Aliens

Pieslēgties Reģistrācija

Pieslēgties

Lietotājvārds *
Parole *
Atcerēties

Izveidot profilu

Fields marked with an asterisk (*) are required.
Vārds *
Lietotājvārds *
Parole *
Parole pārbaudei *
E-pasts *
E-pasts pārbaudei *
Captcha *

Izdevniecība "Apvārsnis" piedāvā

Vandāļi

Viena no ģermāņu ciltīm.

Vandaļi, sākotnēji tāpat, kā goti, vispirms iegāja Itālijā.

Karagājiens uz Āfriku (439.g.). Vandāļu armijas Heizerika vadībā no Spānijas pārcēlās pāri Gibraltāram un iebruka Āfrikā, kuru iekaroja. 442.gadā Teodosijs II (408.-450.g.) bija spiests noslēgt mieru ar Geizerihu, tā rezultātā Ziemeļāfrikas teritorijas (Tunisija un austreņu Alžīrija) nonāca vandāļu kontrolē.

Vandāļi ieņem Romu. V gs. vidū vandāļi pārcēlās no Āfrikas uz Itāliju un 455.gadā ieņēma Romu. Vandāļi sasita statujas, iznīcināja grāmatas, dedzināja mājas. Postījums Romas kultūras vērtībām bija tik liels, ka turpmāk šādu iznīcināšanu apzīmēja ar terminu vandālisms. Pēc viņu iebrukuma Romā palika tikai 7000 iedzīvotāju.

V gs. vandāļi iekaroja arī Korsikas salu.

Bizantieši sagrauj vandāļus. Lai varētu labāk karot Rietumos, Justinians I 532.gadā noslēdza mieru ar Persiju, tādā veidā izbeidzot ilgstošo postošo karu, kurā neviena no pusēm nespēja panākt pārsvaru. Jau nākamā gada vasarā pret Vandaļu valsti Ziemeļāfrikā tika raidīta milzīga flote ar karavīriem, kurus komandēja slavenais bizantiešu karavadonis Belisars. Bizantiešiem lieliski izdevās realizēt zibenskara plānu, un kampaņa beidzās ar spīdošu uzvaru.
Kaut kā neticās, ka Belisars aizgājis tik tālu - viņu mērķis bija vandāļi.
Par godu Belisara uzvarai tika sarīkots grandiozs triumfa gājiens, kura dalībnieki virzījās pa galvaspilsētas ielām vairākas stundas. Simtiem gūstekņu nesa iegūtās trofejas – zelta troņus, dārgus traukus, dārglietas. Gājiena priekšgalā soļoja purpura mantijā tērptais sagūstītais vandaļu valdnieks Gelimers. Kad viņš nonāca pie imperatora ložas hipodromā, kur sēdēja parādes tērpā ģērbtais Justiniāns I, mantija no uzveiktā karaļa pleciem tika norauta un nomesta pie imperatora kājām. Dzīres Konstantinopolē ilga vairākas dienas. Belisaram par godu tika izlietas zelta statujas, bet viņa uzvara iemūžināta piemiņas medaļās, mozaīkās un gleznās. 

Avoti.
"Hronika." Seviļas Izidora sarakkstīts vēsturisks darbs par ģermāņiem - rietumgotiem un vandāļiem.

Saites.
Ģermāņu tautas.
Vandāļu ķēniņi (428.-534.g.).
Vandālisms.