar mistiska referenduma palīdzību panāca, ka, nerīkojot vēlēšanas, viņš varēja valdīt līdz 2000.gadam bez vēlēšanām.
Prezidenta vēlēšanās 2000.gadā Karimovs saņēma 91,9% balsu, valdīšana turpinājās līdz 2007.gadam. Par Karimovu balsoja pat vienīgais alternatīvais kandidāts!
Uzbekija atļāva prettalibu koalīcijas spēkiem izmantot savu gaisa telpu un aviācijas bāzes apmaiņā pret solījumu sniegt palīdzību.
2007.gadā notika velēšanas, lai gan Uzbekijas konstitūcija liedz vienam cilvēkam ieņemt prezidenta amatu vairāk kā divas reizes.
Panācis, ka var valdīt līdz mūža galam.

Uzbeki Afganistānā. 1982.gadā pēc Turcijas prezidenta Kenana Evrena iniciatīvas Turcija deva patvērumu 4000 uzbeku, kas līdz tam dzīvoja Baglanas un Fulhumras provincēs Afganistānā, dēļ krievpadomju iebrukuma. Turcijā viņus izmitināja šanliurfas, hatajas un Gazintepas provincēs.

Uzbeku valoda. Valoda pieder tjurku grupas valodām, izveidojusies XII-XVI gs.
Plaša literatūra. 
Rakstība arābu alfabetā, no 1927.gada latīņu alfabētā, no 1940.gada - kirilicā.

Reliģija. Musulmaņi sunnīti.

Saites.
Uzbekija.
Tjurki.